Latvijas veselības aprūpes ekosistēmas dalībnieki iepazīstas ar EIT Health Latvijas centra pētījumu par inovācijām

28. oktobrī RSU Anatomijas muzejā notika pasākums, kurā tika prezentēts EIT Health Latvijas centra pētījums par uzticēšanos veselības aprūpes inovācijām. Pētījums apskatīja dažādu veselības ekosistēmas dalībnieku – jaunuzņēmēju, veselības aprūpes iestāžu, valsts institūciju, pacientu organizāciju, investoru un mediju – atvērtību veselības aprūpes inovācijām, kā arī identificēja veidus, kādos var mazināt uzticēšanās trūkumu un stiprināt sadarbību starp ekosistēmas dalībniekiem. Par pētījuma rezultātiem pastāstīja EIT Health Latvijas centra sadarbības partnera Berg Research pētniece un galvenā datu analītiķe Ieva Saukuma.

Pētījuma prezentācijai sekoja diskusija ar nozares pārstāvjiem – Nacionālā veselības dienesta direktoru Āri Kasparānu, CheeksUp līdzdibinātāju un vadītāju Ilzi Zaharāni, LongVC galveno izpilddirektoru Tomu Stūrīti un rehabilitācijas centra Vaivari funkcionālo speciālistu vadītāju Zoju Osipovu. Diskusijas moderators bija LR1 raidījuma Digitālās brokastis veidotājs Artis Ozoliņš.

Pasākuma otrajā daļā EIT Health Latvijas centrs sadarbībā ar Rīgas domi iepazīstināja ar dažādām inovāciju attīstības atbalsta iespējām. Pasākuma noslēgumā Digitālās veselības biedrība prezentēja Latvijā izveidotus inovatīvus risinājumus. Pieredzē dalījās tādi veselības aprūpes inovatori kā Medon, Meditec, Vigo Health, DoctoWell, Helve un Longenesis.

“Inovācijas veselības nozarē ir ļoti nozīmīgas, jo tām ir potenciāls uzlabot pacientu ārstēšanas rezultātus, samazināt veselības aprūpes speciālistu slodzi un veicināt jaunāko zinātnisko pētījumu izstrādāto risinājumu pielietošanu. Tāpat inovācijas mūsdienās ir spēcīgs valsts tēla veidošanas instruments – kā piemēru var minēt Igauniju, kur inovācijas tiek akcentētas kā nozīmīgs valsts tēla un valsts ekonomikas attīstības elements,” tā pasākuma dalībniekus uzrunāja RSU Starptautisko sakaru departamenta direktore un EIT Health centra Latvijā vadītāja Baiba Pētersone.

Pētījums parāda, ka pandēmija ietekmē ir akcentējies veselības aprūpes inovāciju nozīmīgums, bet trūkst valsts stratēģiskā redzējuma, kā arī ciešākas sadarbības un pieredzes apmaiņas starp dažādām iestādēm un to pakļautības institūcijām. Vienlaikus sabiedrībai nav izpratnes par jaunuzņēmējdarbības būtību, kā arī informācijas aprite Latvijā par inovācijām veselības jomā ir zema.

Respondenti norāda, ka trūkst valsts pozicionējuma un stratēģijas inovāciju virzīšanā valstiskā līmenī. Ir neskaidra, nekoordinēta savstarpējā sadarbība starp valsts iestādēm, veselības aprūpes iestādēm, kā arī trūkst mērķtiecīgi atvēlētu finanšu resursu ar skaidri noteiktiem mērķiem.

Latvijā maz attīstīta ir arī investīciju kultūra, kas sevī ietvertu gan skaidrus stratēģiskos mērķus, atbildību dalījumu, vadītu informācijas apriti par vajadzībām un piedāvājumu, lēmumu ilgtspēju un pēctecību. Tāpat veselības aprūpes iestādēs pastāv izteikti konservatīva un hierarhiska iekšējā kultūra, kas nesekmē aktuālo vajadzību identificēšanu, sadarbības apsvēršanu un uzsākšanu starp jaunuzņēmējiem un veselības aprūpes iestādēm (iesaistot, piemēram, pacientu organizācijas, medijus vai investorus).

