Kļūt par labākajiem Ziemeļeiropā. Sociālo zinātņu pētniecības centra vadītāja Ieva Puzo par paveikto un iecerēto

Kas ir bijis dienaskārtībā pēc 6. februāra – kādi ir aktuālākie projekti?

Paņēmām labāko, kas mums bija pirms 6. februāra, un veidojam vēl spēcīgākas un stiprākas pētnieku komandas.

Jaunais princips, pēc kura darbojamies, – pētnieki strādā grupās. Galvenais ir darboties koprades procesā – kopā ar pētniekiem domājam par virzieniem, kuros strādāsim, meklējam unikālās darbības jomas, izvirzām mērķus.

Pašlaik ir izveidotas sešas starpdisciplināras pētnieku grupas un top vēl divas. Doma ir tāda, lai neviens pētnieks nav pamests viens ar savu ideju un lai, sanākot kopā ar citiem pētniekiem, var vienoties par lielāku mērķi. No vienas puses, šāds modelis ir racionāls, jo, piesakoties lielajiem starptautiskajiem pētniecības projektiem, piemēram, Apvārsnis Eiropa, ir vajadzīga komanda un paļaušanās citam uz citu, lai sagatavotu pieteikumu. No otras puses, varam skatīties stratēģiski – starpdisciplinārām pētnieku grupām ir liels potenciāls radīt un attīstīt jaunas idejas, teorētiskās un metodoloģiskās pieejas.

Katrai no pētnieku grupām ir liels darbs, kas jau izdarīts, un reizē arī milzīgs potenciāls kļūt par labākajiem Ziemeļeiropā dažādās sociālo zinātņu pētniecības jomās. Mūsu mērķis ir kļūt par lieliem starptautiskiem spēlētājiem pētniecībā.

Pašlaik mēs vienojamies par pētniecības nišām, par virzieniem, par metodoloģiskajiem un tehnoloģiskajiem rīkiem, lai sasniegtu šo mērķi.

Mums ir vairāki Apvārsnis Eiropa projekti, Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti, mūsu zinātnieki ir iesaistījušies valsts pētījumu programmās un konsolidācijas grantu projektos. Negribu izcelt kādu projektu kā svarīgāku, jo visi ir nozīmīgi. Šie projekti tiek īstenoti ar vietējiem un starptautiskiem partneriem, un tas parāda, ka mūsu pētniekiem ir jauda un labas idejas, kas tiek atzītas starptautiskā mērogā. Visiem šiem projektiem ir starptautiski vērtētāji, un projektu mērķi ir svarīgi gan Latvijas mērogā, gan starptautiski. Mēs neesam tikai atrautas informācijas pienesēji lielajiem pētniecības projektiem – mēs piedalāmies arī teorētisko ietvaru radīšanā, un es ceru, ka ar SZPC atbalstu tas tiks darīts vēl izvērstāk.

Strādājam arī pie pakalpojumu groza izveides – mēs veicam savus pētījumus, piedalāmies starptautiskos projektos, virzām savas intereses. Tajā pašā laikā esam pārliecināti, ka visām mūsu daudzveidīgajām metodoloģiskajām pieejām ir potenciāls būs noderīgām starptautiskā, pašvaldību un valsts līmenī, kā arī uzņēmumiem. Šajā jautājumā plānojam ciešāk sadarboties ar mūsu Inovāciju centru. 

Kādu atbalstu saņem SZPC pētnieki?

Aktīvi strādājam pie tā, lai veidotu spēcīgu pētniecības infrastruktūru. Esam izveidojuši jaunu un unikālu amata vietu – sociālo zinātņu pētniecības satura atbalsta tehnologs. Šī kolēģa uzdevums būt apgūt un pielāgot mūsu sociālo zinātņu pētnieku vajadzībām inovatīvākos metodoloģiskos rīkus un tehnoloģijas, kā arī jau drīzā nākotnē sniegt apmācības par šiem jaunajiem risinājumiem. Tāpat ar Zinātnes departamenta kolēģiem esam sākuši aktīvu darbu pie tā, lai celtu saulītē sociālo zinātņu pētniecības datu uzglabāšanas, pārvaldības un “šērošanas” jautājumu – lai mūsu dati ir sakārtoti un pieejami, tādējādi radot vēl vienu nozīmīgu platformu starptautiskajai sadarbībai pētniecības infrastruktūru attīstīšanā.

