In memoriam Mārīte Ārija Baķe (30.04.1942.–15.03.2025.)

Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados novērtēti dažādi grīdas un sienas seguma apdares materiāli, iesaiņojamie un protēžu materiāli. Aizsāktie pētījumi par iespējamo ķīmisko piesārņojumu, ko var radīt jauni sintētiski materiāli, saglabājas kā būtiska veselības riska novērtējuma daļa aroda un vides veselības zinātniskajā darbībā līdz mūsdienām.

Beigusi RTU Ķīmijas fakultāti 1966. gadā. 1983. gadā LU absolvē bioloģijas kursu un 1984. gadā Maskavas F. F. Erismana Higiēnas institūtā – higiēnas kursu, lai 1985. gadā Erismana Higiēnas institūta Zinātņu padomē varētu aizstāvēt bioloģijas zinātņu kandidāta disertāciju Karbokromēna, tā starpproduktu un metabolīta noteikšanas metožu izstrāde gaisā un bioloģiskos materiālos higiēniskiem un toksikoloģiskiem pētījumiem. 1979. gadā konkursa kārtā tiek ievēlēta par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci, bet 1991.gadā – par vadošo pētnieci. Bioloģijas zinātņu kandidāta nosaukums nostrificēts 1992. gadā AML Zinātnes padomē, piešķirot doktora grādu medicīnas zinātnēs.

Zinātniskā darbība saistīta ar ķīmisko vielu, kas var izdalīties darba vides gaisā, augstjūtīgu un specifisku metožu izstrādi; ķīmisko vielu toksikokinētikas un toksikodinamikas pētījumiem; metālu un noturīgo organisko savienojumu vides un veselības problēmām. Pētījumi kļuva par pamatu vides ķīmijas grupas izveidošanai. Nozīmīga daļa HASN toksikoloģiskos pētījumos, kas saistīti ar higiēnisko normatīvu (AER) pamatojumu, bija pētāmās ķīmiskās vielas noteikšanas metodes gaisā izstrāde. Sanitārās ķīmijas grupas izstrādātie 27 metodiskie norādījumi ķīmisko vielu noteikšanai apstiprināti kā normatīvie dokumenti.

No 1981. līdz 1990. gadam ir eksperte Padomju Savienības Problēmu komisijas Sanitārās ķīmijas apakšsekcijā Arodpataloģija un higiēniskā normēšana. Sākot no 90. gadiem, piedalījās Eiropas un pasaules zinātniskajās konferencēs, vienlaicīgi aktīvi izmantojot iespējas nodibināt kontaktus ar Rietumu valstu speciālistiem. Jaunu pieredzi apguva kvalifikācijas kursos, cenšoties to ieviest HASL darbībā: WHO-UNEP CRE Copernicus (Zviedrijā) Jaunā pieeja vides un veselības apmācībā (1994), Zviedrijas Nacionālās Aroda drošības un veselības padomes organizētā treniņu programma (Zviedrija, Polija, 1995/96) Aroda veselība un darba drošība praksē, NIVA semināri dažādās aroda un vides veselības jomās.

Praktiskam darbam ļoti noderēja M. Baķes iegūtā pieredze, divus mēnešus stažējoties Norvēģijā (Skien, Telemarkas slimnīcas aroda veselības departamentā pie prof. Sverres Langorda un Oslo, Nacionālā aroda veselības institūtā, pie prof. Ingvara Thomasena) un kolēģu 22 dāvātās modernās gaisa paraugu ņemšanas ierīces un references filtri metālu noteikšanas starplaboratoriju kontrolei.

Atzīmējams M. Baķes ieguldījums darba drošības un vides veselības normatīvu sakārtošanā Latvijā, izstrādājot un sagatavojot apstiprināšanai LM Vides veselības departamentā dokumentu Higiēnas noteikumi darba vides gaisam nr. 04/7 (1994), kurā Padomju Savienības normatīvi (PDK) tika piemēroti jauniem apstākļiem, ieviešot apzīmējumu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER). 90. gados tika izveidotas pie Standartizācijas biroja Standartu tehniskās komitejas apakšgrupa nr.19 Darba vides gaiss, kas uz iepriekšējā dokumenta bāzes izdeva LVS 89:1998 Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā, ienesot izmaiņas atbilstoši ES Direktīvām.

M. Baķe bija eksperte Latvijas Zinātņu padomē, eksperta darbības joma (medicīna, sabiedrības veselība, vides kvalitātes faktoru novērtējums, risks veselībai, darba drošība un veselības aizsardzība). Nopietns darbs bija ES 6. Ietvaru programmas (6FP) projektu ekspertīze, dalība ES Eiropas Komisijas sabiedrības veselības un riska novērtēšanas darba grupās, aktīvi darbojoties zinātniskajā komitejā par aroda ekspozīcijas robežvērtībām (SCOEL).

Viņa bija Latvijas Toksikologu biedrības valdes locekle un sekretāre, starptautiskās Ekotoksikoloģijas un vides drošības biedrības konferences (1997. gada 24.–29. augustā, Jūrmalā) Secotox līdzpriekšsēdētāja un organizatore un konferences krājuma izdevuma Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, vol. 52,1998. izdevuma redaktore.

Mārīte Baķe ir 270 zinātnisko rakstu un tēžu autore un līdzautore, publicētas trīs nodaļas monogrāfijā Vides veselība (2008) un nodaļa Ķīmiskie faktori monogrāfijā Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība (V. Kaļķa un Ž. Rojas red., 2001), aizstāvēti 27 racionalizācijas priekšlikumi.

Līdztekus zinātniskam darbam aktīvi iesaistījās aroda ārstu un arodveselības speciālistu apmācībā, piedaloties ar lekcijām dažādos kvalifikācijas celšanas un apmācību semināros. Viņa ir strādājusi RSU par stundu pasniedzēju Bioķīmijas katedrā un Farmācijas ķīmijas katedrā, LU studiju programmā Vides aizsardzība un ekspertīze, Banku augstskolā un Latvijas biznesa koledžā.

Strādājot RSU Aroda un vides medicīnas katedrā, M. Baķe izveidoja vides veselības ciklu Sabiedrības veselības fakultātes 1. un 2. kursam par gaisa piesārņojuma novērtēšanu un 4. kursam – aroda veselības un darba drošības ciklu. 2007.–2013. gadā pēc konkursa ievēlēta par docenti. Vadījusi 19 bakalaura darbus un 10 maģistra pētījumus, trīs promocijas darbus: Inesei Mārtiņsonei, Žannai Martinsonei un Pāvelam Sudmalim.

Mārītes Baķes darba mūža gadu ieguldījums vides veselības zinātnes jomā, pētnieciskās kapacitātes veicināšanā, studentu, ārstu un arodveselības speciālistu apmācībā Latvijā, RSU HASL un AVMK attīstībā ir novērtēts ar Veselības ministrijas Atzinības rakstu (2010), ar RSU Atzinības rakstu un pateicību (2012, 2016), ar Latvijas izglītības fonda un Latvijas vides fonda atzinības rakstiem (1999, 2003, 2005 un 2006), 2005. gadā saņemta SOT/IUTOX AstraZeneca godalga dalībai IUTOX konferencē Kanādā. Viņa iekļauta 11. izdevumā MARQUIS Who’sWho in Science and Engineering 2011–2012, USA, 2010, p. 91.