RSU "Gada maģistrants 2018" – Austris Keišs
Austris Keišs ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes maģistra studiju programmas Reģionālā politika un valsts pārvaldība 2. kursa students. Viņa vidējā atzīme ir 9,25 balles.
Austra sekmes bija un ir teicamas un izcilas, studējot gan RSU bakalaura, gan maģistra studiju programmā. Par bakalaura darbu Sociālais kapitāls kā faktors motivācijai atgriezties Latgales reģionā ārvalstīs mītošajiem Latgales iedzīvotājiem viņš saņēma 10 balles, un darba secinājumus izmantoja Valsts kanceleja, realizējot reemigrācijas plānu. Austris piedalās Politikas zinātnes katedras sagatavošanas kursu Jauno diplomātu un politologu akadēmija realizācijā topošajiem Eiropa studiju fakultātes studentiem. Viņš ir aktīvs un atsaucīgs students ar lielu ieinteresētību studiju procesā un vajadzības gadījumā neatsaka palīdzību saviem studiju biedriem.
Austris Keišs (pirmais no labās) 2018. gada 24. martā RSU Gada balvas pasniegšanas ceremonijā, kas notika RSU Akadēmiskajā ballē Rīgas Latviešu biedrības namā.
Par sevi. Mērķtiecība un atbildība kombinācijā ar latgalieša humora izjūtu.
Trīs svarīgākās lietas, kas līdz šim paveiktas. Viena no nozīmīgākajām manas dzīves izvēlēm bija studijas Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē. Dinamiskā studiju vide ir devusi iespēju sastapt daudzus zinošus un humora pilnus kursabiedrus, kā arī profesionālu un iedvesmojošu akadēmisko personālu. Pieredzes un zināšanu bagāti lektori, docenti un profesori ne tikai sniedz padziļinātas zināšanas un prasmes politikas zinātnes dažādajos aspektos, bet arī iedvesmo tikties uz izcilību un padarīt pasauli labāku.
Nozīmīga personīgā uzvara ir bijusi norvēģu valodas apguve. Pabeidzot bakalaura līmeņa studijas, biju nolēmis iemācīties jaunu valodu. Rezultātā apguvu norvēģu valodu, kas ir sekmējusi manu profesionālo karjeru un paplašinājusi skatījumu uz pasauli kopumā. Iepazīstot citu valodu, ir iespēja iepazīt citu cilvēku pasauli, kas savukārt palīdz iepazīt savējo.
Studijas Rīgas Stradiņa universitātē. Visspilgtāk atmiņā palikuši divi notikumi. Pirmais no tiem bija bakalaura studiju pirmā gada beigās, kad bija jānodod studiju darbs, kas līdz šim ir bijis mans lielākais akadēmiskais izaicinājums, jo sākotnēji tika izvēlēta nepiemērota pētījuma tēma, un pēdējais darba rakstīšanas posms tika atlikts uz pēdējo brīdi. Līdz studiju darba iesniegšanai bija palicis pavisam nedaudz, un mani zināmā mērā jau bija pārņēmusi nolemtības sajūta, tomēr studiju darba vadītājs, tagadējais Ārvalstu reflektantu nodaļas vadītājs Māris Ginters spēja atrast īstos vārdus un plānu, lai darbu ne tikai nodotu laikā, bet arī izstrādātu to kvalitatīvi. Galarezultātā darbs tika nodots un aizstāvēts, kas bija liela mācība nākamajiem studiju gadiem. Šobrīd ar smaidu varu atskatīties un teikt, ka "nekas traks jau nebija", bet palūkojoties uz šo notikumu perspektīvā, tam ir bijusi liela nozīme turpmākajā studiju procesā.
Austris Keišs (pirmais no kreisās) 2016. gada RSU studentu zinātniskajā konferencē.
