Latvijas veselības politika – Oksfordas Universitātes rokasgrāmatā

Katras rokasgrāmatā iekļautās valsts stāstu ir rakstījis attiecīgās valsts pētnieks, tātad plašs autoru kolektīvs ir sagatavojis apskatus par veselības aprūpes sistēmu attīstību pēdējos 30 gados. Latvijā reformu pārskats sākas no 1993. gada, kad neatkarību atguvušajā valstī tika sāktas pirmās reformas šajā nozarē.

Helikoptera skatījums

Edgars stāsta, ka sadaļā par Latviju izmantojis tādu kā helikoptera skatu, strukturāli iezīmējot galvenās tendences un to virzītājus ilgākā laika periodā, apzināti izvairoties no reformu vērtējumiem. Citi pētnieki turpmākā darbā, ņemot par pamatu šo skatījumu un ar helikopteri nolaižoties zemāk, jau varētu vērtēt detaļas, personālijas un notikumus. Grāmatas galvenais fokuss ir nevis uz veselības aprūpes sistēmu kā tādu, bet gan uz politisko procesu – partijām, institūcijām, idejām un spēlētāju koalīcijām, kas veidojušas mūsu veselības sistēmu tādu, kāda tā ir šobrīd. Galvenais jautājums, kas caurvij visas rokasgrāmatas nodaļas ir, kāpēc veselības aprūpes sistēmas pasaulē ir tik dažādas? Lai uz šo jautājumu atbildētu, jāņem vērā virkne politisko un ekonomisko faktoru vēsturiskā perspektīvā. Lai gan ir diezgan daudz rakstīts, kā darbojas Latvijas veselības sistēma un kādas ir tās problēmas, daudz mazāk ir mēģinājumu skaidrot šo reformu politisko izcelsmi.

Kā veikts pētījums?

Lai uzrakstītu sadaļu par Latviju, Edgars ir veicis lielu izpētes darbu. Atlasītas aptuveni 50 nozīmīgākās reformas, kas ir apkopotas īpašā datu bāzē un būs pieejamas ikvienam interesentam. Edgars ir daudz izmantojis savus iepriekšējos pētījumus par radniecīgām tēmām. Sarunas laikā pētnieks apzināti izvairās no strikta to vai citu reformu vērtējuma. Būtiska Latvijas politikas iezīme ir tāda, ka veselības aprūpe, pēdējo desmitgadu laikā reti figurējuši kā prioritāte partiju kampaņās. Politiskā cīņa pārsvarā ir bijusi fokusēta uz nacionālās identitātes un antikorupcijas jautājumiem.

Pētnieks uzskata, ka veselības aprūpes reformas Latvijā ietekmējuši un veidojuši nedaudz pārspīlēti priekšstati par brīvā tirgus spēku, valsts neiejaukšanos un individuālo atbildību par slimībām un to ārstēšanu. Kā spilgtus piemērus šādai domai Edgars min deviņdesmitajos gadu sākumā pieņemto lēmumu par radikālo decentralizāciju, nododot lielu daļu veselības aprūpes pārvaldes funkcijas pašvaldībām, augsto pacientu līdzmaksājumu apjomu, kā arī šobrīd daudz kritizēto ideju par pacientu dalīšanu divos grozos. Sociālo seku dēļ minētās reformas arī izraisījušas daudzu starptautisku organizāciju neizpratni.

Šobrīd teksts par Latviju ir rediģēšanas noslēguma fāzē, un rudenī rokasgrāmata būs pieejama gan elektroniskā, gan drukātā formā. Standartizētā nodaļu struktūra būs parocīga pētniekiem, kuri vēlēsies salīdzināt reformas dažādās valstīs. Piemēram, pētnieks no Portugāles varēs iegūt informāciju par Latviju, Ungāriju un Poliju un uzrakstīt publikāciju, kurā vērtēts un salīdzināts veselības aprūpes finansēšanas mehānisms.

Kā sākās sadarbība ar RSU?

Eiropas Universitātes institūtā Edgars raksta doktora disertāciju par nodokļu sistēmu reformām Austrumeiropas reģionā pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Kopumā institūtā ir aptuveni 600 doktorantu četrās pamata pētniecības  jomās – sociālajās zinātnēs, vēsturē, ekonomikā un tiesību zinātnē.

Paralēli promocijas darbam Edgars ir iesaistījies vairākos pētniecības projektos un gatavojis dažādas publikācijas par ekonomikas pārvaldību, partiju sāncensību pirms finanšu krīzes, nodokļu režīmu izcelsmi pasaulē un Eiropas integrāciju. Veiksmīgās sadarbības pamatā ar RSU ir pētniecība. Aptuveni pirms gada Edgars tikās ar RSU SVI direktori profesori Guntu Lazdāni, un tad arī dzima ideja par kopīgu publikāciju. Edgars jau ilgāku laiku vēlējies sadarboties ar RSU kā vadošu un atvērtu Eiropas augstskolu.

Patiesība rodas salīdzinot!

Edgars domā, ka liels potenciāls un pienesums Latvijas pētniecībai varētu slēpties salīdzinājumā ar citām valstīm. Fokusējoties uz aktuāliem politikas procesiem vienā valstī varam zaudēt plašāku perspektīvu par to, kur īsti esam, kā esam šeit nokļuvuši un ko darīt tālāk. Tā kā esam dzimuši un auguši Latvijā, daudz kas šeit notiekošais šķiet pats par sevi saprotams, lai arī tas tāds nebūt nav. Latvijā valdošie priekšstati par sociālās solidaritātes līmeni, kas nepieciešams tautsaimniecības attīstībai, tam ir labs piemērs. Plašāks skatījums, ietverot citas valstis, var palīdzēt šos ne vienmēr pamatotos pieņēmumus saskatīt un, iespējams, arī labot. Salīdzinoša perspektīva pētniecībā arī ir lielisks veids, kā mūsu pieredzi padarīt interesantu pētniekiem un politikas profesionāļiem ārpus Latvijas.