Mikrobioms ir kā pilsēta cilvēkā. Iepazīstinām ar RSU tenūrprofesoru no Indijas

Autore: Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto: RSU

Turpinām rakstu sēriju, iepazīstinot ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) tenūras jeb zinātnes profesoriem. Šoreiz – ar Zobārstniecības fakultātes tenūrprofesoru Šaju Džeikobu Pulikotilu (Shaju Jacob Pulikkotil). 

Profesora Šaja Džeikoba Pulikotila ceļš akadēmiskajā vidē un pētniecībā ir bijis aizraujošs. Viņš Madrasas Universitātē dzimtenē Indijā ieguvis doktora grādu mutes dobuma epidemioloģijā un biostatistikā, vairāk nekā divdesmit gadu ir strādājis par zobārstniecības docētāju. Aizrautīgi nodarbojas ar pētniecību par dažādām sabiedrības veselības tēmām saistībā ar zobu veselību. Profesora neremdināmā zinātkāre katru diskusiju padara par piedzīvojumu, kurā neviens jautājums nav pārāk nebūtisks un neviena ideja nav mazāk grandioza, lai to neizpētītu.

Intervijā tenūrprofesors stāsta par saviem pētījumiem, kas palīdzējuši cilvēkiem uzlabot veselību, un mazliet pieskaramies viņa dzīvei Latvijā – RSU viņš strādā tikai aptuveni divus mēnešus. Un viņš šeit pirmo reizi dzīvē ieraudzījis sniegu!

Kā aizsākās jūsu ceļš zinātnē? Kas iedvesmoja jūs izvēlēties šo jomu?

Zinātne man nozīmē zinātkāri un jautājumu meklēšanu.

Zinātne atbild uz daudziem maniem jautājumiem, pat tādiem, par kuru esamību pat nenojautu.

Mācīšanās kopā ar studentiem mani iedvesmoja pievērsties pētniecībai. To vairāk sāku pēcdiploma studijās, un patieso zinātnes spēku un nozīmi sapratu, komunicējot ar dažādu jomu studentiem un kolēģiem. Karjeras izaugsme bija ārējs motivators, bet pētniecības mērķis kļuva skaidrs diskusijās ar cilvēkiem. 

Viens no maniem nozīmīgākajiem pētniecības projektiem bija sadarbībā ar multinacionālo Amerikas veselības aprūpes uzņēmumu Baxter, kas atrodas Ilinoisā. Viņiem bija izveidota preču zīmes Tisseel audu līme, kas radīta no asins produktiem. Tā satur fibrīnu – olbaltumvielu, kas palīdz apstādināt asiņošanu. Bet kas pēc tam notiek ar Tissel? Pēc dažām dienām ķermenis pats to “sagremo” un brūce sadzīst. Turklāt tas uzsūcas ar nelielu iekaisumu vai vispār bez tā. Es ierosināju novērtēt šīs fibrīna līmes, kas zināma ar Tisseel preču zīmi, izmantošanu mutes audos. “Ja to izmanto zarnās, kāpēc gan to neizmantot mutē?” es nospriedu.

Un Baxter man piešķīra Baxter BioSciences Grant klīniskā pētījuma veikšanai un nodrošināja produktu testēšanai. Es to izvērtēju mutes audos un secināju, ka šī līme darbojas labāk nekā tradicionālie šuves materiāli.

Es veicu plaša mēroga pētījumu un identificēju faktorus, kas izraisa mutes dobuma saslimšanas, pārbaudot un izmeklējot 3000 pieaugušo. Es ieteicu veselības iestādēm, kas jādara lietas labā, un tas samazināja izplatītākās mutes dobuma slimības.

Vēl mani ļoti aizrauj uz pierādījumiem balstīta pētniecība, kuras ietvaros es meklēju labākos zinātniskos pierādījumus, ko ieteikt ārstiem ikdienas pacientu aprūpē. Esmu veicis un piedalījies nozīmīgu sistemātisku pārskatu veidošanā, kuros apkopoti daudzi pētījumi, lai atrastu vislabākos pierādījumus klīniskajai aprūpei.

