RSU pētnieks Vitālijs Rakstiņš: “Drošība pati par sevi kļūs vērtība!”

V. Rakstiņš RSU studentiem lasa lekciju kursus Nacionālā drošība un Kibernoziegumu novēršana un atklāšana, kā arī raksta zinātnisko monogrāfiju Nacionālā drošība.

Kāda, jūsuprāt, ir RSU loma drošības politikas veidošanā Latvijā?

Manuprāt, augstskolu loma drošības politikas veidošanā bieži netiek pienācīgi novērtēta un izprasta.

Augstskolas, tostarp RSU, ietekmē arī topošos politikas veidotājus, jo visiem studentiem obligātajā mācību saturā ir kursi, kas saistīti ar nacionālo drošību, civilo aizsardzību, kiberdrošību u. tml. Daudzas augstskolas sagatavo drošības speciālistus un augstskolu zinātniskā darbība bieži ir saistīti ar drošības jautājumiem vai divējādā lietojuma tehnoloģijām, kas ir būtiskas nacionālai drošībai.

Lai stiprinātu drošības politiku Latvijā, tika izveidota Iekšējās drošības akadēmija (IDA). Tā ir vairāku institūciju (Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas koledžas, RSU un Latvijas Universitātes) veidota apvienība kopēja mērķa sasniegšanai, lai apvienojotu resursus un sagatavotu augsti kvalificētus speciālistus darbam Latvijas tiesībaizsardzības iestādēs. Daļa no IDA studiju procesa tiek īstenots RSU.

Kādos ar drošības stiprināšanu saistītājos projektos esat iesaistīts?

Tikko ir beidzies Valsts kancelejas un LATO (Latvijas Transatlantiskā organizācija) īstenotais projekts #DrošaLatvija, kurā pētījām sabiedrības noturību un informācijas drošību. Pašreiz esmu divos RSU projektos – RSU un Harkivas Aviācijas universitātes kopīgajā projektā Labākās prakses universitāte: transformācijas un pielāgošanās process izaicinājumu vidē un RSU lietišķo pētījumu projektā Nr. RSU-PAG-2024/1-0015 Drošības apdraudējumu un risku novēršana politiskajā, aizsardzības, sabiedriskajā, sociāli ekonomiskajā un informatīvajā vidē. Pirmajā projektā ar Harkivas Aviācijas universitāti tiek strādāts pie augstskolu drošības un darbības nepārtrauktības rokasgrāmatas izstrādes, tostarp balstoties uz ukraiņu kolēģu pieredzi. Paralēli ir tapuši gan zinātniskie raksti, gan videolekcijas, gan notika uzstāšanas konferencēs par minēto tematu. Otrais projekts ir saistīts ar drošības jautājumu izpēti. Tajā paredzēta dalība konferencēs un vairāki zinātniskie raksti, kā arī plānoju uzrakstīt zinātnisko monogrāfiju Nacionālā drošība.

Kas jūs pašu ieinteresēja specializēties drošības jomā, un kāda ir jūsu pieredze šajā nozarē?

Dienesta laikā NATO un Aizsardzības ministrijā biju tieši atbildīgs par kiberdrošības politikas jautājumiem, jo toreiz Krīzes vadības departaments bija atbildīgs arī par nacionālo kiberdrošības un kiberaizsardzības politiku, tāpēc līdz 2021. gada vidum bija iekšā šajos procesos. Lasot lekcijas jauniešiem sapratu, ka ar kontaktstundām spēju sasniegt tikai dažus desmitus jauniešu. Tādēļ arī nolēmu uzrakstīt grāmatas un uztaisīt arī galda spēles par kiberdrošības un informācijas drošības jautājumiem, lai pasargātu viņus no ilgtermiņa riskiem, publicējot sensitīvu informāciju, atstājot digitālās pēdas un datus par sevi, kurus pēc laika varētu izmantot viņu ietekmēšanai.

Esmu beidzis Latvijas Policijas akadēmiju, savulaik strādāju Iekšlietu ministrijā un jau vairāk nekā 16 gadus esmu Aizsardzības ministrijā. Vadīju Juridisko departamentu, biju Latvijas delegācijā NATO, tad biju Krīzes vadības departamenta direktors, tostarp Covid-19 laikā. No 2021. gada biju aizsardzības padomnieks Apvienotajā Karalistē un nerezidējošais padomnieks Ukrainas Aizsardzības ministrijā. Kopš šā gada janvāra esmu atpakaļ Latvijā. Kopš 2023. gada RSU lasu kursu Nacionālā drošība. Esmu vieslektors jautājumos, kas skar sabiedrības noturību, kiberdrošību un informācijas drošību, totālo aizsardzību un darbības nepārtrauktības plānošanu. Paralēli gatavoju izglītojošus materiālus par nevardarbīgo pretošanos, galda spēles par kiberdrošību un informācijas drošību, tāpat esmu sarakstījis divas grāmatas bērniem par kiberdrošību.

