Pulkvežleitnants Normunds Vaivads: maģistra programma "Veselības vadība" ir kā apslēpts dimants

Tā devusi gan jaunas zināšanas un prasmes, kā ekonomiku un finanšu vadību, gan apstiprinājusi jau agrāk pieņemto lēmumu pareizību. N. Vaivads ir šīs programmas absolvents, tādēļ ar lielu interesi iztaujājām militāro ārstu un pieredzējušu šīs jomas vadītāju, kurš piedalījies starptautiskās misijās Kosovā un Afganistānā un ilgstoši bijis galvenais ārsts Ādažu militārajā bāzē.

Kādēļ izvēlējāties studēt veselības vadību?

Programmas izvēle bija mērķtiecīgs un apzināts lēmums, jo es esmu sertificēts veselības aprūpes vadības ārsts, un šai specialitātei ir nepieciešama gan rezidentūra, gan pēcdiploma kvalifikācija celšanas izglītība. No 1999. gada, kad kļuvu par Ādažu militārās bāzes ārstniecības iestādes galveno ārstu, vienmēr meklēju medicīniskās vadības specialitātei atbilstošu tālāko izglītību.

Īpašu prieku man sagādāja studijas tieši RSU, jo to kā kādreizējo Medicīnas akadēmiju absolvēju 1997. gadā. Uzzinot, ka šī programma ir unikāla divu augstskolu RSU un RISEBA kopdarbs, kur katra no tām ieliek labāko tieši savos studiju kursos, biju ļoti apmierināts, ka savai specialitātei varu gūt atbilstīgu izglītību maģistrantūras programmas veidā. Turklāt šī programma ir pielīdzināma veselības aprūpes vadības ārstu rezidentūras programmai.

Kādi bija visinteresantākie vai visnoderīgākie kursi?

Nezinu, vai tā ir negausība, bet man bija ārkārtīgi grūti izvēlēties fakultatīvo kursu programmu, jo gribējās noklausīties visus. Tas bija kā izslāpušiem tikt pie akas, jo programmas kursi aptver ļoti daudzas nozīmīgas jomas.

Sākot studijas, man jau bija 16 gadu pieredze galvenā ārsta amatā veselības iestādes vadībā, tādēļ ikvienu kursu varēja vērtēt savā aspektā un griezumā. Piemēram, bija kursi, kuros es it kā neiemācījos neko jaunu, bet guvu pārliecību un apstiprinājumu, ka tas, ko esmu darījis līdz šim, bija pareizi. Jaunatklājums man bija ekonomiski finansiālā puse, jo līdz šim kā ārstam, tas nebija manas izglītības vadošais elements. Piemēram, pirms šīm studijām nezināju, ka ir tāds kurss kā Biznesa ētika. Savukārt studējot tēmas, kas skāra stratēģisko, personāla vai pārmaiņu vadību, bija iespēja salīdzināt manas līdzšinējās zināšanas militārajā vadībā, tās standartus ar vadību civilajā dzīvē un biznesa menedžmentā. Mani ļoti interesēja viss, kas saistīts ar medicīnas tehnoloģiju efektivitāti, kā to izmērīt, pareizi plānot un pielietot. Tādēļ varu teikt, ja man būtu jāizveido labāko kursu tops, būtu nepieciešama kāda īpaša metodika.

Kā vērtējat programmas docētājus?

Katrā no programmas kursiem bija izcili docētāji, kuri ne tikai nolasīja sava kursa materiālu, bet bija atvērti, gatavi tiešai komunikācijai starp studentu un docētāju, atbildēm uz jautājumiem, tēmu paplašinājumam un izvērsumiem. Patiesi savas tēmas eksperti, kuru sniegtās zināšanas un prasmes ir ļoti noderīgas gan mazāk, gan vairāk pieredzējušiem studentiem.

Jūs esat beidzis Medicīnas akadēmiju. Kā kļuvāt par militāro mediķi un ārstniecības iestādes vadītāju?

1991. gadā pabeidzu medicīnas skolu un kļuvu par feldšeri, tomēr iesaistīties militārajā medicīnā vēl nebija iespējams. PSRS bruka un man nebija ne mazākās vēlēšanās sasaistīties ar tās militārajām iestādēm, toties Latvijā militārā medicīna vēl tikai veidojās. Toreiz pieņēmu lēmumu turpināt medicīnisko izglītību un iestājos Medicīnas akadēmijā. Pēc tās pabeigšanas lūkojos pēc darba vietas. Mans tēvs bija saistīts ar Zemessardzes veidošanu, un man tika piedāvāts darbs Zemessardzē, bet vēlāk 1999. gadā tiku pārcelts turpmākam dienestam Ādažu bāzē. Šodien ar pārliecību varu teikt, ka militārajam ārstam jābūt divu kungu kalpam, proti, jāpārzina militārā specifika un vadība, kā arī jāzina kā ārstēt cilvēkus atbilstīgā specialitātē.

