No idejas līdz pasaules mēroga risinājumam: kā nenoskriet no ceļa jau pašā sākumā

Samilzusi problēma un izcils risinājums, kādu gaida visā pasaulē, – šī formula ir daudzu jaunuzņēmumu, pētniecības iestāžu un ideju konkursu darbības stūrakmens. Spožas idejas nedzimst katru dienu. Kā tās nepalaist vējā, bet pārvērst īstos, taustāmos produktos un pakalpojumos? Pieci svarīgākie soļi, ar kuriem sākt, lai inovāciju ieviešana veselības aprūpē būtu veiksmīgāka: Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Inovāciju centra direktore un EIT Health centra Latvijā vadītāja Līga Žūka dalās ieteikumos topošajiem inovatoriem.  

Ķeries vērsim (idejai) pie ragiem no pareizās puses! 

Visvērtīgākie risinājumi ir nevis tie, kurus kāds mēģina uztiept no malas, bet gan tādi, kas dzimst pašā problēmas saknē, proti, – sarežģījumus un apgrūtinājumus, kurus nepieciešams mainīt vai uzlabot, saskata paši pacienti vai ārstniecības personas, kas ar tiem saskaras diendienā. Kā novērojusi RSU Inovāciju centra direktore un EIT Health centra Latvijā vadītāja Līga Žūka, nereti ar veselības aprūpei noderīgām idejām nāk klajā cilvēki bez medicīniskās izglītības, bet ar lieliskām novērošanas spējām un radošu domāšanu. Galvenais ir to ievirzīt pareizā gultnē.

“Ja kāds jūt aicinājumu attīstīt labu ideju medicīnas jomā, es ieteiktu netērēt enerģiju, cīnoties ar iedomātiem vai ļoti šauras nišas izaicinājumiem, bet gan piedalīties hakatonos, piemēram, EIT Health hakatonā i-Days vai citos līdzīgos pasākumos. To partneri ir reālu organizāciju pārstāvji ar reālām problēmām, kam vajadzīgi reāli risinājumi.

Mēģinot risināt ļoti konkrētu vajadzību, pastāv liela ticamība, ka problēma tiešām ir aktuāla, ka ārstniecības iestāde sniegs savu mentora atbalstu un būs gatava testēt un pārbaudīt risinājumu.

Savukārt mēģināt pārliecināt ārstniecības iestādes, ka tām vajadzīgs kaut kas, ko esi uzmeistarojis, ir daudz garāks un grūtāks ceļš,” saka Līga Žūka. 

Sarunājies ar visām iesaistītajām pusēm! 

Ir saprotama vēlme visu gribēt izdarīt ātri, taču veselības aprūpes jaunuzņēmumu ekosistēmā tā nenotiek. Ja pats tici, ka tava ideja ir vislabākā, rēķinies, ka par to būs jāpārliecina vēl daudzi citi. Tāpēc ir vērts par savām idejām runāt skaļi un daudz jau no paša sākuma.

Pirmkārt, veselības aprūpe inovāciju kontekstā ir izteikti starpdisciplināra joma, un, visticamāk, arī tavas idejas īstenošanai būs vajadzīgi speciālisti no dažādām nozarēm. Lai tādus atrastu, ir svarīgi tīkloties un ar savu ideju iepazīstināt dažādus cilvēkus. Otrkārt, inovāciju jomā viens nav cīnītājs, un, lai radītu taustāmu produktu, neiztikt bez saliedētas komandas. Treškārt, atšķirībā no, piemēram, finanšu tehnoloģijām, kur no idejas līdz produktam tirgū veiksmīgos apstākļos paiet vien nepilns gads, medicīnas inovāciju īstenošanai vajag ļoti daudz laika – jārēķinās, ka pie rezultāta vari nenonākt pat pēc vairākiem gadiem smaga darba. Tāpēc nav pamata baidīties, ka kāds varētu tavu ideju nozagt, – viņam tas prasītu tieši tikpat daudz laika un pūļu.

Bet galvenais – ir jārunā, lai pārbaudītu savas idejas dzīvotspēju. Tev var šķist, ka esi radis risinājumu globālai problēmai. Vispirms pajautā ārstniecības iestādēm, vai tās vispār saskata šādu problēmu savā ikdienā. Nedusmojies, ja tās sākumā ir skeptiski noskaņotas un uzdod daudz skarbu jautājumu – tie parasti ir pamatoti, jo ārstniecības iestādes ir atbildīgas par saviem pacientiem un grib būt pilnīgi pārliecinātas par tavas idejas potenciālu. Jautā pacientu organizācijām, vai pacienti ir gatavi lietot tavu risinājumu, vai vispār viņi saskata šādu problēmu. Runā ar potenciālajiem investoriem, jo veselības aprūpes inovāciju radīšanai būs nepieciešami apjomīgi finanšu līdzekļi. Šajā fāzē tev nav nepieciešami lieli ieguldījumi, bet vajadzēs laiku, lai satiktos un uzklausītu pēc iespējas plašāku iesaistīto pušu loku. Tikai tad, kad idejas dzīvotspēju ir apstiprinājušas visas iesaistītās puses, ir vērts ar to strādāt tālāk vai arī, ja apstiprinājums nav iegūts, – no tās atvadīties. Nereti šo sarunu ceļā tiek apspriesta viena ideja, taču beigās tiek noformulēta pilnīgi cita.

Definē biznesa modeli! 

Nākamais solis nav vis prototipa būvēšana, bet gan biznesa modeļa apzināšana. 

“Jāsaprot, ka par lieliskās idejas ieviešanu dzīvē un tās darbības uzturēšanu kādam būs jāmaksā. Kurš to darīs? Vai jaunais risinājums būs pieejams valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā? Vai to būs gatava pirkt kāda privāta kompānija, lai papildinātu savu produktu portfeli? Vai varbūt kāda klīnika, kas tādējādi paplašinās diagnostikas iespējas?” Līga Žūka aicina pārdomāt šos jautājumus, lai jau pašā ceļa sākumā skaidri redzētu vīziju, kurš nodrošinās jaunā produkta vai pakalpojuma darbību, tiklīdz tas nonāks tirgū. 

Sāc uzrunāt investorus, pirms izstrādā prototipu! 

Kad pirmie soļi ir izpildīti, ir vērts ar iesaistīto pušu atzinumiem un izstrādāto biznesa modeli doties pie potenciālajiem investoriem. Ja viņiem ideja šķitīs saistoša un pārliecinoša, var izrādīties, ka viņi ir gatavi investēt jau ļoti agrīnā fāzē, pirms vēl sākusies prototipa izveide. 

“Nereti viss tiek darīts no otra gala – apņēmīgi cilvēki ar labām idejām uzbūvē prototipu un tad mēģina pārliecināt pārējos, kāpēc tas ir lielisks. Taču

mēs nepārtraukti redzam, ka ļoti labas iniciatīvas netiek ieviestas tikai tāpēc, ka trūkst kāds no šiem posmiem:

neviens nav apjautājies, vai kādam vispār kaut kas tāds ir vajadzīgs, nav saprotams, kas par šo labo produktu maksās, un ir dārgs prototips, kurā ieguldīta nauda, laiks un enerģija, bet investori, neredzot biznesa modeli, nav gatavi finansēt tālāko attīstību,” stāsta EIT Health centra Latvijā vadītāja.

Izveido spēcīgu komandu! 

Katras idejas veiksmīgai attīstībai ir vajadzīga komanda. 

“Cilvēks orķestris tic, ka var izdarīt pilnīgi visu viens pats, un varbūt kādu brīdi uz entuziasma spārniem tas arī izdosies. Taču realitāte rāda, ka viens cilvēks nevar vienlaikus pētīt tirgu, konstruēt biznesa modeli, rakstīt projektus, iet pie investoriem un vēl pats būvēt prototipu.

Savukārt laba komanda var atrisināt ļoti daudz. Būs vajadzīgi domubiedri, kuri pastums un pavilks, ja kādā brīdī ideja buksēs. Kādam ir jāmāk labi rakstīt projektu pieteikumus, lai piesaistītu finansējumu, kas ir visas ieceres asinsrite. Kādam ir labi jāmāk izklāstīt ideju par produktu, lai tas būtu saprotams ikvienam, jo investori lielākoties nav konkrētās nozares eksperti, tādēļ idejas izklāstam jābūt vienkāršam un saprotamam arī jomas neprofesionāļiem,” atgādina Līga Žūka un uzsver – tieši tāpēc ikvienam potenciālajam inovatoram ir jādodas uz dažādiem pasākumiem, jātīklojas un jārunā ar cilvēkiem par savām idejām, lai ceļš uz visā pasaulē pieprasītu produktu nebeigtos, vēl tā īsti nesācies.