Mirklis ar studentu: Tacjana Ahurcova

Tacjana Ahurtsova (Tatsiana Ahurtsova) pašlaik ir medicīnas studiju pusceļā – jau trešo gadu viņa studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Tacjana ir no Baltkrievijas, Semkovo ciemata, kas atrodas deviņus kilometrus no Minskas, kur viņas ģimenei pieder neliela lauku māja. Tieši tur jauniete atgriezās, kad Rīgā tika noteikti Covid-19 ierobežojumi.

Kādēļ izvēlējies Rīgu par savu studiju vietu?

Es šeit ierados savas ģimenes dēļ. Mana māte daļēji ir latviete, un mums šeit ir ģimene. Mana mamma pat runā latviski. Mūsu ģimene sadalījās padomju laikā: mana tante palika Latvijā, bet māte un citi ģimenes locekļi – Baltkrievijā. Tā kā es gribēju studēt medicīnu ārzemēs, ar ģimeni nolēmām, ka būtu labāk, ja es pārceltos uz vietu, kur es jau kādu pazīstu. Sāku studijas, esot pavisam jauna, tāpēc ģimene domāja, ka būtu labi, ja šeit mani kāds “pieskatītu”. Es esmu jaunākā ģimenē, tāpēc vecāki mani vienmēr uztver kā mazu bērnu.

Vai bija grūti komunicēt ar citiem studentiem?

Jā, patiesībā tas bija ļoti grūti! Man bija 18 gadu, kad atbraucu uz šejieni, bet pārējiem ārvalstu studentiem jau bija vismaz 20. Es būtībā atbraucu uz šejieni pa taisno no skolas sola. Man bija grūti komunicēt ar citiem, jo vienmēr biju tā klusā meitene, kurai interesēja tikai mācības.

Tatjana (ceturtā no labās) latviešu valodas nodarbības laikā, kur visi tika aicināti ņemt līdzi tradicionālos ēdienus, lai dalītos ar tiem. Foto no privātā arhīva

Ko tu darīji, lai iepazītos ar cilvēkiem, kad pirmo reizi ieradies šeit?

Daudz laika pavadīju kopā ar ģimeni. Rīgā es dzīvoju kopā ar māsīcu un vienmēr biju aizņemta ar mācībām. Man nebija laika citām aktivitātēm, izņemot dažus vispārīgus RSU Ārvalstu studentu asociācijas pasākumus. Vēlāk iepazinos ar jauniem cilvēkiem, kad Rīgā atradu hiphopa deju kolektīvu un atkal sāku dejot. 

Vai pirms studijām kādreiz biji viesojusies Latvijā?

Jā, protams! Mēs vienmēr organizējam ģimenes sanākšanu –  reizi vai divas  reizes gadā vai nu Latvijā, vai Baltkrievijā. Pirms atbraucu studēt, jau biju iepazinusi Rīgu. Man patika valsts un latviešu valoda. Kaut arī pašlaik, lai apgūtu valodu, visi man liek runāt latviski, kas man ne īpaši patīk (smejas), uzskatu, ka mans pienākums, dzīvojot šeit, ir runāt valsts valodā.

Vai vienmēr zināji, ka gribi studēt medicīnu?

Sarežģīts jautājums... Agrāk es gribēju kļūt par vēsturnieci, zinātnieci, astronauti un tamlīdzīgi, bet ikdienā sev apkārt vienmēr redzēju daudz pacientu, jo mans tēvs pārdod medicīnas aprīkojumu. Parasti viņš mani ņēma sev līdzi uz darbu. Man nepatīk noskatīties, kā cilvēki cieš, tādēļ nolēmu par labu medicīnas studijām.

Tatjana (otrā no kreisās) brīvprātīgā darba veicēja izlaiduma ceremonijā 2020. gada februārī. Foto no privātā arhīva

Kā, tavuprāt, cilvēki Latvijā uztver politisko situāciju Baltkrievijā? Vai ir kaut kas, ko mēs no sava skatupunkta līdz galam nesaprotam?

