Pasauli apņem Ziemassvētku gaišais starojums…
Ziemassvētki ir cerību, mīlestības un gaismas uzvaras svētki, ko parasti svinam ģimenes lokā, klājot bagātīgu galdu un ievērojot dažādas tradīcijas. Publicējam Rīgas Stradiņa universitātes darbinieku, studentu un Goda doktora Sigurda Otto Krolla atbildes par ziemas saulgriežu svinēšanu.
- Džeina Mežale, Studējošo pašpārvaldes zinātnes virziena vadītāja, Medicīnas fakultātes otrā līmeņa profesionālās studiju programmas Medicīna 6. kursa studente
"Ziemassvētkos ik gadu mūs savās Cēsu mājās uzņem tētis. Par tradīciju kļuvis gājiens pēc svētku eglītes, kad tētis ar cirvi pār plecu un mazbērniem pie otras rokas izvēlas pašu skaistāko koku mežā. Protams, neizpaliek piparkūku cepšana kopā ar krustbērniem un vakara lielā izlozepar baltā karalauka nokopšanu pēc kārtīga darba. Kopīga eglītes pušķošana, gaišs svētku vakars ar bērnu smiekliem un laiks, kad arī pieaugušie ar bērna acīm un cerībām skatās uz sveču liesmiņām eglītē, – tāda ir mūsu ģimenes Ziemassvētku sajūta."
- Laila Meija, Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Sporta un uztura katedras docente
"Ziemassvētkos ejam uz tuvējo baznīcu – trīs kilometrus pa mežu, arī vakara gaitā ejam ārā pastaigāties vai veikt kādus Ziemassvētku rituālus. Tas ļoti palīdz saglabāt mundrumu.
Cepam piparkūkas, lai māja piepildās ar smaržu. Mīklu gatavoju pati vai rūpīgi izvēlos veikalā. Svētku galdā vienmēr ir pelēkie zirņi, taču tie nav sajaukti ar ceptiem sīpoliem un speķi – katrs pievieno, cik vēlas. Gatavoju arī pildītu tītaru, izvēloties Latvijā audzētus putnus, krāsnī ceptus kartupeļus un daudz dažādus salātus bez majonēzes, krējuma, bet ar eļļām un etiķiem, arī dažādiem sieriem.
Ir arī Ziemassvētku kēkss ar riekstiem, žāvētiem augļiem, ko parasti papildinu ar ogu mērci, kas gatavota no saldētām avenēm. Kopā ar meitu gatavojam kādu gaisīgāku kūku, visbiežāk tā ir siera kūka vai citronu torte, kas visiem ļoti garšo. Vienmēr uz svētku galda ir augļi."
- Daiga Dupate, muzeja vadītāja
"Līdz šim Ziemassvētkos parasti braucu uz Kuldīgu pie vecākiem. Ziemassvētku vakarā eju uz baznīcu, kur noklausos Ziemassvētku vigīliju. Tad mājās ar vecākiem ēdam vakariņas – štovēti kāposti ar kādu mājās kūpinātu desu, tad pašcepti pīrāgi, rauši un citi Ziemassvētkiem piestāvoši gardumi. Otrā daļa ir sarūpēto dāvaniņu dalīšana, bet pie tās var tikt, ja skaita dzejoli vai dzied kādu dziesmu. Es dodu priekšroku Ziemsvētku dziesmām.
Lielākais notikums parasti ir Pirmajos Ziemassvētkos, kad pie svētku pusdienām tiekas Dupatu dzimtas – mana vectēva Jāzepa un vecmāmiņas Katrīnas pēcteči (esam suitu izcelsmes). Šis saiets vairākkārt ir noticis pie manas krustmātes Martas un viņas dēla, mana brālēna Jura laukos – Dubeņos pie Liepājas.
Pirms sākam mieloties, kopīgi sadalām oblāti (Ziemassvētku maizi, ko parasti sagādāju no baznīcas). Svētku uzrunu saka namatēvs Juris. Mielastam parasti galdā ceļ Jura sagādātu cūkas šņukuru, krustmātes štovētus kāpostus un obligāti jābūt zivs galertam, lai var tikt pie zvīņām, ko ieliek makā, lai nauda būtu visu nākamo gadu. Ir arī dažādi citi svētku pusdienu labumi.
