Psihiskās veselības speciāliste: ekonomiskās krīzes patiesās sekas ir cilvēku fiziski un psihiski slikta pašsajūta, respektīvi, slimības

„2030. gadā pasaules attīstītākajās valstīs galveno slodzi veselības aprūpes sistēmai radīs depresija un stresa radīti traucējumi, taču Latviju šāda situācija var piemeklēt daudz ātrāk. Pašreizējā ekonomiskā krīze valstī, kurā joprojām atrodas liela daļas Latvijas sabiedrības, ir viennozīmīgi vērtējama arī kā emocionālā krīze, kuras nerisināšanas sekas var būt daudz tālejošākas un daudzslāņainākas par ekonomiskajiem rādītājiem,” informē Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja, asociētā profesore un Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle Gunta Ancāne.

Lai veidotu medicīnas un veselības aprūpes speciālistu un plašākas sabiedrības dziļāku izpratni par psihiskās veselības stāvokli un tās uzlabošanas ilgtermiņa iespējām Latvijā, minētos psihiskās veselības aspektus, uz kuriem uzmanību vērsusi jau Pasaules Veselības organizācija (PVO), Latvijas un ārvalstu eksperti pārrunās š.g. 6. maijā, Latvijas Ārstu biedrības pavasara konferences pirmajā daļā „Psihiskā veselība Latvijā”, kas notiks Pasaules tirdzniecības centrā, Elizabetes ielā 2, pulksten 13:00. Konferences pirmās daļas vadītāja un organizatore ir dr. Gunta Ancāne.

Konferencē kā vieslektori piedalīsies izcili psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas speciālisti no Vācijas, Lielbritānijas un Somijas. Viņu vidū būs dr. med. Bernhards Palmovskis (Bernhard Palmowski) no Vācijas, kurš ir Berlīnes Psihosomatiskās medicīnas asociācijas prezidents. Viņš savā referātā akcentēs tēmu par psihosomatiskās un psihoterapeitiskās aprūpes finansiālo efektivitāti, kas, piemēram, ļauj ietaupīt uz viena pacienta aprūpi līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro gadā. Savukārt psihiatre un psihoanalītiķe dr. med. Anita Timane (Anita Timans) no Anglijas runās par psihoterapijas lomu un efektivitāti psihiatrisko pacientu ārstēšanā. Emeritētā psihiatrijas profesora no Somijas Jukas Altonena (Jukkas Aaltonena) referāts būs veltīts bērnu un pusaudžu psihoterapeitiskajai ārstēšanai. Konferencē uzstāsies arī pašmāju vadošie psihiskās veselības speciālisti.

Līdz ar fizisko, uzsvars ir jāliek arī uz psihisko veselību un tās profilaksi

Kā uzsver Gunta Ancāne, līdz šim, runājot par veselību, lielāka uzmanība tikusi pievērsta fiziskajai veselībai. Stāstot par gaidāmo konferenci, viņa uzsver, ka „mēs gribētu pievērst uzmanību, ka arī psihiskās veselības veicināšana ir nepieciešama un svarīga gan katra cilvēka dzīves kvalitātei, gan valsts ilgtspējīgai attīstībai. Starp psihisko un fizisko veselību pastāv cieša saikne, fizioloģiskie procesi cilvēkā ir psihosomatiski pēc savas dabas. Kā liecina statistika, 60% pacientu, kuri apmeklē primārās aprūpes ārstu, ir psihoemocionālo traucējumu diagnoze (PVO, 2008).”

„Pašreizējais Veselības ministrs Juris Bārzdiņš ir aktualizējis jaunu pieeju attieksmē pret veselību, svarīgu lomu piešķirot jautājumiem par slimību profilaksi un dzīves kvalitāti,” valsts uzstādījumu veselības, to skaitā, psihiskās veselības profilakses veicināšanā skaidro asociētā profesore Gunta Ancāne, piebilstot, ka psihiskās veselības jautājumi tiek aktualizēti ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī.

