RSU "Gada ārvalstu students 2017" – Amanprīts Singhs Grevals
Savos izmēros un ietekmē RSU Ārvalstu studentu asociācija (International Students’ Association / ISA) pēdējo gadu laikā ievērojami augusi, un lielu artavu no šiem panākumiem nodrošinājis tās bijušais prezidents Amanprīts Singhs Grevals (Amanpreet Singh Grewal). Viņa devums nav palicis nepamanīts, un šopavasar RSU Akadēmiskajā ballē britu students saņēma RSU Gada ārvalstu studenta balvu. "Kad es sāku darboties, mēs mērķējām uz zvaigznēm, tagad mēs jau praktiski esam tās aizsnieguši," saka Amanprīts. Aicināts uz sarunu īsi pirms izlaiduma, topošais zobārsts atskatās uz pieciem Rīgā pavadītajiem gadiem un iezīmē savas nākotnes ieceres.
Kā izlēmāt par labu karjerai zobārstniecībā?
Bērnībā medicīna mani neinteresēja. Toreiz vēlējos būt pētnieks, kas strādā ar dzīvniekiem, un šī interese par zinātni, eksperimentiem un darbu laboratorijās gadu no gada manī tikai pieauga. Reiz vidusskolā mums bija obligātā kārtā jādodas uz dažādu profesiju pārstāvju darbavietām, un man iekrita zobārsts. Atceros – nodomāju, ka profesija interesanta, bet manu nākotnes ieceru fokusā tomēr palika zinātne, tāpēc arī bakalaura grādu ieguvu biomedicīnā Ziemeļumbrijas Universitātē (Northumbria University) savā dzimtajā pilsētā Ņūkāslā pie Tainas. Tobrīd Ņūkāslu bija ieceres attīstīt kā stratēģisku zinātnes centru. Liku cerības uz šīm iecerēm, bet diemžēl tobrīd, kad absolvēju universitāti, tieši sākās ekonomiskās krīzes dziļākais kritiens, granti un finansējums tika apturēts un šīs ieceres neīstenojās.
Tobrīd arī vienam no maniem vecākiem sašķobījās veselība un man nācās pārņemt daļu no mūsu ģimenes biznesa, fish & chips ēdināšanas ķēdes. Darot šo darbu sapratu, ka, iespējams, laboratorija nav mans aicinājums, bet tikpat labi tas nav arī ēdināšanas bizness, kas prasīja garas darba stundas, vēlus vakarus un brīvdienas.
Atgriezos pie domas par zobārstniecību, lasīju par šo profesiju un arvien vairāk sapratu, ka tur saredzu savu nākotni. Pieteicos vairākās augstskolās, tiku līdz intervijām, bet ne līdz uzņemšanai. Tas man lika meklēt iespējas ārvalstīs un viena no britu aģentūrām, kas ar to nodarbojas, ieteica Rīgu.
RSU ar jums ir veicies – piecu savu studiju gadu laikā esat bijis viens no aktīvākajiem starptautiskajiem studentiem. Esat dibinājis biedrības, vadījis neskaitāmas stundas brīvprātīgā darbā strādājot pie dažādiem universitātei svarīgiem projektiem un pasākumiem, pilnveidojis ISA darbību gan kā aktīvs tās biedrs, gan asociācijas prezidents. Tad nu jāvaicā, eksprezidenta kungs, kuras no šīm nodarbēm jums pašam gājušas pie sirds visvairāk?
Visas! Tas gan ir prasījis daudz sanāksmju, telefonzvanu, e-pastu, tāpat kā mācību vēlu naktī, un tomēr – ja man būtu iespēja, šajos piecos gados neko nedarītu savādāk. Ja pirmajā kursā pievienojos ISA, sākotnēji kā valdes loceklis, vēlāk kā kasieris, viceprezidents un visbeidzot – prezidents.
Paralēli šim darbam es pārstāvēju starptautiskos studentus RSU Satversmes sapulcē, vairāku gadu garumā reprezentēju savu kursu Cavum Oris valdē, kā arī biju starp RSU Britu un īru studentu biedrības dibinātājiem. Visu šo laiku esmu bijis savas grupas vecākais, un vairākus gadus – arī sava kursa vecākais. Kopīgi ar domubiedriem aizvadītā gada nogalē dibinājām studentu pētniecisko žurnālu Semper Anticus. Ir bijuši vēl neskaitāmi citi projekti un pasākumi, piemēram, dalība PASCL (Peer Assessment of Student Centered Learning) projektā, kura rezultātā RSU tika atzinīgi uzteikta kā studentcentrēta augstskola.
Ko no visa šī brīvprātīgā darba gūstat jūs pats?
