Maģistrantūras absolvente pēta sociālās uzņēmējdarbības nozīmi

“Sociālā uzņēmējdarbība ir viena no nepietiekami izmantotām iespējām, kā Latvijā atbalstīt mazāk aizsargātas sociālās grupas,” uzskata RSU maģistra programmas Starptautiskais bizness un tiesības absolvente Elīna Valberga. Patlaban Elīna strādā Swedbank, un viņas eksperta amats ir saistīts ar risku izvērtēšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) jomā.

Kādi ir tavi šābrīža izaicinājumi?

Mans eksperta amats ir svarīgs bankai, lai tā izpildītu visas prasības atbilstīgi Latvijas likumdošanai. Arī attiecībā uz sankciju risku izvērtējamu darbā ar klientiem.

Riski ir jāvērtē plaši, jo bankai ir saistoši vairāki sankciju režīmi. Darba ikdienā nereti runāju ar uzņēmējiem un skaidroju sankciju būtību un procesus, kas mazina to neievērošanas riskus. Iespējamie pārkāpumi no uzņēmēju puses ne vienmēr ir apzināta pretlikumīga darbība. Tā var būt saistīta arī ar informācijas trūkumu, kas gan neatbrīvo no atbildības, tādēļ manā darbā svarīga ir arī izpratne par uzņēmējdarbību.

Kādēļ izvēlējies Rīgas Stradiņa universitāti un maģistra programmu Starptautiskais bizness un tiesības?

Sākotnēji izvēlējos programmu. Ikdienas darbā bankā strādāju ar uzņēmumiem vairāk analītikas virzienā.

Daudz esmu apguvusi pašmācības ceļā, tomēr pienāca brīdis, kad izjutu nepieciešamību pilnveidot sevi un apgūt jau akadēmiskas zināšanas uzņēmējdarbības jomā.

Turklāt šis maģistra diploms ir vērtīgs un nozīmīgs visai plašā profesiju amplitūdā. Arī man, strādājot bankā. Šī izglītība dod arī vadības prasmes, kas turpmākajā karjerā varētu noderēt.

Programmā mani uzrunāja starptautiskā pieeja, jo, ja runājam par globālu biznesu un tā analīzi, tad jāzina arī starptautiskās tiesības un citi ar uzņēmējdarbību saistīti jautājumi. Tā kā iepriekš mana bakalaura programma nebija saistīta ar uzņēmējdarbību, starptautiskās tiesības bija kas jauns un ļoti noderīgs arī manā pašreizējā darbā.

Kā atceries savus docētājus?

Docētāju vidū bija daudzi vieslektori, kuri ikdienā strādā dažādos Latvijas un starptautiskos uzņēmumos. Šīm lekcijām bija liela pievienotā vērtība, jo lektori dalījās ar savu praktisko pieredzi.

Vairāki kursi bija angļu valodā, piemēram par intelektuālo īpašumu un vidi. Tie uzlaboja valodas zināšanas un iemācīja konkrētā kursa terminoloģiju.

Vai bija grūti savienot mācības ar intensīvu un atbildīgu ikdienas darbu?

Studiju izvēli RSU noteica arī man ļoti pieņemamais lekciju laiks. Piektdienas vakaros un sestdienās. Tas bija svarīgi, lai varētu savienot mācības ar darbu. Man nepatiktu studijas tikai darba dienu vakaros. Tāpat uzrunāja arī pirms studijām dzirdētie viedokļi par RSU programmu augsto kvalitāti. To pārbaudīju praksē un viedoklim piekrītu.

Kuri studiju kursi vai temati ikdienā īpaši noder?

Noderīga ikdienas darbā ir padziļināti apgūtā finanšu analīze, tiesu prakšu izpētes, cita starpā varu minēt arī intelektuālā īpašumu aizsardzības tematu.  Noderīgas ir iegūtās zināšanas par starptautiskajām tiesībām, citu valstu likumdošanu attiecībā par juridiskajiem  veidojumiem Eiropā. Studiju laikā vērtējām dažādu valstu tiesu praksi, kā katra valsts atbilstoši savai likumdošanai no vienas puses un ES no otras puses ir vērtējušas lietu.

Kādēļ maģistra darba ietvaros pētīji sociālo uzņēmējdarbību?

Pētīju sociālo uzņēmējdarbību un alternatīvā finansējuma piesaisti tai. Tā ir ideja un iespēja, kuru noteikti atbalstu.

Sociālajā uzņēmējdarbībā peļņu iegulda kādā kopējā sabiedrības vai sociālas grupas labumā.

Šāda tipa uzņēmējdarbībā var iesaistīt arī, piemēram, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kuriem bieži vien atrast darbu nav viegli. Peļņu var arī ziedot kādam sociālam mērķim vai reinvestēt uzņēmuma attīstībai. Tas gan nav brīvprātīgais darbs vai bezpeļņas organizācija, jo katrs darbinieks saņem arī algu. Uzņēmuma pamatmērķis ir peļņa un attīstība kā jebkurā citā uzņēmējdarbībā, taču salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā pagaidām sociālie uzņēmumi vēl nav pietiekami attīstījušies.

Es pētīju alternatīvā finansējuma pieejamību un aktualitāti sociālajiem uzņēmumiem Latvijā. Nereti finansējuma piesaiste no bankām, kā tradicionāls finansējuma avots, nav  pieejams sociālo uzņēmumu nestabilitātes, kā arī nereti vājo finanšu rādītāju dēļ. Dažādu alternatīvā finansējuma veidu piesaiste sociālajiem uzņēmumiem kopumā ES ir daudz izplatītāka nekā Latvijā, jo mūsu valstī šī joma vēl tikai attīstās.

Sociālā uzņēmējdarbība ir pietiekami sarežģīts koncepts un piesaistīt tai ārējo finansējumu nav viegli, tādēļ ceru, ka šīs jomas entuziastiem noderīgs ir arī mans maģistra pētījums.

Elīna RSU Eiropas studiju fakultātes izlaidumā