Kas jūs motivēja pieteikties uz tenūrprofesora amatu RSU? Kas jūs piesaistīja RSU?

Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, un RSU šeit ir vadošā veselības universitāte. Iespējas, ko iegūstu, strādājot RSU, ir milzīgas. Man ir piekļuve modernām iekārtām, kas palīdz veikt pētījumus atbilstoši vietējām vajadzībām. ES ir sadarbības centrs mūsdienīgai zinātnei, un tas man ir pieejams, strādājot RSU. Jūsu universitātē bija ļoti labs piedāvājums – man tiek nodrošināta atvērta pieeja visam nepieciešamajam un pietiekami resursi, lai attīstītu pētniecību un uzlabotu mutes veselību Latvijā un citās ES valstīs. Turklāt, strādājot RSU, es viegli piekļūstu iespējai komunicēt ar orālās veselības pētniecības ekspertiem un vadošajiem speciālistiem.

Es redzu, ka RSU notiek nozīmīgas iniciatīvas, kas atstāj ietekmi gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Tā veiksmīgi apvieno latviešu vērtības un starptautisko skatījumu, lai pozicionētu sevi kā globālu universitāti, kas var konkurēt un sadarboties ar lielākajām pētniecības iestādēm. Šī ir virzība, ar kuru man saskan. Es ticu, ka RSU vadība veic būtisku soļus, lai padarītu mūsu pasauli labāku.

Vai varat minēt pētniecības tēmas, pie kurām pašlaik strādājat kā tenūrprofesors? 

Manā interešu fokusā ir pētniecība par sabiedrības veselību un mutes veselību.

Latvija ir attīstīta sabiedrība ar spēcīgu veselības sistēmu, kur veselības aprūpes pakalpojumi atbilst mūsdienu vajadzībām. Tomēr kariesa un smaganu infekciju izplatība šeit ir ievērojami augstāka nekā kaimiņvalstīs.

Kādi tam ir iemesli? Vai vainojams uzturs, ko Latvijā lieto un kurā, piemēram, ir augstāks cukura līmenis? Vai iemesls ir mutes higiēnas ieradumi, piemēram, zobu tīrīšana tikai vienu reizi dienā? Ģenētiskie faktori vai, iespējams, Latvijas iedzīvotāju mutes dobumam specifiskās baktērijas? Visi šie faktori ir potenciāli iemesli, taču to nozīme un ietekme var atšķirties. Kad mēs identificēsim galvenos faktorus, varēsim koncentrēties uz mērķtiecīgām iejaukšanās stratēģijām. Es pašlaik strādāju pie liela pētījuma, lai noskaidrotu šo slimību cēloņus Latvijas populācijā.

Tāpat manā interešu lokā ir bērnu zobu veselība – es pētu, kāpēc dažiem bērniem Latvijā attīstās tik daudz zobu bojājumu, ka līdz desmit vai divpadsmit gadu vecumam viņiem vairs nav zobu. Kopā ar mūsu kolēģiem no Stomatoloģijas Institūta cenšamies identificēt veiksmīgas stratēģijas bojājumu novēršanai un pielāgot tās, lai samazinātu šādu smagu zobu problēmu rašanos jaunākajai paaudzei.

Vai slikto mutes dobuma veselību Latvijā ietekmē ieradumi, kas nodoti no paaudzes paaudzē? Padomju laikā nebija tik populāra rūpīga zobu higiēna… 

Es nāku no citas pasaules daļas, tāpēc man vajadzēja saprast kontekstu. Kad es šeit atbraucu, zināju, ka Latvijā bija padomju okupācija līdz 1990. gadam. Bet ko nozīmē okupācija? Man nebija ne jausmas, jo mana paaudze, kad mēs dzīvojām Indijā, no kurienes es nāku, bija ieguvusi neatkarību. Mēs neesam bagāta valsts, bet mums bija sava cīņa. Kad Indijā valdīja briti, esmu dzirdējis, ka mēs vienmēr bijām “lielā brāļa” uzraudzībā.