Agrāk man nebija plaša paziņu loka, arī uzstāšanās publikas priekšā man nepadevās. Bakalaura studiju laikā man bija pavisam nedaudz draugu; uzreiz pēc lekcijām un nodarbībām es devos mājās, lai strādātu ģimenes biznesā. Vidusskolā bija stipri līdzīgi – neuzdrošinājos izkāpt ārpus komforta zonas.
Kad ierados Rīgā, sapratu: esmu jaunā valstī, jaunā augstskolā, un varu šo situāciju izmantot, lai uzlabotu komunikācijas prasmes, paplašinātu kontaktu loku un nodotos lietām, kas nav tikai ar studijām saistītas. Šī stratēģija ir atmaksājusies.
Kā vērtējat RSU ārvalstu studentu ietekmes maiņu pēdējo gadu laikā?
Starptautisko studentu balss RSU pēdējo piecu gadu laikā ir kļuvusi daudz dzirdamāka. Kad ierados, RSU pastāvēja vien ISA un Āzijas studentu biedrība. Šodien jau varam runāt par virkni biedrību, kas izveidojušās zem ISA lietussarga, turklāt to skaits turpina pieaugt. Šīs organizācijas ir būtisks instruments, lai panāktu dažāda veida uzlabojumus. Viena pozitīva izmaiņa, kas novērojama – pateicoties intensīvākai kultūras un sporta dzīvei, ārvalstu un vietējie studenti kļuvuši ciešāk integrēti.
Pēdējos gados universitāte daudz investējusi infrastruktūrā. Kurus no infrastruktūras uzlabojumiem vērtējat kā zobārstniecības studentiem visbūtiskākos?
Kopš uzsāku studijas, tehnoloģijas, speciāli aprīkotas telpas un citi resursi, kas pieejami topošajiem zobārstiem, ievērojami attīstījušies. Mans kurss bija vieni no pirmajiem, kas sāka strādāt ar 3D simulatoriem un zobārstniecības preklīnikas ekipējumu. Ar vienu no kursabiedriem šopavasar RSU Studentu zinātniskās konferences laikā devāmies atkal izmēģināt 3D simulatorus, un bijām patīkami pārsteigti par programmatūras izmaiņām. Arī RSU Stomatoloģijas institūta jaunā Bērnu nodaļa un ķirurģijas telpas pavērušas nebijušas iespējas. Tas, kā universitāte gadu no gada aug un mainās, ir gluži fiziski redzams.
Līdz izlaidumam atlicis pavisam nedaudz. Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
Tie lielā mērā atkarīgi no Latvijas valdības lēmuma par sertifikācijas kārtības uzlabošanu zobārstniecības studentiem no ārvalstīm. Patlaban prasības paredz latviešu valodas prasmi C1 – praktiski dzimtās valodas – līmenī, lai pēc absolvēšanas tiktu saņemts sertifikāts. Pēdējā gada laikā panākts ievērojams progress universitātes vadībai, pašpārvaldei un ārvalstu studentu grupai strādājot plecu pie pleca. Mūsu komunikācija ar lēmumu pieņēmējiem ļāvusi nonākt līdz plānošanas dokumentam, ko parakstījis gan premjers Māris Kučinskis, gan veselības ministre Anda Čakša. Uz šī dokumenta pamata tiek gatavoti Ministru kabineta noteikumu grozījumi. Jautājums, kas ļoti interesē mūs, kā arī iepriekšējo gadu absolventus – vai šiem grozījumiem būs atpakaļejošs spēks.
Ja tā, esmu plānojis strādāt par zobārstu Lielbritānijā. Ja mums diemžēl būs jāpiedzīvo nelabvēlīgā situācija, kur likuma grozījumiem nebūtu atpakaļejoša spēka, es mēģināšu turpināt apgūt latviešu valodu līdz C1 līmenim. Domājot par nākotni, patlaban tajā visā ir daudz "ja nu" un "varbūt", tomēr pagaidām par to nedomāju – gatavojos izlaiduma dienai.
Mana sirds ir šajā profesijā, nākotnē vēlos strādāt zobārstniecībā, kļūstot par izcilu savas jomas lietpratēju. Zobārstam ir iespēja darīt cilvēku laimīgu, piemēram, strādājot ar pacientiem pēc traumas vai pacientiem, kuru sakodiens mainījies kariesa vai zoba zaudējuma dēļ. Būtiska ir arī pacientu izglītošana, stāstot, piemēram, par kariesu, kas ļauj izvairīties no izvērstas ārstēšanas pēcāk. Smaids ir viena no pirmajām lietām, ko ievēro otrā cilvēkā, smaids nosaka, kā cilvēks paudīs savas emocijas un zobārsts ir tas profesionālis, kas spējīgs uz brīnumiem, kad runa par pacienta pašapziņu un dzīves kvalitāti.
