RSU ķīniešu valodas skolotāja Honmeja Čeņa par latvju dainu un ķīniešu dzejas līdzību

Kā jūs nonācāt Latvijā?

Tolaik daudzi ķīnieši emigrēja uz Latviju. Mēs atbraucām, lai dotu saviem bērniem iespēju iegūt Eiropas izglītību.

Ko jūs mācāt RSU?

H. Čeņa vada papīra hieroglifu meistarklasi RSU

Ķīnas studiju centra darbs norit trīs virzienos, proti, tā ir pētniecība, izglītība un informēšana. Mana kolēģe Una Bērziņa-Čerenkova ir politikas zinātņu doktore. Viņa pēta mūsdienu Ķīnas politiku, īpašu uzmanību veltot Ķīnas un Krievijas attiecībām.

Mēs nodrošinām ķīniešu valodas kursus, kas ir domāti ne tikai RSU studentiem, bet arī ikvienam interesentam, un sniedzam informāciju par Ķīnas valdības studiju stipendijām. Vairāki studenti jau ir devušies uz Ķīnu studēt.

Runājot par trešo virzienu, tie ir informatīvie pasākumi sabiedrībai. Līdz šim esam sadarbojušies ar muzejiem, skolām un uzņēmumiem, sniedzot informāciju par ķīniešu valodas, kultūras un uzņēmējdarbības jautājumiem.

H. Čeņa (no labās) kopā ar U. Bērziņu-Čerenkovu RSU vada Lukturu svētkus, kas iezīmē divas nedēļas ilgo ķīniešu Jaungada svinību beigas

Cik daudz interesentu grib mācīties mandarīnu valodu?

Patiesībā ir grūti sakārtot nodarbību laikus, bet šobrīd mums ir neliela četru studentu grupa. 

Vai un kādā līmenī esat apguvusi latviešu valodu? Vai, pēc jūsu domām, dzīvojot šeit, būtu jāprot latviešu valoda?

Jā, es jau gadiem mācos latviešu valodu. Es saprotu diezgan daudz, bet ir grūti runāt. Protams, ka ikdienā cilvēki uzreiz saprot, ka esmu ārzemniece, un tad, kad cenšos uzsākt sarunu latviešu valodā, daudzi uzreiz pāriet uz angļu valodu. Tāpēc man ir salīdzinoši grūti uzlabot savas pašreizējās valodas prasmes.

Mācīties latviešu valodu ir ļoti interesanti, man ļoti patīk latviešu dzeja un dainas. 

Manuprāt, tas ir lieliski, ka Latvijai ir tāds valodas mantojums. Esmu pamanījusi līdzības starp abām kultūrām, bet varbūt tas skaidrojams ar to, ka pati ļoti interesējos par valodu. Latviešu un ķīniešu dzejoļiem ir līdzīgs ritms. 

Man ļoti patīk, ka visas dainas patiesībā ir arī dziesmas! Kopā ar dažām citām ķīniešu sievietēm, kas šeit dzīvo, cenšamies iemācīties dažas latviešu tautasdziesmas no galvas. Mums ir savs vokālais pedagogs, kurš palīdz mums praktizēties.

Vai ķīniešu dzejoļi arī ir dziesmas?

Jā, arī ķīniešu dzejoļi tiek pārvērsti dziesmās, taču diemžēl tas nav gluži tāpat kā ar latviešu tautasdziesmām. Šeit cilvēki joprojām atceras melodijas, bet Ķīnā, lai arī dzejoļi ir saglabājušies, cilvēki ir zaudējuši to melodijas. 

Man ienāca prātā doma, ka varētu piemeklēt latviešu melodijas kādiem ķīniešu dzejoļiem. 

Sena ķīniešu dzejoļa un latviešu dainas salīdzinājums

Cik grūti ir iemācīties mandarīnu valodu?

Ir noteiktas atšķirības, īpaši, ja runājam par rakstīšanu. Ķīniešu valoda ir balstīta uz piktogrammām, savukārt lielākā daļa citu mūsdienu Rietumu valodu – uz alfabētu. Ķīniešu valodā nav morfoloģisko izmaiņu. Šķiet, ka Rietumu valodas ir loģiskākas un precīzākas. Ķīniešu valoda pielīdzināma dzejolim, jo dažreiz pareizo teikuma nozīmi nosaka konteksts. Vienam un tam pašam teikumam var būt pilnīgi atšķirīga nozīme atkarībā no konteksta. 

Miniet, lūdzu, kādu piemēru!

“Es aizņemos no tevis desmit eiro” vai “Es aizdodu tev desmit eiro” – ķīnieši šeit lieto vienu un to pašu vārdu. Vārds 借 ķīniski var nozīmēt gan "aizņemties", gan "aizdot", proti, tas ir viens un tas pats teikums, bet ar pilnīgi atšķirīgu nozīmi.

Kas Latvijas studentiem sagādā vislielākās grūtības, mācoties ķīniešu valodu?

Manuprāt, tas ir tonis. Ķīniešu valodā tonim ir milzīga nozīme, Rietumu valodās tas tā nav. Arī balss diapazons, ko mēs izmantojam, ir diezgan plašs. Mums ir gan ļoti augsti, gan ļoti zemi toņi. Parasti Rietumu cilvēki nerunā tik augstos vai zemos balss toņos.

Un tieši tas sagādā vislielākās grūtības, jo tas studentiem nav dabiski. Tas viņiem izklausās pārspīlēti, tieši tāpēc katram ir jāpārvar noteikta barjera, lai izrunātu vārdus pareizi.

Kas jums sagādāja vislielākās grūtības, mācoties latviešu valodu?