Sabiedrības psihiskā veselība un tautsaimniecības attīstība

Psihiskā veselība ir priekšnosacījums cilvēka fiziskās veselības noturībai, ka arī tās straujākai atjaunotnei slimību gadījumos. „Šaurākā, medicīniskā nozīmē, PVO 2009. gadā ir definējusi psihisko veselību kā fiziskās veselības profilaktisko jeb aizsargfaktoru, kas nozīmē, ka emocionāli stabils un līdzsvarots cilvēks ar labu savas identitātes izjūtu slimo ar fiziskām slimībām retāk un, ja arī slimo, tad ir mazāk komplikāciju, zāļu blakus efektu un tamlīdzīgas parādības,” stāsta dr. Gunta Ancāne. „Plašākā nozīmē šim jautājumam ir vērts pievērsties tādēļ, ka, balstoties uz PVO (2009), psihiski veseliem cilvēkiem ir veselīgāks dzīves stils, labāka fiziskā veselība, viņi ātrāk atveseļojas, nav ierobežojošu kompleksu ikdienā, augstāks izglītības līmenis, labākas attiecības ar bērniem un pieaugušajiem, augstāka dzīves kvalitāte pašam un lielāki vidējie ienākumi. Tas nozīmē, ka psihiski veseli cilvēki ir ieguvums visai sabiedrībai kopumā.” Arī PVO jau 2009. gadā ir postulējusi, ka „Eiropai ir nepieciešama tāda veselības politika un programmas, kuras uzlabotu psihisko veselību visai populācijai”.

Kā uzskata asociētā profesore Ancāne, „īpaši nozīmīgi to ir atzīt šodien, ekonomiskās krīzes apstākļos, kura cilvēkiem vienmēr ir arī emocionāla krīze un kura prasa no cilvēkiem papildus psihiskās veselības resursus, lai neiekristu izmisumā, depresijā, nolemtības izjūtā un lai nesaslimtu ar psihisku vai fizisku kaiti, kā arī, lai spētu adaptēties jaunajiem apstākļiem.”

Psihiskās veselības problēmas jau ir nopietnas!

Asociētā profesore dr. Gunta Ancāne saka: „Kā zināms, veselība tiek definēta kā fiziska, emocionāla un sociāla labsajūta. Latvijā daudziem iedzīvotājiem ar psihisko veselību ir problēmas. Kā rāda dažādu institūciju veiktās aptaujas, Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi un laimes izjūta ir vienā no pēdējām vietām Eiropā. Cilvēki jūtas slikti, nejūtas veseli.”

Dr.Gunta Ancāne min piecus apstākļus, kas to ietekmē. „Pirmkārt, sociāli ekonomiskajai krīzei ir daudzveidīgas sekas, ar kurām iedzīvotājiem ir jāprot tikt galā – pazeminās vai izzūd ienākumi, pazūd drošības sajūta par nākotnes plānu realizēšanas iespējām, tuvinieki un draugi aizbrauc no valsts, regulāri tiek ziņots par kritisku stāvokli cilvēkiem būtiskās sfērās – medicīnas aprūpē, izglītībā, drošības struktūrās.”

„Otrkārt, no piederīgajiem un valsts pietrūkst atbalsta izjūtas, kurai, kā zināms no jaunākajiem neirozinātņu pētījumiem, ir fiziski labvēlīga ietekme uz ķermeņa fizisko stāvokli, kas ļauj ilgāk saglabāt veselību. Treškārt, vēsturiskie apstākļi kopumā nerada labvēlīgu vidi personības, īpaši tās integrētas stipras identitātes attīstībai.”

„Ceturtkārt, transpaaudžu traumatiskie pārdzīvojumi – ja bērns audzis pie vecākiem vai vecvecākiem, kuri slimojuši ar posttraumatisko stresa sindromu, piemēram, tas raksturīgs pēckara paaudzei, tas bērna veselību ir neizbēgami ietekmējis un bērns „pārņem” apkārtnes patoloģiju. Piektkārt, cilvēku augšanas un attīstības pieredze – kā rāda klīniskās prakses pieredze, emocionālas traumas bērnībā latviešiem bijušas pārāk bieži. Diemžēl ir pierādīts, ka bioloģisks un psihisks, emocionāls stress tieši bērnībā ieliek fizioloģiskus pamatus somatiskām un psihiskām slimībām pieaugušo vecumā.”

