RSU maģistrantūrā iespējams studēt veselības psiholoģiju
Šogad Rīgas Stradiņa universitātes maģistrantūras programmu piedāvājums tika papildināts ar jaunu profesionālo maģistra studiju programmu Veselības psiholoģija, kas piedāvā specializāciju veselības psiholoģijā – vienā no straujāk augošajām psiholoģijas nozarēm Eiropā. Šāda programma pašlaik ir vienīgā Latvijā.
„Līdz šim veselības psiholoģijas pamatus atbilstoši profesijas standartam Latvijā apguva tikai bakalaura līmenī, padziļināti apgūt veselības psiholoģiju nebija iespējams,” uzsver programmas Veselības psiholoģija vadītāja Kristīne Mārtinsone un turpina, „Veselības psiholoģija ir viena no jaunākajām psiholoģijas nozarēm, un tā palīdz sekmēt fiziskās, sociālās un garīgās veselības saglabāšanu, slimību profilaksi un ārstēšanu.”
Programmu Veselības psiholoģija nosacīti veido divas daļas – vispārējā un specifiskā. Vispārējā daļā maģistranti apgūst psiholoģijas teorētiskos un empīriski pamatotos principus, attīsta praktiskās iemaņas psiholoģiskajā izpētē un konsultēšanā, psiholoģiskās palīdzības stratēģijās, t. sk. īstermiņa konsultēšanā, psihosociālajā rehabilitācijā u. c.
Savukārt veselības psiholoģijas specializācijā studējošie apgūst šīs nozares vēsturi un pamatprincipus, veselības un slimības psihosociālos aspektus, veselības uzvedību, dažādības perspektīvu veselības psiholoģijā, izglītojošo veselības psiholoģijas programmu izveides principus, arī veselības un slimības bioloģiskos aspektus. „Citiem vārdiem sakot, specializācijas studiju kursu saturs ir vērsts uz dažādu bioloģisko, psiholoģisko un sociālo procesu mijiedarbību darbā ar dažādām grupām. Studiju programma iekļauj arī praksi profesionāļa vadībā,” stāsta asociētā profesore Kristīne Mārtinsone.
Studiju programmā var studēt gan tie, kuri ir ieguvuši profesionālo izglītību un psihologa asistenta kvalifikāciju, gan tie, kuri ieguvuši akadēmisko bakalaura grādu psiholoģijā. Pirmajā gadījumā maģistranti mācās divus gadus, otrajā – trīs.
Pēc izglītības iegūšanas veselības psihologs palīdz slimniekam uzlabot pašaprūpes prasmes slimības laikā, sniedz atbalstu veselīga dzīvesveida uzsākšanai, kā arī sekmē līdzestību profilaktiskām programmām. Viņš palīdz pacientiem emocionāli sagatavoties sarežģītiem izmeklējumiem, veido stratēģiskos plānus, attīsta pakalpojumus, lai sekmētu iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanos u. c.
