RSU lektors Māris Cepurītis par ASV spiegošanas skandālu

RSU Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras lektora Māra Cepurīša viedoklis par ASV spiegošanas skandālu un tā ietekmi uz Eiropas un ASV attiecībām.

Bijušās Nacionālās drošības aģentūras (NDA) darbinieks Edvards Snoudens atklājis informāciju par NDA īstenotu telefonsarunu noklausīšanos Eiropā un citās valstīs. Papildus tam ASV esot noklausījusies 35 valstu līderu telefonsarunas, tostarp Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Brazīlijas prezidentes Dilmas Rosefas sarunas. Noklausītas tikušas arī Brazīlijas, Itālijas un citu valstu lielo uzņēmu vadītāju telefonsarunas.

Šādas ASV programmas publiskošana visvairāk ietekmēs Eiropas un ASV līderu personīgās attiecības, jo šāds solis netiek uzskatīts par draudzīgu. Valstu savstarpējās attiecības šis noklausīšanās skandāls, visdrīzāk, pārlieku neietekmēs, jo arī citas pasaules valstis veic līdzīga veida izlūkošanu, kā arī sadarbojas ar ASV NDA un Centrālās izlūkošanas pārvaldi specifiskas informācijas apmaiņā. Saprotams, ka pēc šī skandāla valstis daudz vairāk uzmanības pievērsīs savu datu aizsardzībai, jo īpaši par jautājumiem, kas skar Eiropas valstu un ASV attiecības, piemēram, sarunas par ES un ASV brīvās tirdzniecības un investīciju zonas izveidi.

Vienlaicīgi uz valstu līderu personīgajām attiecībām ietekmi atstās tālākās norises ASV, proti, vai Baraka Obamas administrācija būs tā, kas uzņemsies atbildību par šo izspiegošanas programmu, vai visa atbildība tiks novelta uz NDA un tās vadītāju Kītu Aleksandru. Pašreizējās norises, kad Obamas administrācija piemin šo noklausīšanos kā sava veida NDA pašdarbību un kad Senāta atbildīgās komisijas vadītāja ierosināja uzsākt plašu NDA darbības pārbaudi, liecina, ka tieši šī institūcija varētu kļūt par grēkāzi.