Vai, veidojot SZPC jauno darbības modeli, bija izaicinājumi, kurus iepriekš nevarēja paredzēt?

Veidojam jaunu sistēmu, un svarīgi bija un ir pārliecināt pētniekus, ka šis process ir nozīmīgs un jēgpilns un ka viņiem būs atbalsts mērķu sasniegšanai.

Darbs RSU mums arvien liek paaugstināt kvalitātes latiņu, un mēs kopā radām mehānismus, kas palīdz tiekties arvien augstāk un izdarīt labāk. Sociālajās zinātnēs RSU ir liels pētniecības potenciāls, un mans uzdevums ir palīdzēt to atraisīt vēl plašāk un spilgtāk. 

Visos projekta pieteikumos ir milzīgs konkurss, reizēm arī jācīnās ar ģeopolitiskajiem stereotipiem un jāpierāda, ka esam spējīgi un varoši. Lielas ideju konkurences apstākļos mums ir jāsaprot, kuras idejas ir svarīgi realizēt, kādos virzienos jāturpina pētīt, kādi jauni ceļi ir jāiezīmē. Mums jādarbojas ārpus specifiskiem pētniecības projektiem, jo pētniecībai ir arī citi mērķi – veidot sasaisti ar sabiedrību un domāt par ietekmi, ko pētniecība atstāj sabiedrības procesos.

Ar ko SZPC ir īpašs Latvijas mērogā?

Mūsu lielākais potenciāls rodams starpdisciplinārā sadarbībā un aktīvā atvērtībā globāli inovatīvākajām teorētiskajām pieejām, rīkiem, metodēm, datu pārvaldības praksēm.

Mēs katrs ļoti cienām tās disciplīnas, no kurām nākam, un reizē esam atvērti plašākai sadarbībai. SZPC pētnieku komandas ir starpdisciplināras, un ir izaicinājums atrast kopīgus mērķus. Šis process ir bezgala interesants – atrast kopīgus saskares punktus ne tikai vārdos, bet arī dziļākajā būtībā.

Starptautiskā sadarbība kļūst arvien plašāka – katrā Eiropas valstī kādam no mūsu pētniekiem vai pētnieku komandām ir sadarbības partneri. Mums ir kontakti Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, un plānojam attīstīt vēl dažādus pētniecības kontaktus ārpus Eiropas Savienības.

Ieva Puzo. RSU foto

Pētnieku grupas ir jauns pētnieku darbības modelis RSU. Kā tās tika veidotas, un kādi to mērķi? 

Man ir milzīga cieņa pret visiem pētniekiem un grupu vadītājiem par izaicinājumiem, kurus viņi ir uzņēmušies risināt savā ziņā neskaidros apstākļos, jo tādi gandrīz vienmēr ir kaut kā jauna sākumā. Pētnieku grupas tapa pēc dažādiem principiem – liekot kopā gan iepriekšējās iestrādnes un balstoties RSU kopējā stratēģijā, gan domājot par nākotni. Piemēram, mums pievienojas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA), tāpēc svarīga ir sporta procesu izpēte. Tāpēc tikai izveidota Sporta pārvaldības un tiesību grupa, kurā piedalās arī LSPA kolēģi. 

Tenūrprofesora Miķeļa Grīviņa grupa Veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas nodarbojas ar pārtikas pētniecību un pētniecībā balstītu, ilgtspējīgu nākotnes pārtikas sistēmu modelēšanu. M. Grīviņš ir izveidojis starpdisciplināru grupu, kurā katrs kolēģis par pārtikas jautājumiem domā savas disciplīnas leņķī, toties ar kopīgu pētniecības mērķi. Nākamgad šī grupa Rīgā organizē lauku sociologu kongresu. Tas prasīs milzīgu komandas darbu vairāku mēnešu garumā, taču ieliks RSU un Latviju jaunā tīklojumā un pētniecības kartē.