Daži stresoru piemēri, kurus kā būtiskus arī Latvijas sabiedrībai novērojusi asociētā profesore Gunta Ancāne:

• zems sociāli ekonomiskais statuss;
• vecāku zems izglītības līmenis;
• bezdarbs;
• ļoti lielas ģimenes ar ļoti mazu dzīves telpu;
• kontakts ar „sociālās kontroles” institūcijām;
• vecāku kriminalitāte vai antisociālas personības;
• hroniski strīdi primārajā ģimenē;
• māte sāk strādāt bērna pirmā dzīves gada laikā;
• nedrošas pieķeršanās uzvedība;
• tēva vai mātes psihiski traucējumi;
• tēva vai mātes smaga somatiska slimība;
• hroniski slims brālis vai māsa;
• vientuļa māte, kam var būt sekojoši cēloņi vai sekas – mazāki ienākumi, zemāks izglītības līmenis, atkarība no sociālās nodrošināšanas, paaugstināts mentālā stresa līmenis;
• tēva autoritāra uzvedība;
• mātes zaudējums;
• garš šķiršanās periods no vecākiem pirmo 7 dzīves gadu laikā;
• ilgstoši konflikti kā vecāku šķiršanās vai separācijas rezultāts;
• bieži mainīgas agrīnās attiecības;
• seksuāla un/vai fiziska vardarbība;
• vājš kontakts ar vienaudžiem skolā;
• vecuma starpība ar vecāku nākamo bērnu (siblingu) mazāka par 18 mēnešiem.

Lielāka valsts iesaiste monitorējot un ārstējot

Svarīgi ir paplašināt statistisko izpēti par psihisko veselību Latvijā, izvērtējot psihisko saslimšanu ārstēšanu par valsts līdzekļiem. Dr. Gunta Ancāne uzsver, ka „vēl viena problēma, kas šobrīd būtu jārisina, ir tas, ka valstij šobrīd trūkst statistikas par patieso traucējumu apjomu. Izplatītākie psihiskie un uzvedības traucējumi pēc oficiālajiem datiem valstī ir šizofrēnija, garīgā atpalicība un organiski psihiski traucējumi, kuri kopā veido apmēram divas trešdaļas no reģistrētajām saslimšanām. Neirožu, robežstāvokļu un stresa radītu traucējumu statistikas datos tikpat kā nav, jo šie pacienti Latvijā maz griežas pēc psihiatriskās palīdzības. No tā izriet vēl viena problēma – psihoterapeitiskā un psihosomatiskā palīdzība nav valsts apmaksājamo pakalpojumu sarakstos, un lielai daļai pacientu tā ir nepieejama.”

Kā sekas esošajai situācijai dr. Gunta Ancāne min to, ka palielinās stresa uzliktā slodze cilvēku psihiskajai un līdz ar to arī fiziskajai veselībai, spējai tikt galā ar stresa situācijām, adaptēties tām, nesaslimt un spēt pilnībā realizēt savu cilvēcisko potenciālu. „Valstij šobrīd raksturīgā ieciklēšanās uz smagiem un dažreiz neārstējamiem psihiskiem stāvokļiem, pilnībā ignorē psihoterapeitisko palīdzību labi ārstējamiem, perspektīvi adaptīviem, darbaspējīgiem un pat radošiem pacientiem. Tas arī ignorē psihiskās veselības profilaktiskās aprūpes nozīmi un iespējamību kopumā.”

Par Rīgas Stradiņa universitāti:

Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no vadošajām un modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. Tās 10 fakultātēs līdzās ar medicīnu saistītajām studijām jau 12 gadus ir iespējams apgūt dažādas modernas sociālo zinātņu programmas. Rīgas Stradiņa universitātē kopumā studē vairāk nekā 6100 studentu no visas pasaules. 2010./2011.studiju gadā RSU sasniedza rekordu ārvalstu studējošo skaita ziņā – jaunajā studiju gadā RSU tika uzņemti 104 ārvalstu studenti, līdz ar to RSU ārvalstu studiju programmās kopumā zināšanas un praksi pašreiz apgūst 302 jaunieši no 18 pasaules valstīm. Tas ir lielākais ārvalstu studentu skaits RSU pēdējo 20 gadu laikā.

Papildu informācija par RSU ir pieejama interneta mājas lapā www.rsu.lv. Par RSU aktualitātēm var uzzināt arī RSU studentu radio „Runā Skaļāk” – http://runaskalak.lv.

Papildu informācijai: