Komunikācijas eksperte Liesma Ose RSU maģistrantiem māca 21. gadsimta līderisma gudrības
Liesma Ose (attēlā) ir vairāk nekā 30 publikāciju un pētījumu autore starpkultūru komunikācijā, pedagoģijā, izglītības politikā un sociālajā darbā. Viņa ir augsta līmeņa eksperte sabiedrības integrācijas un starpkultūru komunikācijas, kā arī cilvēktiesību jomā.
Foto: Inese Kalniņa
RSU maģistrantūrā Liesma Ose vadītājus un komunikācijas speciālistus izglīto par līderību un tās daudzveidību, daloties ar savām kompetencēm un izmantojot plašo starptautisko pieredzi.
Maģistra studiju programmas Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība studentiem docējat studiju kursu Līderisma teorijas un daudzveidības vadība…
Jā, šī studiju kursa mērķis ir caur studējošo līdzšinējās pieredzes izaicināšanu panākt izmaiņas viņu priekšstatos par līderību, uzsverot iekļaujošas un pat pazemīgas līderības priekšrocības 21. gs. pasaulē, cita starpā – uz sadarbību un horizontālu saikņu veidošanu un uzturēšanu vērstas attiecības organizācijā.
Jēdziens “pazemība” (cultural humility) saistībā ar savu kultūras piederību ir viena no apgūstamajām praksēm, neuzskatot savu sociālo identitāti, piederību, piemēram, augstskolas docētāju grupai vai Latvijas valstsnācijai, par priekšrocību saskarsmē ar cilvēkiem no citām zemēm vai citu profesiju pārstāvjiem.
Svarīgi, ka kursa noslēguma darbs – dažādības vadības vadlīnijas savā organizācijā vai iestādē – studējošajiem ļauj ne tikai demonstrēt savas zināšanas par līderību, cilvēku daudzveidību un pretdiskrimināciju, integrācijas procesiem, bet arī integrēt šīs zināšanas vadītājam nepieciešamajās iestādes attīstības stratēģijas izstrādes un plānošanas prasmēs.
Miniet, lūdzu, vēl kādu konkrētu piemēru, ko studenti apgūst šajā studiju kursā?
Nodarbībās runāju par līderību daudzkultūru organizācijās un komandās, līderisma teorijām, stiliem un modeļiem, kā arī dodu iespēju studentiem novērtēt savu līderības potenciālu.
Sniedzu priekšstatu par cilvēku dažādību tādās daudzkultūru sabiedrībās kā Latvija un citas valstis, integrētu pieeju dažādībai (diversity mainstreaming) un tās izpēti, dažādības vadības kā pieejas cilvēkresursu vadībā attīstības vēsturi, salīdzinot Latvijas, citu Eiropas Savienības valstu un ASV pieredzi. Raksturojot integrācijas un imigrācijas politikas pie mums un ārvalstīs, iedrošinu studējošos to izvērtēt kritiski.
Uzskatu, ka nodarbību laikā varu vien studentus iedvesmot un ieinteresēt, provocēt, bet, pateicoties dažādajiem materiāliem RSU e-studiju vietnē, viņi kursa tematiku var apgūt paši latviešu un angļu valodā un pilnīgi noteikti izmantot citos studiju kursos, kā arī rakstot zinātniskos darbus.
Tas vairāk ir teorētisks vai praktisks kurss?
Praktisks. Kursa ietvaros atbilstoši izstrādātajām vadlīnijām jāsagatavo un jāiesniedz patstāvīgais darbs Dažādības vadības pasākumi manā darbavietā. Lai to paveiktu, nepieciešama pētnieciskā darbība – vajadzību izvērtējums –, kura gaitā var atklāties netiešas diskriminācijas prakse, ko minētajā darbā atspoguļo un plāno, kā to novērst.
Kāpēc šis studiju kurss ir tik vērtīgs?
Dažādības vadības un starpkultūru komunikācijas tematika studiju saturā kļūst arvien aktuālāka gan bakalaura, gan maģistra studijās, turklāt tā salāgota ar konkrētā studiju virziena apguvē iekļautajām kompetencēm.
RSU šis studiju kurss vairāk nekā citās Latvijas augstskolās akcentē līderības faktoru, kā arī dažādības vadību interpretē praktiski, savukārt vērtību ziņā pamatojas uz cieņu un toleranci.
Vienmēr jau var jautāt – vai šīs abas vērtības ir personiskas vai profesionālas kompetences sastāvdaļa? Domāju, ka komunikatoram tās nepieciešamas sekmīgai profesionālajai darbībai.
Kas jums sniedz vislielāko gandarījumu darbā ar RSU studentiem?
Iespēja mācīties no viņiem, viņu pieredzes. Iespēja kopā ar studentiem maziem solīšiem veidot Latviju par pieņemošāku, atvērtāku, iekļaujošāku sabiedrību. Paldies par to!