RSU pētnieki sniedz ieguldījumu mātes un jaundzimušā aprūpes uzlabošanā Latvijā

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vairākas pētnieku komandas ir sniegušas nozīmīgu ieguldījumu mātes un jaundzimušā aprūpes kvalitātes uzlabošanā Latvijā un Eiropas mērogā. Identificējot problēmas dzemdību aprūpē Latvijā, ir ieviesti datos balstīti risinājumi, lai uzlabotu jauno māmiņu un viņu bērnu aprūpes pieredzi. Turpinās darbs jauno māmiņu atbalstam.

Pēc jaunākajiem datiem informāciju par veselības pazīmēm, kam jāpievērš uzmanība, nav saņēmušas 40 % mammu, par bērniņu – 30 %, un tas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar 2021. gadu.

Situācija jau ir būtiski uzlabojusies

Pirmajā aptaujā 2021. gadā sievietes norādīja uz vajadzību pēc lielākas uzmanības un komunikācijas. Anketējot vairāk nekā 2000 jauno māmiņu par viņu dzemdību pieredzi un gatavību jaundzimušā aprūpei, tika konstatēts, ka 63 % nebija saņēmušas brīdinošo informāciju par savu veselību un 75 % – par bērna veselību. Daļa sieviešu bija piedzīvojušas negatīvu dzemdību pieredzi: 32,7 % – nepietiekamu palīdzību zīdīšanas jautājumos; 30,9 % – emocionālā atbalsta trūkumu; 17 % – fizisku vai emocionālu vardarbību.

“Latvijā pētījums izgaismoja tādas būtiskas problēmas kā nepietiekams emocionālais atbalsts un nepilnīga palīdzība zīdīšanas jautājumos, kā arī vardarbība dzemdībās. Uzzināt sieviešu viedokli bija svarīgi tāpēc, lai radītu izpratni, nevis kādam pārmestu,” pauž pētījuma koordinatore RSU docētāja un ginekoloģe Elizabete Ārgale.

Covid-19 un ar to saistīto ierobežojumu ietekme skāra medicīnisko pakalpojumu pieejamību, jo īpaši – grūtniecības un jaundzimušā perioda pakalpojumus, kas apdraudēja piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai mātes un jaundzimušā veselības aprūpei. Pamatojoties uz šiem datiem, RSU izstrādāja dzemdību personāla mācību programmu un pilnveidoja dzemdību aprūpes vadlīnijas.

Ieviešot uzlabojumus dzemdību aprūpē un personāla apmācībās, piedzīvotā vardarbība dzemdībās jau ir būtiski samazinājusies līdz 5,2 %, kā rāda nākamā pētījuma indikatīvie dati 2024. gada beigās, un tas ir pat mazāk nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs (7 %). Medicīnas speciālisti arvien vairāk veic skaidrojošo darbu.

Ieguvēju ir daudz

Šā pētījuma rezultāti pozitīvi ietekmēja dažādas sabiedrības grupas. Pirmkārt, topošās māmiņas ir  sadzirdētas un labāk sagatavotas dzemdībām. Sievietēm un viņu ģimenes locekļiem uzlabojusies dzemdību pieredze, tiek sniegts lielāks emocionālais atbalsts un palielināta informētība par tiesībām un pienācīgu aprūpi dzemdību laikā. Uzlabojot dzemdību aprūpi un mazinot negatīvas pieredzes iespējamību, sievietēm samazinās bailes un stress saistībā ar nākamajām dzemdībām. Pozitīva pieredze pirmajās dzemdībās veicina lielāku drošības sajūtu un uzticību aprūpes sniedzējiem, kā arī atvieglo lēmumu par nākamo bērnu.

Veselības aprūpes speciālisti – ārsti, vecmātes un māsas gūst iespēju pilnveidot savas zināšanas un darba praksi, balstoties uz pētījumā identificētajām problēmām un starptautiskajiem piemēriem. Precīzāka izpratne par pacienta vajadzībām uzlabo viņu profesionālo gandarījumu.

Dzemdību iestādes – slimnīcas un dzemdību nodaļas gūst skaidru priekšstatu par aprūpes kvalitātes problēmām un to risinājumiem. Tas palīdz uzlabot aprūpes organizāciju, personāla komunikāciju ar pacientēm un vispārējo atmosfēru dzemdību zālēs.