Grupu Krustpunkti: politika, naratīvi, uztvere, kuras fokusā ir mijiedarabība starp politiku un komunikāciju, vada Vineta Kleinberga – pētniece ar milzīgu enerģiju, apņemšanos un pieredzi Apvārsnis Eiropa sadarbībā. Viņa veido pētnieku tīklojumus un intensīvi piedalās visdažādākajos starptautiskajos projektos, īpaši klimata pārmaiņu un zaļās pārejas izpētē.

Iemiesotība. Veselība. Vide ir veselības humanitāro zinātņu pētnieku grupa ar lielu starpdisciplināro potenciālu. Tās dalībnieki pēta pacientu un veselības aprūpes pieredzes jautājumus, un šīs grupas pieeju lokā ir īpašas perspektīvas, kas pasaulē kļūst arvien aktuālākas veselības aprūpes organizācijas un procesu pētniecībā. 

Asoc. prof. Māris Andžāns organizē pētnieku komandu Drošības un aizsardzības pētniecības grupā un veido plānus tās attīstībai, īpaši uzsverot Baltijas valstu nacionālās drošības izpēti ārējo faktoru un spēlētāju kontekstā – mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā šie ir bezgala svarīgi jautājumi.

Mediju pētniecības grupai Mediji. Auditorijas. Žurnālistika. Sabiedrība jau ir gadiem ilgi būvēts un rūpīgi lolots pamats un daudzu gadu garumā kolēģu veidota piederība dažādiem starptautiskajiem tīklojumiem. Droši varam teikt, ka RSU ir līderis mediju pētniecībā Latvijā.

Ir divas jaunas grupas, kas top, – viena ir Medicīnas tiesību un pārvaldības grupa, kuru vadīs mūsu dekāne asoc. prof. Karina Palkova. Otru iekšēji dēvējam par sociālantropologu grupu, bet domāju, ka tā būs starpdisciplināra grupa, kas pievērsīsies varas jautājumu un dažāda veida plūsmu, piemēram, mobilitātes, izpētei. Protams, esam atvērti arī jaunu grupu rašanās potenciālam.

Vai viegli apvienot pētnieces un administratīvo darbu?

Apvienot ir izaicinoši, taču arī aizraujoši. Pirms tam salīdzinoši neilgu laiku biju fakultātes dekāne, un jāsaka, ka šie administratīvie amati interesantos veidos savijas ar darbu pētniecībā. Var teikt, ka esmu pētniece, kas pēta pētniekus. Esmu pētījusi augsti kvalificēta darbaspēka nodarbinātību un pārrobežu kustību, fokusējoties uz pētniekiem kā zināšanu radītājiem, kas pārvietojas pāri robežām un kuriem nodarbinātības apstākļi kļūst arvien neskaidrāki un nedrošāki visā pasaulē. Viņiem ir jābūt mobiliem un jāmaina dzīvesvieta, jo ir pieņēmums, ka tas palīdzēs labākai pētniecībai. Savā disertācijā pētīju ārvalstu pētnieku piedzīvoto un izjusto Japānas kontekstā. Man pašai ir bijusi pieredze ASV, kur studēju doktorantūrā un ieguvu doktora grādu. Labi saprotu tos izaicinājumus, ar kurām pētnieki mūsdienās saskaras. Tagad man ir administratora pieredze, kas pievieno vēl vienu perspektīvu pētniecības procesu un pētnieku pieredžu izzināšanā. Risinājumu meklējumi arī ir sarežģīti, taču reizē bezgala interesanti un aizraujoši, jo ir iespēja ne tikai vērot, bet arī tiešā veidā ietekmēt procesus.

Apzinoties dažādus sistēmiskos izaicinājumus, savā centra vadītāja amatā gribu darīt arvien vairāk un labāk, lai padarītu mūsu pētnieku darbu pēc iespējas stabilāku un uz izaugsmi vērstu – esmu pārliecināta, ka tādējādi kopā radīsim izcilu zinātni.