Disertācijas pētījums par ādas novecošanu pacientiem ar metabolisko sindromu pēc selēna terapijas

Ādas novecošana ir sarežģīta bioloģiska parādība, kas sastāv no iekšējās (īstās) un ārējās novecošanas. Iekšējā novecošana galvenokārt ir ģenētiski noteikta un neizbēgama pārmaiņa, ko ietekmē laiks. Tā atgādina novecošanu, kas ir novērojama lielākajā daļā iekšējo orgānu, un tās pamatā esošie mehānismi, visticamāk, ir saistīti ar samazinātu atjaunošanās spēju, kas noved pie šūnu novecošanas un bojāejas.

Metaboliskais sindroms ir simptomu kopums, kas pamatā sevī iekļauj centrālā tipa aptaukošanos un papildus vēl kādu no šadiem kritērijiem: dislipidēmija, insulīna rezistence, arteriālā hipertenzija, hipertrigliceridēmija. Tā kā āda ir cilvēka lielākais orgāns un tai ir daudz svarīgu funkciju, būtiski ne tikai izprast novecošanas procesus ādā, bet arī izpētīt iekšķīgos riska faktorus, kas var ietekmēt ādas fizioloģiskās funkcijas.

Metaboliskā sindroma gadījumā viens no patoģenētiskajiem mehānismiem ir oksidatīvais stress, t. i., stāvoklis, kad organismā pārsvarā ir brīvie radikāļi, bet trūkst antioksidantu. Kad ir oksidatīvais stress, organismā un arī ādā var attīstīties hronisks latentais iekaisums, kas ne tikai paātrina ādas novecošanas procesus, bet arī pavājina tās fizioloģiskās pamatfunkcijas (barjerfunkcija, endokrinoloģiskā, estētiskā un sekretorā funkcija).

Disertācijas pētījuma mērķis bija izpētīt ādas fotonovecošanās pazīmes un izvērtēt selēna terapijas efektivitāti pacientiem ar metabolisko sindromu. Pētījumā bija iesaisīti 196 abu dzimumu pacienti (165 metaboliskā sindroma pacienti un 31 praktiski vesels pacients (kontroles grupa)). Tika veikta pacientu ādas dermatoskopiska klīniskā diagnostika, laboratoriskā izmeklēšana (oksidatīvā stresa noteikšana, bioķīmiskās analīzes), histoloģiskā izmeklēšana (ādas punch biopsija ar imūnhistiķīmisko analīzi).

Rezultātā tika pierādīts, ka pacientiem ar metabolisko sindromu ir novērotas šādas ādas novecošanas pazīmes: dispigmentācija, seborejiskā keratoze un telangiektāzija, aktīniskā keratoze un acanthosis nigricans atradne (hiperpigmentācija, ādas sabiezējums, papilomatoze). No dermoskopiskām pazīmēm ir novērojami paplašināti asinsvadu kapilāri, pastiprināts pigmenta tīklojums. Savukārt histoloģiskā atradne ir ādas hiperkeratoze un epidermas sabiezējums, tika novērota arī dermas elastoze ar ekstracelulārās matrices degradāciju un perivaskulāro infiltrāciju ar dermas kapilāru sašaurinājumu. Summējot un analizējot novecošanās pazīmes ādā, dermoskopiskās izmaiņas un oksidatīvā stresa parametrus, tika izstrādāts ādas novecošanās indekss. Metaboliskā sindroma pacientiem ādas novecošanās indekss ir augstāks nekā kontroles grupai.

Galvenais disertācijas secinājums ir, ka metaboliskais sindroms ir nopietns riska faktors ādas paātrinātai novecošanai un tas ietekmē ādas fizioloģiskās funkcijas.

Darba vadītāji: asoc. prof. Jūlija Voicehovska, asoc. prof. Jānis Ķīsis. Darba konsultante: prof. Regīna Kleina.

Janas Janovskas promocijas darba Ādas novecošanās pazīmju novērtējums pacientiem ar metabolisko sindromu pēc substitūcijas ar selēnu aizstāvēšana notiks 2021. gada 8. septembrī.
Plašāka informācija

RSU promocijas darbu katalogs