RSU pētniece: Vardarbība dzemdībās samazinājusies; pētījums par atbalstu dzemdībās turpinās

Autore: Elizabete Ārgale (ginekoloģe, RSU docētāja)

Eiropā un visā pasaulē ir daudz pētījumu par medicīniskiem dzemdību rezultātiem, taču nav tik daudz dzirdēta sievietes balss – kā viņa jūtas dzemdībās, kā vērtē saņemto atbalstu. 2021. gadā sabiedrībā pirmo reizi izskanēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) veiktais pētījums*, kurā uzzinājām mammu domas un vajadzības dzemdībās.

Visplašāk tika apspriests viens no pētījuma aspektiem – vardarbība dzemdībās. Pašlaik pētījums turpinās, un jau varam izdarīt pirmos secinājumus – vardarbība ir būtiski mazinājusies.

Es esmu šī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījuma koordinatore Latvijā. 2021. gada anketējām un analizējām kopumā 2000 sieviešu dzemdību pieredzi. Lielais respondentu skaits neļāva jomas profesionāļiem to ignorēt, un profesore Dace Rezeberga prezentēja rezultātus Veselības ministrijā. Tādēļ varējām skart aspektus, kas ietekmē dzemdību atbalsta vidi. Piemēram, runājām gan par vecmāšu atalgojumu, gan darba praksēm (mazināt dežūrstundu skaitu, uzlabot darba apstākļus).

Manuprāt, tieši dzemdību atbalsta, kā arī dzemdību vardarbības tēmas aktualizēšana veicināja vairāku dažādu izglītojošu pasākumu norisi – tas ļāvis mediķiem paskatīties pašiem uz sevi, aizdomāties.

Un tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ situācija, vismaz spriežot pēc pirmajiem datiem, ir būtiski uzlabojusies.

Ja iepriekš (dati par 2020.–2021. gadu) piedzīvotās jebkāda veida vardarbības procents dzemdībās bija 17 %, tad tagad tie ir 5,2 % (pēdējais rādītājs ir par periodu no 2022. gada līdz šim laikam, pagaidām analizētas 1610 respondenšu atbildes).

Kas anketā bija formulēts kā vardarbība? Paskaidrošu. Bija jānorāda, vai sieviete ir dzemdību laikā cietusi no jebkāda veida vardarbības – fiziskas, verbālas vai emocionālas. Kā fiziskas vardarbības piemērs anketā minēts – ja kāds no veselības aprūpes sniedzējiem ir neadekvāti un/vai neprasot atļauju jums pieskāries, vai esat grūsta, sista, iepļaukāta, fiziski ierobežota vai žņaugta. Verbālās vardarbības piemērs anketas jautājumā – uz jums ir kliegts, esat bijusi apvainota, vai ar jums ir rupji runāts. Emocionālā vardarbība – esat atstāta novārtā, izsmieta vai esat bijusi aizmirsta no veselības aprūpes speciālista puses. Sīkāk tika noskaidrots, tieši no kāda veida vardarbības sieviete cietusi, ja viņa apstiprinājusi vardarbības faktu.

Foto: Shutterstock.com

Esam Skandināvijas līmenī

Vardarbības aspektu varam salīdzināt ar citām valstīm. Kā redzam, situācija ir uzlabojusies un pirmajā anketēšanā labākais procents bija Skandināvijas valstīs – ap 8%. Tātad šobrīd jau esam Skandināvijas valstu līmenī. Dati gan var mainīties, un pilnu apkopojumu plānojam publicēt šī gada beigās.

Salīdzinoši: Polijā un Lietuvā ir vēl labāki rezultāti. Protams, ir daudz aspektu, kas to var ietekmēt. Ļoti zems rezultāts var būt, piemēram, ja cilvēks neapzinās, kas ir vardarbība.  

Bez vardarbības aspekta var arī nosaukt vēl vienus uzlabojušos rādītājus. 2021. gada pētījums rādīja, ka 63 % mammu nav saņēmušas brīdinošo informāciju par savu veselību un 75 % – par bērnu veselību. Toreiz mani tas šokēja, jo izstāstīt, kādas pazīmes nevajag ignorēt (teiksim, pastiprināta asiņošana, temperatūra, elpas trūkums u. tml.) ir viens no ārsta vai vecmātes darba pamatuzdevumiem!

Priecē, ka šie negatīvie rādītāji ir būtiski samazinājušies – tas nozīmē, ka mediķi arvien vairāk veic skaidrojošo darbu.

Proti, informāciju par brīdinošām pazīmēm šobrīd nav saņēmušas 40,39 % mammu un par bērniņu – 30 %. Ievērojams uzlabojums! Ja māmiņas zina, kam pievērst uzmanību, tas noteikti arī mazina saslimstību.

* Projektu IMAgiNE EURO (Improving MAternal Newborn carE In the EURO Region) koordinē PVO sadarbības centrs Istituto di Ricovero e Cura a Carattere Scientifico Itālijā.

Lasīt visu rakstu portāla LSM sadaļā RSU Zinātnes ekspresis

Pirmavots: LSM.lv