RSU attīsta uzņēmējdarbības studijas starptautiskā vidē
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunās studiju programmas Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība (International Business and Start-up Entrepreneurship) vērtība ir tās starptautiskā vide, kuru veido gan viesdocētāji, gan pašas studijas, kas notiks ne tikai RSU, bet arī citās Eiropas valstīs.
Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātes profesore Kristiane Trīe (Christiane Trüe, attēlā) būs viena no viesprofesoriem, kura studiju ārvalstu vizītes ietvaros studentiem mācīs ES uzbūvi un likumdošanu, kā arī diskutēs par ES svarīgākajām aktualitātēm, tostarp par ekonomikas transformāciju, digitālās uzņēmējdarbības vides attīstību, Brexit, transatlantiskajām attiecībām un klimata pārmaiņu ietekmi.
Jaunā RSU studiju programma būs angļu valodā, un RSU aicina iesaistīties tajā gan ārvalstu, gan Latvijas studēt gribētājus, kurus plānots sākt uzņemt 2020. gada rudenī.
Briseles nedēļa
Programma ir sadarbībā balstīta, un tās starptautiskās vides spilgts piemērs ir studiju posms Briselē jeb Briseles nedēļa, kuras laikā kopīgi mācīsies studenti no RSU un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātes. To kopā ar RSU programmas vadītāju Romānu Putānu vadīs un docēs arī profesore K. Trīe, kura studentiem mācīs ES struktūru un likumdošanu. Pēc profesores domām svarīgi ir ne tikai apgūt kā strādā ES mehānisms, bet sekot un pārzināt operatīvās ES aktualitātes, piemēram, Brexit ietekmi vai ES iesaistes nozīmi klimata pārmaiņu politikā.
RSU studiju programmas vadītājs R. Putāns (attēlā) stāsta, ka papildus zināšanām un pieredzei par uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, Briseles nedēļā RSU studentiem būs unikālas starptautiskās komunikācijas, sadarbības un jaunas starpvalstu pieredzes iespējas, jo Brēmenes studentu vidū būs dalībnieki no Indijas, Ķīnas, Krievijas, Kanādas, ASV, Pakistānas, Kamerūnas un citām valstīm. Studiju programmas vadītājs uzsver, ka kopējā starptautiskā studiju vide dos iespēju veidot kontaktus, uzzināt par jaunuzņēmējdarbības iespējām un tradīcijām ne tikai Eiropā, bet arī citos kontinentos, kā arī iespējams, veidot kopējus biznesa projektus. Briseles nedēļa būs intensīvi noslogota, jo tās ietvaros plānots plašs semināru loks, tikšanās ar dažādu Eiropas valstu studentiem, ES Padomes, Parlamenta, Komisijas, viena no Briseles biznesa inkubatoriem, kā arī citu institūciju un iestāžu apmeklējumi, un protams tikšanās ar ES amatpersonām, ekspertiem un uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem.
Sadarbība kā attīstības priekšnoteikums
Profesore K. Trīe uzskata, ka sadarbība valstu, universitāšu un citu institūciju, kā arī studentu vidū ir svarīgs Eiropas attīstības virzītājspēks. Kā uzsver profesore, pat Vācija, skatoties no pasaules perspektīvas, nav liela valsts, un progresīvas pārmaiņas ir iespējams veikt tikai valstīm sadarbojoties. Laba iespēja ir sadarbība Eiropas universitāšu vidū, kas saved kopā studentus un intereses, jo studenti ir rītdienas lēmumu pieņēmēji, kam nepieciešama starptautiskā pieredze.
Kā etalonu veiksmīgai un sevi pierādījušai studentu starptautiskajai sadarbībai R. Putāns nosauc Erasmus programmu, kuras ietvaros tūkstošiem pasaules augstskolu studentu ir iespēja sadarboties, apgūt dažādas zināšanas un prasmes, kā arī īstenot kopējus projektus.
Atbalsts jaunuzņēmumiem Vācijā
Tā kā viens no jaunās RSU studiju programmas uzdevumiem ir veicināt jaunu, uz inovācijām vērstu uzņēmumu attīstību, jautājam profesorei K. Trīei par atbalstu jaunuzņēmumiem Vācijā. Profesore ir tieša un atklāta: atbalsts uzņēmējdarbības telpā ir saistīts ar cilvēku individuālām īpašībām un pieredzējušo uzņēmēju vēlmi atbalstīt jaunos. Ir uzņēmēji, kuri skatās pāri sava biznesa robežām un sniedz atbalstošu roku, tomēr tajā pašā laikā līdzīgi kā daudzās citās valstīs vācu lielie uzņēmēji, kuri ir panākumiem bagāti un ar stabilu vietu tirgū, ne vienmēr vēlas atbalstīt un audzināt sev potenciālus konkurentus. Drīzāk, saskatot jauniešu personības un biznesa idejas potenciālu, šie uzņēmēji centīsies jaunos talantus piesaistīt savam biznesam.
Kopumā jaunuzņēmumu attīstība Vācija ir pakļauta reģionālajām prioritātēm. Berlīnē, piemēram, aktīvi tiekot atbalstīta jaunu uzņēmumu izveide, un tai ir svarīga vieta pilsētas attīstības stratēģijā. Brēmenē, kas pēc profesores K. Trīes raksturojuma Vācijas mērogā nav starp pašiem turīgākajiem reģioniem, atbalsts jaunuzņēmumiem pamatā balstās uz ES struktūrfondu piedāvātajām iespējām, savukārt pati pašvaldība līdzekļus iegulda līdzfinansējumā. Brēmene visdrīzāk vēlētos vairāk ieguldīt svaigu biznesa ideju attīstībā, tomēr reģionāli pieejamais finansējuma apjoms un līdzfinansējuma iespējas dažkārt ierobežojot vēlmes un ieceres, stāsta profesore. Vācijā izplatīts jauno uzņēmumu un biznesa ideju atbalsta veids ir kolektīvs finansējums (crowd funding), kurā katrs iedzīvotājs var ieguldīt kādu naudas summu sev tīkamā uzņēmējdarbībā, cerot uz peļņu nākotnē. Līdzekļu piesaiste visbiežāk notiek caur internetu, un nelielās individuālu ieguldītāju summas kopā veido ievērojamu finansējuma apjomu. Piemēram, 2015. gadā pasaulē kopumā, izmantojot crowd funding mehānismu, dažādiem projektiem tika piesaistīts aptuveni 30 miljardu eiro.
Iespaidi par RSU
Atbildot uz jautājumu par iespaidiem RSU, profesore universitāti raksturo kā atvērtu un aicinošu, savukārt studentus kā zinātkārus un aktīvus. Gan profesore K. Trīe, gan RSU studiju programmas vadītājs R. Putāns ir pārliecināti, ka modernas studijas starptautiskā vidē dos iespēju studentiem ne tikai apgūt mācību programmu, bet arī veidot un attīstīt sadarbību ar citu valstu studentiem, kā rezultātā iespējams tiek uzsākts kāds Eiropas mēroga vai pat globāls un inovatīvs bizness. Varbūt tieši starp jaunās RSU studiju programmas Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība studentiem būs kāds nākotnes Bils Geitss vai Stīvs Džobss.