Otrajā daļā pie izgreznotas eglītes skaitām dzejoļus un dziedam dziesmas, lai tiktu pie loterijā iegūtas Ziemsvētku dāvanas. Ja laika apstākļi atļauj, ejam laukā un velkam apkārt mājai bluķi, kuru pēc tam simboliski ar visu savākto negatīvo enerģiju sadedzinām. To visu pavada tautasdziesmu dziedāšana.
Pēc tam tiek iekurts kamīns un turpinām ar kādām kopīgām aktivitātēm. Pagājušajā gadā minējām mīklas, citu gadu lejam laimes.
Šogad paredzēti svētki Mārupē, pie otra brālēna Jāņa. Esot katram jāgatavo Ziemsvētku priekšnesums, jo ciemos pieteicies īsts Ziemsvētku vecītis."
- Signe Tomsone, Rehabilitācijas fakultātes Rehabilitācijas katedras docente un maģistra studiju programmas Rehabilitācija vadītāja, kas 2015. gada 1. janvārī sāks veikt Rehabilitācijas fakultātes dekānes pienākumus
"Šogad atkal pietrūkst sniega baltuma, kas vislabāk palīdz noskaņoties Ziemassvētkiem... Svētku sajūtu man palīdz radīt apsveikumu gatavošana un nosūtīšana draugiem ārpus Latvijas.
Gada nogale parasti ir piepildīta ar saviesīgiem pasākumiem draugu lokā, taču Ziemassvētki man saistās ar ģimeni un mājām. Ziemassvētku vakaru pavadu šaurā ģimenes lokā, kopīgi gatavojam vakariņas tradicionālā stilā – ar pelēkajiem zirņiem un cūkas cepeti, ar pašu ceptiem pīrādziņiem un piparkūkām. Kopš dēls ir izaudzis, ne vienmēr gādājam un pušķojam eglīti – svētku sajūtu rada arī daži egļu zari un sveču liesmiņas. Vakars paiet sarunās un spēlējot iemīļotas galda spēles. Ziemassvētku dienas paiet, apciemojot radiniekus ārpus Rīgas, – ejam pastaigās uz mežu, kurinām pirti un izbaudām brīvdienas."
- Sigurds Otto Krolls, RSU Goda doktors (nosaukums piešķirts 1998. gadā)
"Ziemassvētkus svinam tāpat kā jūs šeit Latvijā, jo esam latviešu ģimene, – ar piparkūkām, eglīti un svecītēm. Tikai Amerikā mēs nedrīkstam īstās svecītes dedzināt, jābūt elektriskām svecītēm, lai nav pretlikumīgi, – daudz māju nodeg, cilvēki nepieskata svecītes. Amerikāņiem eglītes un mantu pirkšana jau ir novembra beigās – Pateicības dienā. Bet mēs pērkam eglīti nedēļu pirms Ziemassvētkiem, tieši tāpat kā šeit mani vecāki pirka eglīti un nelaida bērnus tai klāt. Pušķojam tāpat – ar bumbulīšiem un sniedziņiem. Dāvanas taisām vaļā Ziemassvētku vakarā. Tā pieraduši arī mūsu bērni. Amerikāņi taisa dāvanas vaļā Ziemassvētku dienā, un tad bērni ceļas trijos četros naktī augšā. Parasti Ziemassvētkos ir labas pusdienas – kāds cepetis un skābi kāposti. Bieži cilvēki iet uz baznīcu Ziemassvētku vakarā vai nākamajā dienā."
- Katrīna Priede, Studējošo pašpārvades priekšsēdētāja, Medicīnas fakultātes otrā līmeņa profesionālās studiju programmas Medicīna 5. kursa studente
"Ziemassvētkus ik gadu svinu diezgan tradicionāli, kad sanāk kopā visa ģimene un nododas kopīga vakara pavadīšanai. Runājot par ēdienu, nemainīga klasika mūsu mājās ir pelēko zirņu celšana galdā, kā arī mammas gatavotais rasols. Eglīte mājās ir ik gadu, arī šogad pašas dzīvoklī jau esmu sagādājusi eglīti. Ir bijuši gadi, kad, pielāgojoties uzvārdam, rotājam nevis eglīti, bet priežu zarus!"
