Ko RSU pētīs mākslas terapeite no Ņujorkas?

Projekta laikā Jūlija meklēs atbildes uz jautājumu, kā mākslas terapija var mazināt vēsturisko notikumu iespējamās negatīvās psiholoģiskās sekas.

Ar Jūliju tiekamies RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā, kur jaunā pētniece ir ieradusies uz Starptautisko zinātniski praktisko konferenci Veselība un personības attīstība: starpdisciplinārā pieeja. To rīko RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra. Konferencē Jūlija stāsta par vizuāliem darbiem, kurus rada paši mākslas terapeiti (response art), reaģējot uz darbu ar pacientu un tādējādi sekmējot spēju apstrādāt mākslas terapijas sesijās notikušo un gūstot dziļāku izpratni par to.

Īsta amerikāniete?

Uzsākot sarunu rodas iespaids, ka Jūlija ir īsta amerikāniete. Dzimusi un augusi ASV, maģistra grādu ieguvusi Ņujorkas Vizuālās mākslas skolā programmā Mākslas terapija. Skola ir gan izglītības, gan mākslas centrs, kas plašā programmu klāstā ne tikai gatavo profesionālus māksliniekus un mākslas ekspertus, bet arī attīsta starpdisciplinaritāti, tātad mākslas zināšanu izmantošanu citās sociālās dzīves jomās un tautsaimniecības nozarēs, piemēram medicīnā.  Šobrīd Jūlija strādā Ņujorkā, radošās mākslas terapeitu profesionālā apvienībā (Creative Arts Therapists), kuras dalībnieki ir licencēti psihoterapeiti, kas ikdienas darbā izmanto mākslas terapijas metodes.

Kāpēc uz Latviju?

Kādēļ jauna pētniece, kas dzimusi, augusi, mācījusies ASV un pašlaik strādā Ņujorkā, izvēlējās īstenot savu pētījumu tieši Latvijā un RSU?   

Jūlija ir dzimusi Ziemeļamerikā, bet tētis Jānis – Vācijā, bēgļu nometnē, kad vecvecāki Otrā pasaules kara noslēgumā no Latvijas devās bēgļu gaitās, meklējot patvērumu no padomju represijām. Vēlāk vecaistēvs esot izvēlējies pārcelties uz ASV, jo tas tobrīd bijis ģimenei visdrošākais scenārijs. Jūlija vienmēr ir izjutusi ciešu saikni un interesi par Latviju. Pirmo reizi savu vecvecāku dzimteni Jūlija apmeklēja 12 gadu vecumā, un šī ir jau astotā viesošanās mūsu zemē.

Motivācija apmeklēt Latviju bija saistīta ne tikai ar vēlmi izzināt valsts šodienu un profesionāli attīstīt pētniecību, bet arī ar pagātnes notikumiem. Jūlijas vecvectēvs Jānis Volonts bija ilggadējs Daugavpils mērs, kurš pilsētu vadīja 14 gadus. Dzimis Preiļos, Jānis Volonts bija pirmais latgalietis šajā amatā, un pateicoties viņam 30. gados Daugavpils izauga par modernu lielpilsētu. 1937. gadā J. Volants tika paaugstināts par tautas labklājības ministru. Padomju okupācijas vara bijušo Daugavpils mēru un tautas labklājības ministru kopā ar ģimenes locekļiem arestēja 1941. gada 14. jūnijā un izsūtīja uz Kirovas apgabala Vjatlagu, kur viņš mira sirds triekas rezultātā.

Jūliju izjūt ciešu saikni ar Latviju. Viņu saista latviešu tradīcijas, ar lielu aizrautību ir sekojusi Dziesmu un deju svētkiem, piedalījusies Līgo svinībās un citos tradicionālos pasākumos. Jūlija ne tikai zina Latvijas vēsturi, bet arī izjūt tās ietekmi uz cilvēkiem, tādēļ ir pārliecināta, ka pētījuma laikā būs daudz nozīmīgu secinājumu un atziņu.