RSU Gada students 2019 – Stavs Brodskis
Šogad sestā kursa medicīnas students no Izraēlas Stavs Brodskis saņēma RSU gada balvu nominācijā Gada students 2019. Stavs ir ļoti aktīvi iesaistījies Stradiņa universitātes (RSU) dzīvē. Viņš ir pirmais ārvalstu students, kurš ievēlēts RSU Senātā, kā arī ieņēmis RSU Ārvalstu studentu asociācijas prezidenta amatu. Šie ir tikai daži no Stava sasniegumiem. Pirmoreiz ierodoties Rīgā, viņš pat nezināja, kur pasaules kartē meklējama Latvija, tomēr šovasar Stavs absolvēs universitāti un ir apņēmības pilns mainīt pasauli, liekot lietā RSU studiju laikā iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas.
RSU rektors profesors Aigars Pētersons pasniedz balvu Stavam Brodskim
Pastāsti par sevi: no kurienes nāc, kas tev interesē, kādas ir tavas aizraušanās?
Nāku no Izraēlas, bet esmu dzimis Padomju savienībā, Uzbekistānā. Abi vecāki strādā par ārstiem Izraēlā. Medicīna mani vienmēr ir aizrāvusi, manuprāt, lielākoties pateicoties vecākiem. Pēc dienēšanas militārajā medicīnas korpusā lūkojos pēc nākamā izaicinājuma. Medicīna šķita loģiska izvēle, un sākotnēji interesējos par studiju iespējām Itālijā. Zvaigznes lēma, ka man neizdevās tur iestāties, tādēļ vēl vienu gadu nostrādāju neatliekamās palīdzības dienestā par paramediķi. Tolaik satiku savu draudzeni (šobrīd – sievu) un pēc gada tiku uzņemts Rīgā. Mamma bija piedalījusies kādā RSU rīkotā konferencē un ieteica man šo universitāti. Man pat nebija nojausmas, kur RSU atrodas, bija jāmeklē informācijā internetā, jo par Latviju biju dzirdējis tikai Eirovīzijas sakarā. Kad beidzot šeit ierados, ātri vien sapratu, ka studijas RSU bija ļoti laba ideja. Tobrīd universitātē studēja tikai septiņi studenti no Izraēlas, tai skaitā es. Mums nebija savas kopienas un iespējas savstarpēji sarunāties mūsu valodā, tāpēc iesākums bija grūts. Šobrīd Izraēlas studentu skaits RSU pārsniedz 60!
"Riga ir manas otrās mājas." Foto no S. Brodska personīgā arhīva
Kādi ir tavi šābrīža lielākie sasniegumi?
Jau 12 semestrus esmu bijis grupas vecākais. Uzskatu, ka sadarbošanās ar citiem studentiem un viņu interešu pārstāvība universitātē ir diezgan nozīmīgs sasniegums.
Tāpat arī ĀSA prezidenta amats ir bijis man ļoti nozīmīgs, kā arī jāpiemin to, ka esmu bijis pirmais ārvalstu students, kurš ievēlēts RSU Senātā uz vienu gadu. Lai tas notiktu, man bija jāuzlabo latviešu valodas prasmes, es regulāri apmeklēju valodu nodarbības.
Tomēr mans pēdējo sešu gadu lielākais sasniegums ir meitas piedzimšana. Patiesībā tas ir nozīmīgākais sasniegums manā dzīvē.
Pastāsti par studijām RSU!
Viss izvērtās daudz labāk, kā cerēju. Esmu ļoti pozitīvi pārsteigts par piedzīvoto. Manā grupā ir 12 studentu. Maniem kolēģiem, kuri studē citās valstīs, grupas biedru skaits sasniedz 20 vai pat 30. Šeit attiecības ir daudz tuvākas. Pasniedzēji sauc studentus vārdā, vismaz pirmajos divos vai trijos studiju gados. Tas daudz nozīmē. Manuprāt, studiju programma ir veiksmīgi strukturēta un regulāri tiek ieviesti uzlabojumi. Salīdzinot ar brīdi, kad šeit ierados, pārmaiņas ir nozīmīgas. To pamanu, novērojot jaunos studentus no Izraēlas, kuri šobrīd uzsākuši studijas RSU.