Mani pārsteidza tas, ka cilvēki par radušos situāciju runā tik atklāti. Cilvēkiem Baltkrievijā, kā arī manai ģimenei nepatīk runāt par politiku publiski. Turpretī Latvijā visi ir diezgan atvērti, runājot par šo jautājumu. Kopumā gan latviešu, gan ārvalstu studenti bija ļoti atklāti, stāstot par politisko situāciju savā valstī. Tas mani šokēja, jo vecāki vienmēr stāstīja, ka nedrīkst skaļi apspriest valdību un tās darbības. Šādi uzskati, manuprāt, ir padomju laika mantojums. Cilvēki nesaprot, kā tas var būt, ka mūsdienās ir iespējams tāds politiskais režīms. 

Kas vēl tevi izbrīnīja, pārvācoties uz Latviju?

Mani izbrīnīja tas, ka lielākā daļa cilvēku runā trīs valodās!

Baltkrievijā mēs izcili pārvaldām tikai vienu svešvalodu, proti, krievu valodu, un varbūt vēl mazliet angļu valodu vai kādu no valodām, ko apgūstam skolā. Latvijas skolās visi mācās angļu valodu, otru svešvalodu un papildus arī krievu valodu.

Ar latviešu mentalitāti biju iepazinusies jau pirmajās reizēs, ierodoties Latvijā, taču šoreiz mani vēlreiz pārsteidza, cik laipna ir latviešu tauta. Taču, piemēram, vācieši par latviešiem runā tieši pretējo. Šķiet, ka patiesība ir kaut kur pa vidu (smejas).

Vēl viens kultūršoks bija vārdadienu svinēšana. Tās šeit ir kā dzimšanas dienas! Es ilgu laiku nesapratu šo tradīciju, tādēļ ar ģimeni bija radušies pat pāris pārpratumu šajā sakarā.

Kā ir mainījusies politiskā situācija, kopš sākās demonstrācijas?

Viss patiesībā sākās vasarā, proti, pēc vēlēšanām 9. augustā. Pēc tam līdz ziemai norisinājās protesti. Šobrīd viss ir pieklusis gan laikapstākļu, gan policijas nežēlīgās izturēšanās dēļ. Daudzi cilvēki tika smagi piekauti un arestēti. Pašlaik viss ir mierīgi.

Taču tas ir klusums pirms vētras. Katru dienu pilsētā var redzēt policiju. Dažreiz ielās ir redzami arī, piemēram, militārie transportlīdzekļi utt. Ieraugot ko tamlīdzīgu, vienmēr sāku satraukties, jo nezinu, ko sagaidīt.

Vai tas ir ietekmējis tevi un tavas ģimenes dzīvi?

Manu ģimeni īpaši ne, jo viņiem īsti nerūp politiskā situācija valstī. Vecāki uzskata, ka situācija diez vai varētu uzlaboties, pat ja mainīsies valdība, tāpēc viņi grib, lai viss paliek ierastajās sliedēs, bet es zinu daudzus cilvēkus, kurus protesti un valdības ierobežojumi ir skāruši.

Kādi ir Covid-19 ierobežojumi Baltkrievijā?

Vienīgais ierobežojums ir tas, ka jāvalkā sejas maska citu cilvēku klātbūtnē, piemēram, veikalos, bet tas būtībā ir viss. Tomēr ir sākusies vakcinācija. Tas neskar tikai mediķus. Ikviens, kurš grib vakcinēties, reģistrējoties to var uzreiz izdarīt.

Kādi ir tavi nākotnes plāni?

Mana māsa dzīvo Nīderlandē kopā ar vīru un bērnu, tādēļ es gribētu strādāt Vācijā, netālu no robežas, lai nedēļas nogalēs varētu doties turp. Es īsti negribu dzīvot Baltkrievijā, jo esmu homoseksuāla, un tas ierobežo manas tiesības. Baltkrievijā man būtu liegts stāties laulībā šī apstākļa dēļ. Un, protams, es gribu bērnus. Manuprāt, Eiropā būtu vieglāk nodibināt ģimeni.

Esmu vairākkārt apciemojusi māsu Nīderlandē, man ļoti patīk atmosfēra, kas tur valda. Tur ir dažādi cilvēki. Viņi ir krietni pieklājīgāki un optimistiskāki. Cilvēki Baltkrievijā ir "smagnēji", jo viņi cenšas izdzīvot. Lai gan nezinu Vāciju pietiekami labi, man ir daudz vācu draugu, tādēļ domāju, ka tieši tur es spētu justies ērti.