Otrs spilgtais notikums, nenoliedzami, bija aizvadītā RSU Gada balvas pasniegšanas ceremonija universitātes Akadēmiskajā ballē, kas bija svētki visai Rīgas Stradiņa universitātei. Man tas bija patiess pagodinājums, par ko esmu pateicīgs savai fakultātei un universitātei kopumā.
Dzīves skolotāji. Jāsaka, man ir ļoti paveicies, jo allaž blakus ir bijuši cilvēki, kas iedvesmo mācīties, nebaidīties no nezināmā un virzīties uz priekšu. Pamats, protams, ir ģimene un tuvākie cilvēki, kas mani vienmēr atbalstījuši, iedrošinājuši un bijuši kā cilvēcīgo īpašību paraugs. No katra sava skolotāja, studiju procesā sastaptā lektora, docenta vai profesora līdz šim vienmēr esmu centies paņemt kādu atziņu, kas būtu kā ceļamaize nākamībai. Man nav viena lielā dzīves skolotāja, drīzāk teiktu, ka katrs sastaptais cilvēks, ar kuru kādā brīdī ir krustojušies dzīves ceļi, sniedz iespēju iegūt jaunas zināšanas profesionālajā jomā un kādu vērtīgu dzīves mācību.
Dzīves vērtības jeb stūrakmeņi. Digitālo tehnoloģiju ienākšana mūsu dzīvē ir nojaukusi daudzas barjeras informācijas ieguvē un komunikācijas iespējās. Vienlaikus man šķiet, ka viedās ierīces ir radījušas jaunus šķēršļus noturīgu savstarpējo attiecību veidošanā. Es teiktu, ka aizvien nozīmīgāks aspekts kļūst savstarpējo attiecību veidošana un to saglabāšana, kur pamats, protams, ir ģimene un tuvākie cilvēki, bet vienlaikus attiecības arī plašākā kontekstā – ar draugiem un kolēģiem. Kaut gan virtuālajā vidē cilvēkam var būt daudz Facebook draugu, dzīves piepildījumu tomēr sniedz reālas un noturīgas attiecības, kas ikdienā ir jākopj. Ja nav savstarpējās uzticības un cieņas, ir grūti runāt par ilgtermiņa sadarbību un kopīgu un saskaņotu rīcību arī plašākā līmenī, lai šo valsti padarītu par vēl labāku vietu, kur būt.
Kas jādara, lai pasaule kļūtu labāka? Katra cilvēka diena ir tā dzīve miniatūrā. Panākumu un labākas pasaules pamatā ir konsekvence un spēja veidot pozitīvu ieradumu, kas tiek atkārtots katru dienu. Lielo kopainu veido mazi mozaīkas gabaliņi, kas mērķtiecīgi tiek likti kopā. Nav jāiedomājas, ka labākas pasaules veidošana ir kāda cita darbs un ka mēs ar savu rīcību nevaram ietekmēt vietu un apstākļus, kuros dzīvojam. Pacelt uz zemes nomesto pudeli, palīdzēt savam kaimiņam, iedrošināt otru cilvēku panākumiem – mēs katrs varam sākt ar mazumiņu, lai šī pasaule kļūtu labāka. Un jau šodien!
Kur jūs redzat savu vietu Latvijas attīstībā? Līdzšinējā pieredze ir palīdzējusi nonākt pie atziņas, ka studēt, zināt to, kas notiek apkārt, un virzīties uz priekšu, ir viens no panākumu pamatiem. Es gribētu šo atziņu nodot arī citiem jauniešiem, vienlaikus iedrošinot domāt plašāk un savos mērķos nebūt maziem. Izglītojoties mēs katrs kļūstam labāks, un caur to labāka kļūst arī mūsu Latvija. Līdz ar to es gribētu būt starp tiem, kuri palīdz jauniešiem iegūt jaunas zināšanas, paplašina redzesloku un iedvesmo panākumiem, no kā ieguvēji galarezultātā būtu visi.