Kā jūs redzat drošības jomas attīstību nākotnē, īpaši ņemot vērā tehnoloģiju attīstību?

Uzskatu, ka drošība pati par sevis kļūs vērtība – polikrīžu laikmetā jebkura vieta, kur cilvēki var justies droši, kļūs aizvien pieprasītāka. Diemžēl ar katru gadu valsts institūcijas aizvien mazāk spēs garantēt Maslova piramīdas pamatus jeb cilvēka un ģimenes drošību uz ielas, publiskajās vietās vai pat digitālajā vidē.

Nosacītais miera periods iet uz beigām, tādēļ sabiedrībai būs jāpieņem daudzi riski kā jauns normālais stāvoklis. Ar katru gadu mazināsies valsts institūciju spējas garantēt sabiedrisko drošību, lielāku atbildību liekot uz pašu sabiedrību un privāto sektoru, kuriem pašiem būs jāinvestē noturībā un drošībā.  

Kā var palielināt sabiedrības informētību par drošības jautājumiem?

Esmu pārliecināts, ka obligātās apmācības un informatīvās kampaņas lielus rezultātus nedod. Mēs redzam, ka cilvēki paši stāv rindās uz apmācībām vai kursiem, tiklīdz izjūt apdraudējumu. Reāls piemērs ir milzīgā sabiedrības interese par drošību un aizsardzību, sākoties Krievijas un Ukrainas karam, bet, protams, šādi sabiedrības pieprasījumi notiek viļņveidīgi un nav sistēmiski.

Noteikti būtu jāinformē sabiedrība par visiem iespējamajiem riskiem un apdraudējumiem, veicinot tā saukto gatavības kultūru, savukārt tiem, kuri gribēs padziļināt zināšanas, ir visas iespējas to darīt gan vidusskolās (valsts aizsardzības mācība), gan augstskolās (piemēram, RSU vai Iekšējās drošības akadēmijā).

Kā vērtējat Latvijas gatavību reaģēt uz kiberdraudiem, un kāda ir RSU loma šajā jomā?

Es uz šo jautājumu skatītos nedaudz plašāk – svarīgs ir jautājums, kā reaģēt uz visiem draudiem. Piemēram, nesen notika nepieredzētais incidents ar kiberdrošības uzņēmuma CrowdStrike atjauninājumiem, kas nebija kiberuzbrukums, bet tā rezultātā visā pasaulē tika paralizēta lidostu, banku un uzņēmumu darbība. Attiecīgi primāri jāfokusējas uz to, kā nodrošināt kritisko funkciju darbības nepārtrauktību jebkurā krīzē. Mans personiskais vērtējums, ka vairumam lielo uzņēmumu ir šādas darbības nepārtrauktības spējas un tie arī investē kiberdrošībā, kā to prasa ES direktīvas. Izaicinājumi parasti ir ar mazākiem uzņēmumiem un lietotajiem, kuri mēdz būt vājākais sistēmas posms.

Augstskolām, tostarp RSU, ir nozīmīga loma kiberdraudu mazināšanai – gan ar studentu vispārējo izglītošanu, gan kiberdrošības speciālistu sagatavošanu un kiberdrošības pētniecības projektiem.

Kādas jaunas tehnoloģijas jūs redzat kā būtiskas iekšējās un ārējās drošības uzlabošanai?

Jebkura tehnoloģija var būt gan kā vairogs, gan kā zobens. Īpaši mūsdienās, kad katrai tehnoloģijai ir divējādais pielietojums; angliski to sauc par weaponisation of everything.

Vislielākais izaicinājums ir ne pašas graujošās tehnoloģijas, bet tas, ka šīs tehnoloģijas ļoti ātri ienāk mūsu dzīvē paralēli citām tehnoloģijām un to mijiedarbības konsekvences un kaskadējošos efektus nevar prognozēt. Rezultātā graujošo tehnoloģiju izmantošanas regulējums atpaliek no tehnoloģiju reālās pielietošanas.