RSU pētījums par tabakas izstrādājumu lietošanu valstī norāda uz iespējām uzlabot smēķēšanas politiku

Ar mērķi noskaidrot nozares profesionāļu vērtējumu un rekomendācijas dūmu un bezdūmu tabakas un elektronisko cigarešu lietošanas ierobežošanas jomā Latvijā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūts veicis pētījumu Situācija dūmu un bezdūmu tabakas izstrādājumu jomā Latvijā un ieteikumi sabiedrības veselības veicināšanai.

RSU Sabiedrības veselības institūta apjomīgajā pētījumā par situāciju ar dūmu un bezdūmu tabakas izstrādājumiem noskaidrots, ka pašreizējā smēķēšanas (cigaretes, cigāri, cigarellas, tabaka) izplatība Latvijā 2020. gadā bija 32 % (vidējais ES valstu rādītājs – 23 %). Latvijā smēķējošu vīriešu īpatsvars ir ievērojami lielāks nekā vidēji ES, savukārt sieviešu īpatsvars ir līdzīgs ES valstu vidējam rādītājam. Karsējamās tabakas lietošanas izplatība dzīves laikā vidēji ES 2020. gadā bija 6 %, Latvijā – 14 %, turklāt lietošanas izplatība bija izteikti lielāka jauniešu vidū. Elektronisko cigarešu lietošanas izplatība dzīves laikā, gan ES valstīs, gan Latvijā vīriešu vidū (attiecīgi 17 % un 28 %) bija lielāka nekā sieviešu vidū (12 % un 15 %). 15–24 gadus vecu iedzīvotāju vidū elektronisko cigarešu lietošanas rādītāji Latvijā ir ievērojami augstāki nekā vidēji ES valstu iedzīvotāju vidū.

Kopumā Latvijā nav novērojami uzlabojumi attiecībā uz smēķēšanas epidemioloģisko situāciju ne attiecībā uz tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem, ne uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Eksperti īpaši uzsver elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas straujo pieaugumu pēdējo gadu laikā. VID produktu patēriņa dati apstiprina tabakas un nikotīna epidēmiju Latvijā.

Smēķēšana Latvijā raksturīga personām ar psihiskās veselības traucējumiem, kā arī veselības aprūpes personālam. Elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana raksturīgāka sievietēm un jauniešiem.

Puse aptaujāto elektronisko cigarešu, karsējamās tabakas un nikotīna spilventiņu lietotāju šos izstrādājumus sākuši lietot tāpēc, ka tie nedūmo un nerada smakas (52 %), trešdaļa tāpēc, ka uzskata, ka tā ir mazāk kaitīga alternatīva (34 %) un 39 % mēģinājuši tādā veidā pārtraukt vai samazināt klasisko tabakas produktu smēķēšanu.

Pēc pētnieku domām būtiski arī attīstīt neatkarīgu (industrijas nefinansētu) pētniecību nozarē, tostarp attiecībā uz elektronisko smēķēšanas ierīču īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz veselību, kā arī veicināt aktīva nevalstiskā sektora izveidošanos un kapacitātes pieaugumu smēķēšanas profilakses un ierobežošanas jomā, piemēram, piesaistot finanšu resursus no iekasētā akcīzes nodokļa. Iesaka arī ieviest nesmēķētāju tiesību nostiprināšanu normatīvajos aktos, tai skaitā, pilnībā atsakoties no speciālu smēķēšanai paredzētu vietu nodrošināšanas,  pieņemt nikotīna spilventiņu regulējumu u. c.

Papildus nozīmīgai informācijai šis pētījums demonstrē RSU Sabiedrības veselības institūta pētniecisko kvalitāti un iespējas ne tikai sabiedrības veselības tēmu pētniecībā, bet arī spēju piedāvāt pierādījumos balstītas veselības politikas veidošanu.