Man bija liels atklājums uzzināt par padomju “lielo brāli”, un es spēju to saprast. Joprojām ir paaudze, kas atceras dzīvi padomju varas laikā, un tās ietekme var radīt sekas pašreizējā paaudzē. Mēs varam veikt pētījumus, lai izpētītu šo ietekmi, un, ja tā pastāv, censties to samazināt vai novērst, izmantojot inovatīvus risinājumus.

Es gribu uzsvērt, ka mans pētījums nav par vainošanu. Tas nav par vainas meklēšanu padomju iekārtā, mūsu vecākos, vecvecākos, aizbildņos vai pat mūsu bērnos. Mērķis ir saprast, kur slēpjas problēma, kas to izraisa un ko varam darīt, lai to atrisinātu.

Cilvēki var baidīties no pārmaiņām, un tas ir normāli. Mums jādomā, kā pārmaiņas ieviest maigi, tās neuzspiežot – lai cilvēki nesabīstas. Lai tas nav kā bija padomju laikā, kad daudz kas tika uzspiests, – tas rada pretestību. Mums jāņem vērā šie aspekti un viss jāizskaidro vienkāršā valodā. Tas veicinās to, ka ieteikumus labāk ievēros, līdz ar to būs labāka veselība. Šajā procesā es sadarbojos ar sociālo zinātņu pētniekiem RSU, kuri ir eksperti par cilvēka uzvedību.

Kā jums izdevās ieviest izmaiņas Indijā, kur pētījāt nabadzīgo reģionu?

Mēs noskaidrojām, kura pārtika veicina vairākas slimības. Un uzturs Indijā ir ļoti jutīgs temats. Tur 70 % cilvēku ir veģetārieši, gaļas produkti tiek patērēti ļoti maz. Tāpēc

mēs nevaram vienkārši iet un teikt “Ēd gaļu, jo tā ir laba taviem zobiem!”, – viņi to nedarīs. 

Tādēļ mēs koncentrējāmies, piemēram, uz ieradumu maiņu, mudinot padomāt: "Tavs zobu tīrīšanas veids nav tik labs, vai ne? Uzlabo savu zobu tīrīšanu. Ja tu to līdz šim darīji vienreiz, turpmāk tīri zobus divreiz dienā!"

Bērniem, piemēram, var ieviest tā saucamo uzraudzīto zobu tīrīšanu. Var, paskatoties zobiņus, secināt un maigi teikt: "Tu neiztīrīji šo pusi” vai arī “Tu paskatījies spogulī? Redzi, cik tavi zobi ir balti!" 

No mazām izmaiņām rodas lielākas, un rezultāts, ko gribam sasniegt, prasīs pāris gadu. Veicot pārmaiņas sabiedrības veselībā, rezultātu nevar redzēt uzreiz. Un te ir ļoti svarīgi, lai talkā nāk sociālo zinātņu pētnieki, piemēram, palīdzot formulēt jautājumus, un politikas veidotāji. Nav runas par manipulēšanu, cilvēkos jārada izpratne.

Vēl viena jūsu pētījuma tēma ir saistīta ar mikrobiomu...

Jā, es pētu šo fascinējošo jomu – mutes mikrobioma pasauli. Pirms 20 gadiem uzskatīja, ka zobu bojājumus izraisa baktērijas. Tagad savukārt mēs zinām, ka baktērijas un citi mikroorganismi nav mūsu ienaidnieki, bet gan būtiska organisma sastāvdaļa. Tie dzīvo mutē, uz ādas, zarnās, veidojot lielas kolonijas. Tie palīdz aizsargāt mūs no kaitīgām baktērijām un pat ražo barības vielas, kuras produktos nemaz nav atrodamas. Bet, ja kaut kas noiet greizi, šie mikroorganismi var pārtraukt mums palīdzēt un veicina saslimšanu.

Es savā pētījumā gribu noskaidrot, kā šī mikrobu "pilsēta" funkcionē, kā saprast, kad tā kļūst kaitīga, un kā to pārveidot, lai uzlabotu veselību un cilvēki mazāk slimotu. 

