Raidieraksta "RSU Veselības ekspresis" fokusā – nieru veselības zelta likumi
Ik gadu 10. martā atzīmējam Pasaules nieru dienu. Lai katrs no mums labāk spētu rūpēties par šo dzīvībai svarīgo orgānu, ir būtiski izprast tā funkcijas. Gan par to, gan par biežāk sastopamajām nieru slimībām, par nierēm un aktīvu dzīvesveidu, kā arī citiem jautājumiem Rīgas Stradiņa universitātes raidieraksta RSU Veselības ekspresis 11. izlaidumā runājam ar RSU Iekšķīgo slimību katedras viesdocētāju, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Nieru slimību un nieru aizstājterpijas klīnikas ārsti internisti Ināru Bušmani un RSU Rehabilitācijas katedras docētāju, ergoterapeitu un fizisko aktivitāšu fiziologu Rūdolfu Cešeiko.
“Nieres ir mūsu organisma filtrs. Tās izvada šlakvielas, regulē sāļu un šķidruma daudzumu organismā, asinsspiedienu, gādā, lai asinīs ir pietiekami daudz sarkano asinsķermenīšu, kā arī nodrošina citas būtiskas organisma funkcijas,” stāsta ārste I. Bušmane. “Nieres dēvē par kluso orgānu – to saslimšanas simptomi ir nespecifiski, tāpēc cilvēkam pašam ir grūti noteikt, kad sākas problēmas. Šie simptomi var būt nogurums, tūska, biežāka urinēšana. Cilvēks ir vienots veselums, un nieru veselība ir cieši saistīta ar vispārējo organisma veselību. Piemēram, ja ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības, tad cieš arī nieres.” Ārste atgādina: “Lai nieres būtu veselas, svarīgi ievērot astoņus nieru zelta likumus – būt aktīvam, nepieļaut augstu cukura līmeni un asinsspiedienu, veselīgi ēst, kontrolēt svaru, dzert pietiekami daudz šķidruma, nepieļaut ilgstošu pretsāpju medikamentu lietošanu, kā arī regulāri iet pie ārsta un pārbaudīt nieres, ja ir kādi riska faktori, piemēram, nieru slimības ģimenes locekļiem.”
Ergoterapeits R. Cešeiko uzsver kustību nozīmi gan veselības profilaksē, gan slimību ārstēšanā un aicina visus cilvēkus uztvert fiziskās aktivitātes kā savu prioritāti. Tās ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa ne tikai nieru problēmu, bet arī citu slimību ārstēšanā, ko apliecina R. Cešeiko pētījumi par spēka vingrinājumu efektivitāti onkoloģiskajiem pacientiem. “Ar fizisko vingrinājumu palīdzību var palielināt muskuļu spēku, stabilizēt asinsspiedienu un cukura līmeni, mazināt nogurumu. Vispārējs ieteikums ir veltīt 150 līdz 300 minūtes nedēļā mērenas intensitātes aerobai slodzei – tā var būt soļošana, lēns skrējiens, riteņbraukšana, peldēšana, nūjošana. Tāpat ieteicami spēka vingrinājumi, kas noslogo kāju, muguras un krūšu muskulatūru. Šis ir fizisko aktivitāšu minimums jebkuram cilvēkam. Dažādu slimību gadījumos šīs aktivitātes var pielāgot individuāli. Nieru slimību ārstēšanā būtiski ir arī elpošanas vingrinājumi, kas iesaista diafragmu, vēdera muskuļus un iekustina nieres.”
Abi eksperti uzsver, ka pirmais padomdevējs par nieru veselību būs ģimenes ārsts, kurš kopā ar pacientu izlemj par ārstēšanas taktiku. Lai spēka un elpošanas vingrinājumi būtu efektīvi, tos vislabāk apgūt speciālista vadībā un pēc tam turpināt praktizēt individuāli.