Es nevaru pareizi izrunāt skaņu “r”. Es esmu trenējusies gadiem ilgi. Manuprāt, valoda sastāv no dažādām muskuļu kustībām, tāpēc cilvēkiem ir jāpraktizē izruna, izmantojot ļoti smalkas muskuļu kustības. Šobrīd man sokas jau krietni labāk. Jūtu, ka ir progress. 

Jūs ieradāties šeit kopā ar bērniem. Pastāstiet, lūdzu, par viņiem!

Man ir divi bērni. Vecākais dēls jau ir absolvējis Starptautisko skolu, un tagad viņš studē Japānā, Tokijas Starptautiskajā universitātē. Turpretī mazā meitiņa joprojām mācās Rīgas Franču licejā, bet viņa jau zina vairāk valodu nekā es. Tā ir liela priekšrocība, studējot šeit. Ķīnā nav piemērotas vides dažādām valodām. Diezgan maz cilvēku var runāt divās valodās. Mana meita runā vismaz četrās valodās – latviešu, mandarīnu, franču un angļu. Skolā viņa mācās arī vācu valodu. Un man šķiet, ka viņa, pateicoties dažiem klasesbiedriem, saprot arī krievu valodu. 

Cik valodās jūs runājat?

Ķīniešu, angļu un latviešu.

Es biju pārsteigta, ka cilvēki šeit zina tik daudz valodu. Visi mani vietējie draugi zina vismaz četras valodas.

Ķīnā nevaram pat iedomāties, ka kāds runā četrās valodās. Cilvēki Ķīnā teiktu, ka tas ir talants. Bet šeit tas ir diezgan normāli. Es domāju, ka dažādu valodu apguve nāk par labu cilvēka smadzenēm. Pārslēdzoties starp valodām, cilvēks top gudrāks. Tātad latviešu tauta, pateicoties valodu zināšanām, ir gudra tauta.

Vai Ķīnā ir kāda svešvaloda, ko visi apgūst skolā?

Ķīnā pašlaik visās skolās kā otro valodu māca angļu valodu. Agrāk, aptuveni pirms 50 – 60 gadiem, cilvēki mācījās arī krievu valodu, bet tagad lielākā daļa mācās angļu valodu. Ķīnieši atvērās pārējai pasaulei pēc pagājušā gadsimta 80. gadiem. Pirms tam cilvēkiem nebija daudz iespēju praktizēt citas valodas, un lielākā daļa joprojām nerunā nevienā svešvalodā. Tomēr jaunākās paaudzes arvien vairāk brīvi runā svešvalodās.

Kā ir ar dažādiem dialektiem vai valodām?

Tā kā Ķīna ir ļoti liela valsts, pastāv samērā lielas atšķirības starp dažādiem reģioniem. Lai gan dialekti atšķiras, valodas rakstītā forma paliek nemainīga. Ir viegli saprast rakstību, taču ir grūti runāt. Es, piemēram, nesaprotu kantoniešu dialektu. Ja nu vienīgi, izmantojot ķermeņa valodu... Saziņā reizēm var nojaust, ko cilvēks ir domājis, izejot no situācijas. Bet tas ir grūti. Es zinu tikai dažus vārdus kantoniešu dialektā, bet diezgan labi pārzinu Šanhajas dialektu. Esmu dzīvojusi Šanhajā vairāk nekā 20 gadu. Ķīnieši mēdz jokot, ka Eiropas valodas ir kā ķīniešu dialekti. Tāpēc varbūt nav nemaz tik grūti iemācīties citas valodas...

H. Čeņa Kuldīgā

Atšķirības nav tik lielas kā, piemēram, starp latviešu un vācu valodu, to drīzāk var pielīdzināt atšķirībām starp Rīgu un Latgali. Neraugoties uz to, dažādu reģionu cilvēki joprojām nespēj cits citu saprast. Ķīnā oficiālā valoda ir mandarīnu valoda, un, lai arī cilvēkiem reģionos ir savi dialekti, lielākajai daļai cilvēku skolā ir jāapgūst mandarīnu valoda.

Kāda ir jūsu izglītība?

Patiesībā es neesmu skolotāja, pēc profesijas esmu dizainere, esmu studējusi industriālo dizainu. Man patīk zīmēšana un māksla.

Kaligrāfijas meistarklase mākslas muzejā "Rīgas Birža"

Ko jūs darījāt Šanhajā?

Es tur studēju un strādāju pēc augstskolas absolvēšanas.

Jūs pieminējāt, ka jūsu dēls ir Japānā. Vai viņš redz savu nākotni Eiropā vai tomēr varētu palikt Japānā?

Sākumā es gribēju, lai viņš studē šeit un dzīvo Eiropā, bet viņš nolēma atgriezties Āzijā, lai studētu. Viņu vairāk interesē japāņu un Āzijas valodas. Un, protams, ēdiens! Tāpēc viņš nolēma pārcelties atpakaļ. Šis ir viņa otrais studiju gads, tāpēc viņam vēl ir laiks izlemt, kurp doties tālāk. Pasaule viņam ir atvērta. Viņš brīvi runā angļu un ķīniešu valodā un, manuprāt, brīvi pārvalda arī japāņu valodu.

Runājot par ēdienu, vai Rīgā ir iespējams atrast labu ķīniešu ēdienu?

Rīgā ir vairāki ķīniešu restorāni, kas man patīk. Viens no tiem ir Old Hong Kong, un otrs ir Old Shanghai. Ir vēl arī viens vietējais Āzijas ēdienu restorāns, kuru bieži apmeklēju. Tā nosaukums ir Fei Fei, un patiesībā tas ir pavisam netālu no RSU.

Kādi latviešu ēdieni jums garšo?

Manuprāt, latviešu ēdieni kopumā ir ļoti veselīgi.

Līdz šim nekad nebiju ēdusi rudzu maizi vai pagaršojusi skābo krējumu.