Patiesībā viss ir nedaudz sarežģītāk, jo nav ļoti skaidri nošķirtas sliktās un labās baktērijas. Es varu šo “baktēriju pilsētu” salīdzināt ar reālu pilsētu: kāds te šķūrē sniegu, daži cilvēki aizved atkritumus, citi – ārstē pacientus, ir psihologi. Tāpat katra baktērija veic kādu savu darbu, un šī pilsēta ir ļoti dzīvotspējīga.

Ir ieradumi, piemēram, smēķēšana, kas veicina to, ka baktērijas pārstāj strādāt mūsu labā. Vai varam to pavērst atpakaļ? Ja, teiksim, mēs mainām savu uzvedību – vairāk vingrojam, samazinām smēķēšanu, tad šīs baktērijas sāk darboties uz labo pusi?

Mikrobioms ir kā pilsēta mūsos. Un tāpat mutē – šai pilsētai jābūt veidotai tā, lai tā ir labvēlīga mums.

Plānots, ka pētījumā mikrobioma paraugus pētīs kolēģi laboratorijā. Viņi secinās, kāds ir mikrobioms pētījuma dalībnieku mutes dobumā, es izpētīšu, vai tas kopumā labs vai slikts un meklēšu tam iemeslus. Es nestrādāju laboratorijā, bet analizēju datus un likumsakarības.

Kādas zinātniskās disciplīnas būs pārstāvētas jūsu pētniecības komandā, un kāds ir katra uzdevums?

Pašlaik mēs iesniegsim pieteikumu Fundamentāli lietišķo pētījumu programmai. Mūsu piedāvātajā pētījumā plānojam būt komanda, kurā darbojas dažādu jomu speciālisti, koncentrējoties uz sabiedrības veselības uzlabošanu, izmantojot efektīvas, mūsdienīgas tehnoloģijas.

Komandā ir:

• Mikrobiologi, kas specializējas mikrobioma pētniecībā;
• Molekulārie biologi, kas izprot mikrobu un cilvēka mijiedarbību;
• Bioinformātiķi, kas apstrādā lielos datus un veido mākslīgā intelekta modeļus;
• Sociālo zinātņu pētnieki, kas izstrādā metodes informācijas iegūšanai no cilvēkiem;
• Epidemiologi un statistiķi kā es, kuri apkopo un analizē visus datus cilvēkcentrētai pētniecībai;
• Politikas pētnieki, kas palīdz izmantot mūsu pētījumu rezultātus sabiedrības labā.

Tagad komanda vēl aktīvi nestrādā, bet mēs sparīgi gatavojam projektu pieteikšanai. Pārējais būs atkarīgs no tā, vai iegūsim grantu.

Kādu jūs redzat RSU kā zinātnes universitātes attīstību?

RSU lielākais spēks ir cilvēkcentrēta pieeja, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību ar izglītošanu un inovatīviem zinātniskajiem atklājumiem. Universitāte pastāvīgi sadarbojas ar sabiedrību – tās galveno finansētāju un ieguvēju. Es redzu RSU kā maigu, varenu spēku, kas palīdz padarīt mūsu pasauli par veselīgāku, labāku vietu, kur dzīvot ir prieks.

Kurš zinātnieks vai personība jūs visvairāk iedvesmo?

Es atbildēšu filozofiski – mani ir iedvesmojuši daudzi. Manuprāt, sabiedrības veselības pētījumiem ir lielākā iespējamā ietekme, un panākumi reālajā dzīvē mani motivē. Kad biju pusaudzis, manā valstī smēķēšana bija modes lieta. Atceros, ka toreizējais veselības ministrs solīja samazināt smēķēšanu un tiešām tas tika īstenots. Mani iedvesmo arī ikdienā satiktās personības, piemēram, kungs, kurš vienā sestdienas rītā tik rūpīgi notīrīja sniegu no gājēju celiņiem pie Vanšu tilta, ka es brīnījos, kā viņam izdevās to paveikt.

Visapkārt mums ir inovatori un zinātnieki, es viņus pamanu un cienu.

Kāds ir jūsu moto zinātnē?

Zinātne ir mūsu labklājībai un laimei – visām dzīvām būtnēm: cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem. Tāds ir mans vadmotīvs zinātnē. Zinātnei jāpalīdz. Ja tā kaitē, tā nav zinātne man.