Vai ārstam ir viegli būt vadītājam?

Ārsts, kas māk ārstēt, ne vienmēr māk organizēt šo ārstniecību. Orķestrī labākais vijolnieks uzreiz nekļūs par diriģentu vai par operas direktoru. Militārās vadības speciālisti māk vadīt militāro jomu, bet neorientējas medicīnā. Militārās medicīnas vadība ir jauna un specifiska starpdisciplīna. Turklāt mūsu dienestā militārajiem ārstiem, sākot jau no virsārsta, veselības vadība ir ielikta kā obligāta kompetences prasība, kursu vai citas izglītības formas veidā.

Atceros to 1999. gada marta dienu, kad Ādažu bāzes komandieris mani veda uz medpunktu un sacīja: "Tu mums būsi administrators." Es saku: "Es esmu ārsts, es ārstēšu." Viņš: "Ārstēsi, bet tu mums būsi administrators." Tas arī piepildījās, un ilgus gadus dienēju kā Ādažu bāzes galvenais ārsts.

Tagad esat NBS Apvienotā štāba Medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts. Vai jūsu ikdienas darbs ir saistīts tikai ar vadību, vai arī praktizējat kā ārsts?

Lauvas tiesa ir veselības vadības darbs militārā griezumā. Mana atbildība ir par bruņoto spēku medicīniskā nodrošinājuma sistemātiskumu, mērķu nospraušanu un sasniegšanu. Atbildu par to, lai karavīriem būtu medicīniskais atbalsts, kā to plānot, organizēt un nodrošināt. Kā ārstniecības persona nodarbojos arī ar ārstniecību, jo esmu akupunktūras ārsts.

Jūs esat bijis nozīmīgās misijās Kosovā un Afganistānā. Kāda ir militārā ārsta specifika šādās misijās?

Bruņotajos spēkos ir kaujas, atbalsta un nodrošinājuma vienības. Pēdējie ir vezumnieki, bez kuriem nekas nenotiks, un viņu vidū ir arī mediķi. Mūsu uzdevums ir sagatavot karavīrus dienesta izpildei, lai viņi būtu veseli, jo tikai vesels kareivis labi veiks dienesta pienākumus. Mums ir veselības aprūpes sistēma, kas karavīrus novēro, pārbauda un aprūpē. Cits svarīgs uzdevums ir novērst tās veselības problēmas, kas radušās dienesta dēļ paaugstināta riska profesijās, kurās ir traumatisma risks, stress, iespējamas arodsaslimšanas. Vēl, protams, jārūpējas par ievainotajiem karadarbības rezultātā starptautisko misiju laikā, tātad neatliekamās medicīniskās palīdzības aspekts.

Protams, karavīriem un arī militārajiem mediķiem dienests starptautiskajās misijās kopā ar sabiedrotajiem ir unikāla iespēja smelties pieredzi. Tā ir iespēja sadarboties un būt reālās situācijās, kurās iespējams pārbaudīt iegūtās zināšanas un prasmes, kā arī gūt jaunas atziņas, kuras var ieviest pēc atgriešanās.

Ko jūs novēlētu topošajiem maģistriem, kas izvēlēsies studijas Veselības vadības programmā?

Mani studiju biedri bija dažādi speciālisti, tomēr es gribētu redzēt vairāk ārstu maģistrantu vidū, jo visi pārējie medicīnu pārzina mazāk. Es gribētu redzēt vairāk pieredzējušu ārstu ar savu zināšanu un pieredzes bagāžu, kuru bagātināt un papildināt. Uz šo programmu, manuprāt, būtu jāiet tiem, kas jau kaut nedaudz zina, kas ir vadība. Nebūtu labi mācīties pēc principa "man ir bakalaurs, vajag maģistru, varbūt te būs vieglāk".

Tiem, kuri šo programmu pabeigs, būs jāmāk pierādīt, ka tā ir apslēpts dimants, jo šīs programmas nozīmīgums Latvijā vēl nav pietiekami novērtēts. Veselības vadības speciālistu loģiskā vieta Latvijā ne vienmēr ir atrasta. Dažkārt vēl saskaramies ar uzskatu, ka labākais ārsts vislabāk organizēs. Absolventiem novēlu, lai viņi strādātu profesionāli un efektīvi, lai no viņu piemēra redz, ka šī programma ir pilnīgi nepieciešams ieguldījums Latvijā.

RSU sadarbībā ar RISEBA piedāvā pilna laika maģistra studiju programmu Veselības vadība reflektantiem ar iepriekšēju izglītību ekonomikā, biznesa vadībā vai vadībzinībās, uzņēmuma vadītāja profesionālo kvalifikāciju vai pieredzi vadītāja amatā (studiju ilgums – 1,5 gadi), kā arī reflektantiem bez iepriekšējas izglītības minētajos virzienos (studiju ilgums – 2 gadi).