Nominācijā "Gada preču zīme – Latvijai" izvirzīta trīs augstskolu kopradītā emociju apzināšanās aplikācija EMORI
Patentu valdes ekspertu komisija šā gada 2. ceturkšņa Gada preču zīme 2024 nominācijai Gada preču zīme – Latvijai izvirzījusi lietotni EMORI, kas palīdz apzināties un izprast emocijas, vēstī Patentu valde savā mājaslapā. EMORI izveidota sadarbībā starp Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Mākslas akadēmiju un Ventspils Augstskolu. Lietotne uzlabo psihoemocionālo veselību, attīstot emociju atpazīšanas un regulācijas prasmes ar interaktīviem uzdevumiem.
Foto no Patentu valdes arhīva
Kopā dažādām balvām Gada preču zīmei 2024 izvirzīti astoņi galvenās balvas pretendenti.
Projekta EMORI komandā bija iesaistīti bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās studējošie un viņu docētāji, kuri izveidoja lietotnes prototipu. Lietotne paredzēta psihoemocionālās veselības uzlabošanai, tā ļauj attīstīt cilvēka emociju atpazīšanas un regulācijas prasmes. Veicot interaktīvus mākslā balstītus un psiholoģiskus uzdevumus, pilnveidojas prasme izturēt, pieņemt vai apvaldīt emocijas.
Kā skaidro projekta komandas pārstāvji,
“pagaidām vēl ir lietojama tikai daļa aplikācijas un tikai kā testējams prototips, tomēr strādājam, lai ar laiku tā būtu pieejama visiem. Plānojam veidot start-up uzņēmumu un piesaistīt investīcijas, lai EMORI validētu un tas kļūtu par komerciālu produktu.”
Viena no projekta īstenotājām, RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāja un pētniece Inese Paiča atskatās uz idejas rašanos: “Ideja radās 2020. gadā emocijām veltītā konferencē Nīderlandē. Tur studenti prezentēja pašu veidotas vienkāršas aplikācijas, kas palīdzētu ārstiem novērot pacienta paradumus un garastāvokli.
Ar laiku ideja ieguva konkrētas aprises un fokusu tieši uz emocijām un emociju regulāciju, kas ir nozīmīga tēma ne tikai pētniecībā, bet arī ar lielu praktisko vērtību.
Kopā ar studentiem rūpīgi pētījām jau esošās aplikācijas, lai labāk saprastu, kāds būs mūsu lietotnes saturs. Vēlējāmies izveidot to kā pašpalīdzības intervenci jebkuram Latvijas iedzīvotājam, sākotnēji domājot par ļoti plašu mērķauditoriju, bet ar laiku to sašaurinājām un precizējām. Pašlaik mērķa auditorija ir jauni pieaugušie. Lietotnes dizains ir ļoti dzīvespriecīgs un košs.”
No RSU lietotnes izstrādē piedalījās prof. Kristīne Mārtinsone, doktorante lekt. Inese Paiča (lietotnes koncepcija, satura strukturēšana), maģistra studiju programmas Mākslas terapija studentes Maruta Linuža un Inga Iejava (satura izstrāde un pilotpētījumi), bakalaura studiju programmas Psiholoģija studente Jete Anna Balama (pilotpētījums). Lietotnes satura izstrādi veic arī doktora studiju programmas Psiholoģija doktorante Elīna Ieva Smule.
Aktivitāte tiek īstenota projektā Pārvaldības procesu pilnveide un studiju programmu satura modernizācija Rīgas Stradiņa universitātē (Nr. 8.2.3.0/18/A/011).