Kas, jūsuprāt, zinātnieks ir mūsdienās?

Pētījumu tulkošana un ieviešana ikdienas dzīvē ir svarīga atklājumu daļa.

Zinātnieki vairs nedzīvo savā burbulī.

Ikdienā sastopamie jautājumi un izaicinājumi viņus ietekmē un motivē rīkoties. Zinātnieki sadarbojas ar tiem, kuriem ir svarīgi pētījuma rezultāti, lai būtu vēl vairāk cilvēkiem noderīgi.

Kas jūs aizrauj ārpus zinātnes?

Pēdējos pāris gados esmu iemācījies efektīvāk savienot darbu un dzīvi. Esmu sapratis, ka tos nevar pilnībā nodalīt. Es domāju par savu pētījumu, pastaigājoties pa sniegu, un plānoju aizraujošas spēles, kas veicina ideju ģenerēšanu manā auditorijā, kamēr gatavoju ēst. Man patīk gatavot indiešu ēdienus un baudīt visdažādāko kultūru maltītes.

Indiešu ēdieni ir bagāti garšām, un man jābrīdina – to smarža iet cauri sienām un var iekarot daudzu sirdis.

Birjani ir ēdiens, ko es vēlos pilnveidot līdz pilnībai. (Birjani ir ļoti populārs Indijas ēdiens, kas sastāv no rīsiem, vistas, jēra vai teļa gaļas, garšvielām un dārzeņiem, klāt var būt arī citrusa augļi. – aut.).Tam ir tūkstošiem variantu, un katras kultūras versijā tam ir savs unikālais pieskāriens. Manam dēlam un meitai ļoti garšo manis gatavotais birjani.

Bērni iedvesmo mani censties vēl vairāk it visā – vai tā būtu kulinārija, vai darbs. Viņi ir mani labākie kritiķi un labākie draugi.

Šeit esmu kopā ar dēlu, kurš sācis mācības valsts skolā. Meita dzīvo Malaizijā un studē mārketingu. Kad radās iespēja strādāt Latvijā, mēs ar dēlu nolēmām braukt – kāpēc gan ne? Redzēsim, kādi šeit ir cilvēki un laiks. Tas ir mans pirmais brauciens uz Austrumeiropu (Eiropā esmu bijis). 

Kā sadzīvojat ar Latvijas laikapstākļiem, kā kopumā esat iejuties?

Šī ir pirmā reize manā dzīvē, kad redzu sniegu!

Indijā ir sniegs, bet tikai ziemeļos, es tur neesmu bijis. Mums ar dēlu bija satraucoši redzēt un sajust, kas ir sniegs. Bijām par to daudz dzirdējuši. Patiesībā laiks šeit ir labs un esmu pielāgojies. Visi gan apgalvo, ka februāris ir neierasti silts. 

Es nedaudz mācos latviešu valodu, lai būtu vieglāk sazināties. Arī mans dēls mācās latviešu valodu. Tas ļaus labāk saprast cilvēkus, iegūt dziļāku izpratni par dzīvi Latvijā un jūsu vajadzībām, tas palīdzēs arī pētniecībā.

Vispār es esmu introverts, taču man patīk runāt ar cilvēkiem. Es vienmēr jautāju: “Vai gribi ar mani runāt?” Ja viņi saka “jā”, es runāju daudz (smejas). Bet es respektēju, ja viņi atbild, ka tam nav laika. 

Cilvēki šeit ir ļoti izpalīdzīgi. Viņi ir atsaucīgi, kad vajadzīga palīdzība vai kad esi nepatikšanās, un pārliecinās, vai viss ir kārtībā. Tāpat esmu pamanījis, ka cilvēki šeit ir ļoti jūtīgi un respektē "personīgo telpu". Varbūt tāpēc neesmu piesaistījis daudz uzmanības, kamēr manā valstī mēs esam ļoti ziņkārīgi un runājam ar ikvienu, kas izskatās "atšķirīgs". Mans dēls un es smaidām visiem un saņemam dažus smaidus atpakaļ.