Vienlaikus sabiedrībai kopumā nav izpratnes par jaunuzņēmēju izstrādes soļiem, attīstības fāzēm, nepieciešamajiem finanšu resursiem, kļūdu iespējamību u. tml. Pētījuma gaitā vairākkārt izgaismojās informācijas aprites trūkums par veiksmīgiem jau īstenotiem projektiem, to rezultātiem un pienesumu sabiedrībai, kas varētu palīdzēt uzskatāmi izprast to nozīmīgumu.

Lai iedzīvinātu inovācijas veselības nozarē, ir jātransformē iesaistīto pušu domāšanas veids. Pētījumā akcentēts, cik nozīmīgas ir izmaiņas valsts mērogā, piemēram, definējot inovāciju pozicionējumu valsts attīstības plānā, kā arī uzņemoties jaunuzņēmumu un inovāciju koordinēšanas un partnerību sekmēšanas funkcijas. Ļoti būtisks solis būtu budžeta līdzekļu mērķtiecīga, konsekventa novirzīšana inovāciju iedzīvināšanai – akseleratoru izveide, atbalsts universitātēm un veselības aprūpes iestādēm, kā arī draudzīgas nodokļu politikas veidošana īpaši jaunuzņēmēju darba sākumposmam. Vienlaikus būtu jāveido struktūrvienība valsts pārvaldē, kura būtu atbildīga par atbalsta īstenošanu un inovāciju virzīšanu noteiktā jomā.

Lai sekmētu plašāku izpratni un komunikāciju par inovācijām, jānodrošina informācijas avots jeb platforma, kur būtu koncentrēti pieejama informācija par jaunuzņēmēju projektiem un iniciatīvām. Šī platforma kalpotu kā saistošs informācijas resurss gan valsts pārvaldes sektoram, gan veselības aprūpes iestādēm, gan medijiem, gan pacientu organizācijām. Tāpat pastiprināti jāsekmē biznesa un inovāciju satura piedāvājums medijos, nodrošinot plašākai sabiedrībai pieejamus stāstus par jaunuzņēmēju darbību, idejām, plāniem, sasniegumiem un īstenotajiem pētījumiem.  

“Produktiem ir jāattīstās kopā ar to lietotājiem, un veselības nozarē tas ir it īpaši svarīgi, jo, pirmkārt, pacienti uztver veiksmes vai neveiksmes daudz jutīgāk. Otrkārt, mums ir jāpārliecinās, ka tas nedara ļaunu un ar to var sasniegt rezultātu. Tas viss paņem laiku un uzmanību. Saprotams, ka ārstiem un citiem speciālistiem pamatuzdevums ir ārstēt uz pierādījumiem balstītām metodēm, tādēļ parastā kārtībā viņi ir gatavi strādāt tikai ar jau gataviem risinājumiem. Viņiem nebūs laika piedalīties to izstrādē bez papildu motivācijas, bet labi risinājumi nevar rasties bez lietotāju vajadzību pārzināšanas un šā produkta testēšanas reālā vidē ar visām iesaistītajām pusēm. Tikai tā var nokļūt pie derīgiem risinājumiem, kas var iekļauties esošajā darba plūsmā un beigās tomēr padarīt šo darbu efektīvāku un vieglāku. Kad šī testēšana bija nepieciešama CheeksUp, tad es izveidoja savu privātpraksi, jo īsā laika periodā nebija izdevies atrast sadarbības partnerus risinājuma testēšanai un ieviešanai. Divus gadus vēlāk bērniem bija iespēja saņemt logopēdisko terapiju, neizejot no mājām,” stāsta CheeksUp līdzdibinātāja un vadītāja Ilze Zaharāne.

EIT Health ir Eiropas publiskā un privātā sektora tīklojums veselības aprūpes jomā, kuru ir izveidojuši vairāk nekā 150 partneri (t. i., Eiropas vadošie uzņēmumi, universitātes, pētniecības un attīstības centri, kā arī slimnīcas un institūti). Tīklojuma uzdevums ir nodrošināt tādu veselības aprūpi, kas nākotnē sniegs Eiropas iedzīvotājiem iespēju dzīvot ilgāk un veselīgāk. EIT Health uzlabo Eiropas veselības aprūpes speciālistu prasmes, investējot viņu profesionālajā attīstībā un veicinot inovatīvu medicīnas produktu komercializāciju starptautiskajā mērogā. EIT Health Latvijas centrs atrodas Rīgas Stradiņa universitātē kopš 2019. gada janvāra.

Vairāk informācijas par pētījuma var saņemt, rakstot RSU Starptautisko sakaru departamentam uz eithealthrsu[pnkts]lv