Jāatzīmē, ka regulāri piedalos RSU Atvērto durvju pasākumos. Pēdējos trīs gadus kopā ar sievu un RSU Starptautisko sakaru departamentu organizējam seminārus Latvijas vēstniecībā Telavivā.
“Lieliskā 61. grupa” – šie cilvēki pēdējo sešu gadu laikā man ir kļuvuši tik tuvi kā ģimenes locekļi.
Kas ir tavas dzīves skolotāji?
vecāki manu dzīvi ietekmējuši visvairāk. Viņi imigrēja uz Izraēlu pagājušā gadsimta 90. gados. Mamma absolvēja universitāti Padomju Savienībā, savukārt tētis – Izraēlā. Viņi ir rādījuši piemēru, kā sasniegt izcilību savā profesijā, smagi un profesionāli strādāt. Viņi Izraēlā sāka no nulles, un ar smagu darbu un mērķtiecību kļuva par vadošajiem ārstiem savā nozarē.
Runājot par RSU pasniedzējiem, jāpiemin viens no talantīgākajiem šāgada pasniedzējiem kardiologs Dr. Artjoms Kaļiņins, kurš mani patiesi iedvesmojis dažādos veidos – viņš mainījis manu domāšanas veidu, palīdzējis mūsu grupai sagatavoties valsts eksāmenam, kā arī sniedzis padomus par to, ko nozīmē būt ārstam.
Kādas ir tavas vērtības vai stūrakmeņi dzīvē?
Manas prioritātes un skatījums uz dzīvi mainījās līdz ar meitas piedzimšanu. Vienmēr esmu bijis karjerists – gan strādājot slimnīcā Izraēlā, gan arī studiju laikā šeit. Vienmēr esmu bijis ārpus mājas, atgriezos vēlu vai biju nakts dežūrā slimnīcā. Tagad tas ir mainījies, jo ģimene man ir ļoti svarīga. Tā ir mana prioritāte, jo mani vecāki ir ārsti, kuri darba dēļ bieži nebija mājās. Meita lika man pārdomāt par profesijas izvēli – specialitāti, kuru izvēlēšos pēc studiju noslēguma. Līdz šim biju plānojis stādāt ķirurģijas jomā, un, lai gan šo domu neesmu atmetis pilnībā, šobrīd šī profesija mani aizrauj mazāk. Tā kā arī sieva kļūs par ārsti, nevēlos, lai atkārtojas mans bērnības scenārijs. Mums jāatrod līdzsvars attiecībā uz mūsu specialitātēm.
Ar sievu Jūrmalā – ceļošana pa Latviju un Baltijas valstīm mums ir ļoti svarīga, lai izzinātu valsts kultūru. No personīgā arhīva
Kas būtu jādara, lai pasaule kļūtu labāka?
Nerunājot par politiku, manuprāt, lielākā problēma ir cilvēku nespēja ieklausīties vienam otrā. Neatkarīgi no reliģiskās pārliecības vai valstiskās piederības mums jāspēj ieklausīties cilvēkos. Cilvēki pieturas tikai pie sava viedokļa un nav atvērti pārmaiņām, tas bieži izraisa konfliktus. Ja mēs spētu cienīt viens otru un pieņemt dažādus viedokļus, pasaule kļūtu labāka.
Kādas ir tavas nākotnes ieceres?
Es došos atpakaļ uz Izraēlu un noteikti veidošu karjeru medicīnas vadības jomā. Atklāju, ka šī joma mani patiesi aizrauj. Veselības aprūpes jomā, tāpat kā citās jomās, ir jāveic vairāki uzlabojumi, un, manuprāt, tas ir manos spēkos. Mans ilgtermiņa plāns ir kļūt par kādas slimnīcas vadītāju vai arī strādāt ministrijā. Vēlos veikt izmaiņas no apakšas uz augšu. Plānoju strādāt par ārstu, lai izprastu sistēmu un saprastu, kura nozare man interesē, savukārt vadība ir joma, kas mani ļoti aizrauj.
