RSU pārstāv Latviju starptautiskā pētījumā par sabiedrības novecošanu

Senioru dzīves kvalitāte, veselība un labklājība ir cieši saistītas ar sociāli ekonomiskajiem apstākļiem bērnībā – par to liecina viens no starptautiskā pētījuma SHARE par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā (Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe) rezultātiem. Pētījumā tiek analizēta sabiedrības novecošanas ietekme uz ekonomiku, nodarbinātību, veselības aprūpi, sociālo politiku un citiem valsts attīstības aspektiem. No 5. līdz 7. septembrim Rīgā, Mazajā Ģildē, tiekas pētījuma īstenotāji no 28 Eiropas valstīm un Izraēlas. Pētījuma aktivitātes Latvijā finansē un koordinē Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).

“Pārstāvot Latviju starptautiskajā projektā, RSU uzņemas līderību sabiedrības novecošanas un ar to saistīto cilvēku dzīves kvalitātes, veselības aprūpes un sociālās palīdzības jautājumu risināšanā gan mūsu valstī, gan Eiropas Savienībā kopumā. Latvijā veiktā pētījuma rezultāti dos ieskatu dažādos mūsu sabiedrības dzīves aspektos un būs nozīmīgi politikas veidotājiem, pieņemot lēmumus par veselības aprūpi, pensionēšanos un sociālās palīdzības programmām,” uzsver RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa. “RSU vērtību pamatā ir cilvēks, tāpēc visi dzīves kvalitātes aspekti ir ļoti nozīmīgi mūsu darbā. Mēs ieguldām lielu darbu to izpētē un esam pārliecināti, ka tas būs labs pamats faktos balstītas veselības un sociālās politikas plānošanai.”

Pētījums atklāj, ka neapmierinoši sociālekonomiskie apstākļi bērnībā bieži negatīvi atsaucas uz fizisko un psihisko veselību vecumdienās. Stress politiski ekonomisko izmaiņu laikā pēc Berlīnes mūra krišanas ir ietekmējis veselību daļai Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu iedzīvotāju, kas visasāk izjūtams vecumdienās. Pētījums liecina, ka veselības un sociālo problēmu spriedzi mazina senioru aktīvākas iekļaušanas politika dažādās sabiedriskās organizācijās, aktivitātēs un procesos.

“Pētījuma unikalitāte slēpjas tā daudznacionālajā raksturā un plaša ekspertu spektra piesaistē. Atšķirīgo situāciju Eiropā vērtē dažādu valstu ekonomisti, sociologi, veselības aprūpes un sociālās politikas eksperti, kas arī sniedz rekomendācijas, kā risināt Eiropas iedzīvotāju pakāpeniskās novecošanas problemātiku,” stāsta SHARE koordinatore Anete Sherpenzīla (Annette Scherpenzeel).

Līdzšinējie rezultāti liecina, ka problēma senioru vidū ir ne tikai fiziskā, bet arī psihiskā saslimšana, piemēram, depresija. Tās izplatība Eiropā atšķiras un bieži ir saistīta ar darba iespējām seniora vecumā. Nespēja sameklēt piemērotu darbu, kam seko agra piespiedu pensionēšanās, ir dažādu slimību iemesls. Ziemeļeiropā, kur ir augsts izglītības un labklājības līmenis, ir salīdzinoši zems senioru psihisko slimību gadījumu skaits. Lielāks tas ir bijušās Padomju Savienības teritorijā.