Notikusi RSU Padomnieku konventa sēde

Šā gada 21. novembrī notika Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Padomnieku konventa sēde, kuras dienaskārtībā bija Padomnieku konventa priekšsēdētāja un vietnieka ievēlēšana, kā arī RSU administrācijas un attīstības prorektora Toma Baumaņa ziņojums RSU ārvalstu studentu uzņemšana: tautsaimniecības ietekme, uzņemšanas prakse un nākotnes stratēģiskie virzieni.

Padomnieku konventu šajā sanāksmē pārstāvēja Latvijas Ārstu biedrības prezidente dr. Ilze Aizsilniece, Augstākās tiesas tiesnese RSU profesore Sandra Kaija, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš, SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs, RSU Goda doktors Māris Rēvalds, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs, uzņēmējs Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente Ināra Pētersone, Valsts Asinsdonoru centra direktore Egita Pole, RSU profesors un Senāta priekšsēdētājs Jānis Gardovskis un SIA Daugavpils Reģionālā slimnīca valdes loceklis Edgars Labsvīrs.

Sēdes sākumā RSU rektors prof. Aigars Pētersons uzsvēra, ka sadarbība ar Padomnieku konventu ir bijusi produktīva un RSU attīstības stratēģijā 2022.–2027. gadam ir iestrādāti RSU Padomnieku konventa ieteikumi. Rektors atzinīgi novērtēja līdzšinējās priekšsēdētājas prof. Ludmilas Vīksnas darbu un aicināja ievēlēt viņu par Padomnieku konventa priekšsēdētāju arī nākamajā termiņā. Pārējie konventa dalībnieki šo priekšlikumu atbalstīja. Par Padomnieku konventa priekšsēdētāja vietnieku izvirzīja AS Olainfarm valdes priekšsēdētāju Juri Bunduli.

Sēdes turpinājumā T. Baumanis savā ziņojumā uzsvēra, ka ārvalstnieku interese pēdējos gados par studijām RSU ir nemitīgi augusi. Tomēr ir faktori, kuri nosaka, ka studentu skaits nevar augt konstanti, un tie ir docētāju pieejamība, studiju kvalitāte un infrastruktūras attīstība. RSU augstākās izglītības eksports sniedz ievērojamu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai: 2023. gadā – 127 milj. EUR, savukārt 2027. gadā plānotais apjoms ir 150 milj. EUR. Studentu pārstāvētās valstis pārsvarā ir Skandināvijas valstis un Vācija. Pēdējā laikā pieaug interese arī no Spānijas un Austrijas reflektantiem. Ārvalstu studentu rekrutēšanas process ir daudzveidīgs un ietver dalību izglītības izstādēs, semināru, informatīvo dienu organizēšanu Latvijas vēstniecībās, darbu ar aģentiem, kā arī individuālas konsultācijas un vizītes.

RSU augstākās izglītības eksporta problēmjautājumi, kuru patlaban tiek risināti, ir saistīti ar iepriekšējās izglītības dokumentu atzīšanu un angļu valodas testēšanu, kā arī ar World Federation for Medical Education akreditācijas iegūšanu.

Sēdes noslēgumā raisījās diskusijas par augstākās izglītības eksportu, akcentējot, ka šī ir būtiska tautsaimniecības nozare ar lielu potenciālu un ir svarīga valsts izaugsmē. Klātesošie atzīmēja, ka ārvalstu studentu piesaistītais finansējums palīdz nodrošināt kvalitatīvas medicīnas studijas arī vietējiem studentiem.