Ar pētījuma rezultātiem un aspektiem, kas ietekmē dzemdību atbalsta vidi, tika iepazīstināta Veselības ministrija. Tika pārrunāts arī vecmāšu atalgojums, vajadzība mazināt dežūrstundu skaitu un uzlabot darba apstākļus. Apkopojot visu iepriekš minēto, RSU identificēja problēmas un uzlaboja mātes un bērna veselības aprūpi valstiskā līmenī.

Un tas nebūt vēl nav viss

Šobrīd pētījums turpinās jaunā projektā, anketējot sievietes, kuras dzemdējušas, sākot no 2022. gada, un līdz šim brīdim ir apkopotas 2700 sniegtās atbildes Latvijā. Laikā starp pirmo un otro pētījumu ir vairāk ieguldīts mediķu izglītošanā. Piemēram, vecmātēm bijusi iespēja piedalīties kursos Vārda spēks, kur pie psiholoģijas un psihoterapijas speciālistiem varēja dziļāk apgūt profesionālu un cieņpilnu saskarsmi un komunikāciju dzemdībās, labāk izprast sevi un savas emocijas.

Ar pētījumu tā autori turpina iepazīstināt mediķus un dzemdību aprūpē iesaistīto personālu – tas speciālistiem vairo izpratni par situāciju un sieviešu vajadzībām. Turklāt RSU pētnieku Latvijas sievietēm pielāgotā anketa (anketu izstrādāja PVO) iekļauta arī Slimību profilakses un kontroles centra pacientu pieredzes aptaujās, kas nozīmē, ka šī tēma tiks monitorēta ilgtermiņā.

Savukārt RSU pētnieku komanda prof. Elmāra Rancāna vadībā 2024. gadā sāka jaunu pētījumu Pēcdzemdību depresijas skrīninga un diagnostikas uzlabošana sievietēm, kuras saņem ambulatoru pēcdzemdību aprūpi.

Par pētījumu programmu

Mātes un bērna veselība ir svarīga RSU pētniecības programmas daļa. Tās nozīmi aktualizē arī nepieciešamība uzlabot demogrāfisko situāciju Latvijā. Pirmais RSU pētnieku ieguldījums bija dalība Pasaules Veselības organizācijas pētījumā Mātes un jaundzimušā aprūpes uzlabošana Eiropas reģionā (IMAgINE EURO)* 2020.–2021. gadā, kurā tika apkopoti un analizēti dati par 2079 Latvijas sieviešu pieredzēm, un salīdzināti ar citu Eiropas valstu rezultātiem, izmantojot vienotu anketu un metodoloģiju. Šajā pētījumā iesaistījās vairāk nekā 15 Eiropas valstis. Latvijā tika identificētas problēmas dzemdību aprūpē, piemēram, nepietiekams emocionālais atbalsts (30,9 %) un zīdīšanas grūtības (32,7 %), fiziska un emocionāla vardarbība (17 %). Pamatojoties uz šiem datiem, izstrādāta dzemdību personāla mācību programma un pilnveidotas dzemdību aprūpes vadlīnijas. Pētījumu veica seši RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāji prof. Daces Rezebergas vadībā.

2024. gadā sāktajā otrajā pētījumā pēc pirmajā projektā izstrādātās metodoloģijas turpina aptaujāt jaunās māmiņas, kuras dzemdējušas, sākot no 2022. gada, un līdz šim atbildes iegūtas no 2700 respondentēm. Kā iepriekš minēts, situācija jau ir būtiski uzlabojusies, salīdzinot ar 2021. gadu.

Trešajā pētījumā Pēcdzemdību depresijas aprūpe Latvijā (2024.–2028.) prof. E.Rancāna vadībā tiek noteikta pēcdzemdību depresijas izplatība un riska faktori, uzlabots skrīnings, diagnostika un aprūpe. Astoņos mēnešos kopš tā uzsākšanas ir aptaujātas 193 dzemdējušās sievietes (izlase min. 200), 89 no viņām bija pozitīvs pēcdzemdību depresijas skrīnings, 12 % diagnosticēta trauksme, un projektā iesaistītie psihiatri ar šīm sievietēm veic padziļinātas intervijas. Dati tiks ievākti līdz 2025. gada augustam, un kvalitatīvā izpēte sāksies septembrī.

* Improving MAternal and Newborn carE in the EURO region