.
RSU profesore un infektoloģe Ludmila Vīksna: par Covid-19 – zināmais nezināmajā
Studentiem
Darbiniekiem
COVID-19
Vēršu visu uzmanību, ka Covid-19 ir nosaukums slimībai, kuru ierosina vīruss, kuru apzīmē ar SARS-CoV-2.
Tālāk uzskaitīti manā rīcībā esošie fakti, atziņas, pieļāvumi un prognozes
- SARS-CoV-2 ir trešais koronavīruss, kas ierosinājis slimību cilvēkiem. Tā genoms apmēram par 80 % sakrīt ar SARS-CoV, kas rosināja saslimšanas 2002. un 2003. gadā.
- RSU docētāji – veselības aprūpē strādājošie – atrodas paaugstināta riska grupā iespējamās inficēšanās ziņā.
- Lai veiksmīgāk un efektīvāk izvairītos no inficēšanās, ir jāzina maksimāli daudz par vīrusu kā slimības ierosinātāju, par tā izplatības iespējām, par inficēto skaitu, slimības gaitu un iznākumiem.
- Konkrētie cipari par inficēto un atveseļojušos skaitu, smagi slimajiem un mirušajiem ik mirkli mainās, tāpēc datiem ieteicams sekot Slimību profilakses un kontroles centra un Pasaules Veselības organizācijas materiālos. Tomēr Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), kur epidēmija sākās, jau tagad atveseļojušies ~82 % un dienā inficējas tikai ~10–15 cilvēki.
- Latviju epidēmija skārusi vairāk nekā divus mēnešus kopš tās sākuma pasaulē – tad, kad Ķīnā tā faktiski un praktiski jau ierobežota. ĶTR pieņemtie bezprecedenta mēri ļāva pasaulei divus mēnešus kvalitatīvi gatavoties epidēmijai.
- Latvijai bija laiks sagatavošanās pasākumiem, kas savlaicīgi ļāva izplānot un sākt diagnostiku, organizēt informatīvos pasākumus, tostarp RSU, un ierobežojošus mērus iedzīvotājiem, veselības aprūpei nepieciešamo preču iepirkumus utt.
- Arī RSU struktūrvienības ir veikušas nozīmīgu sagatavošanās darbu.
- Jāsaprot, ka nekad un nevienas infekcijas ārkārtas izplatības apstākļos nav bijis iespējams a priori pilnīgi sagatavoties, tomēr laika rezerve un citu speciālistu pieredze vienmēr nāk par labu situācijai.
- Pašlaik par epidēmijas norisi ir vairākas ziņas:
- labā ziņa ir tā, ka ĶTR epidēmija faktiski apturēta un Dienvidkorejā epidēmija ir sabremzēta. To apliecina PVO informācija;
- satraucoša ziņa ir tā, ka apmēram 100 gadījumos infekcija jau no citām valstīm ir importēta jeb ievesta ĶTR. Tas norāda uz vīrusa "aprites" palielināšanos un paplašināšanos;
- sliktā ziņa ir infekcijas ļoti straujā izplatība Itālijā un Spānijā, no kurienes tā aktīvi izplatās uz citām teritorijām, arī uz Latviju, un pagaidām to neizdodas ierobežot.
- Infekcijas izplatība un mirstība Itālijā pašlaik ir satraucoša. Ir versija, ka Itālijā slimības norise ir smagāka lielā senioru īpatsvara dēļ, bet tas neizskaidro straujo infekcijas izplatību, jo seniori ir mazāk mobili.
- Kā izplatīsies infekcija citās Eiropas valstīs, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Austrālijā, Āfrikā, šobrīd grūti prognozēt. Joprojām jārēķinās ar SARS-Cov-2 infekcijas importu no Itālijas un citām epidēmiski aktīvām valstīm uz Latviju.
- Latvija ar savlaicīgu diagnostiku un ārkārtas stāvokļa ierobežojumiem, kā arī citiem organizatoriskiem pasākumiem cenšas savaldīt infekcijas izplatību un izvairīties no Itālijas scenārija, tomēr jāapzinās, ka senioru mums ir daudz, bet iedzīvotāju sociālā atbildība dažāda, arī pazemināta.
- Svarīgi saprast, ka izvairīties no inficēšanās pagaidām var tikai "tehniski" – mazgāties, lietot katram savus, atsevišķus traukus, biežāk mainīt gultasveļu, bieži vēdināt telpas, dezinficēties, nerokoties, nepulcēties, netuvoties, nepeldēties baseinā, nesaskarties, mazināt līdz 15 minūtēm kopābūšanas laiku, nepieskarties, kā arī nepakļauties bezatbildīgu cilvēku provokācijām, kuri uzskata, ka piesardzība nav jāievēro, utt.
- Svarīgi zināt, ka iespējama vīrusa izplatība citos ceļos, ne tikai gaisa pilienu ceļā. Saskaņā ar informāciju no ĶTR vīruss ir konstatēts fēcēs un urīnā.
- Cīnīties ar infekcijas izplatību ir grūti tāpēc, ka gaisa pilienu izplatības ceļš reāli nav pārtraucams, jo cilvēki nevar pārtraukt elpot.
- Savukārt epidemioloģijas likumsakarību diktētiem ierobežojumiem jābūt globāliem, bet to "loģistika" grūti īstenojama starpvalstu līmenī.
- Etioloģiski efektīvu medikamentu pašlaik nav. Zināmie pretvīrusu preparāti jauno koronavīrusu SARS-CoV-2 neietekmē.
- Par specifisko antivielu veidošanos ilgtermiņā zināšanu apjoms ir nepietiekams, jo šai epidēmijai ir tikai ~3 mēneši.
- Zināms, ka ~80 % no inficētajiem slimo viegli, ~15 % slimo tik smagi, ka nepieciešama hospitalizācija, ~5 % noris smagā formā.
- Prognostiski visnelabvēlīgākā pacientu grupa ir 80+.
- Katram no mums jābūt atbildīgam par RSU resursu taupīgu un epidēmiskai situācijai adekvātu izlietojumu, rēķinoties ar neprognozējamu slimības izplatību un līdz ar to resursu nepieciešamību.
- Sociālā atbildība infekcijas izplatības kontekstā ietver katra – studentu, docētāju, atbalsta personāla utt. – atbildību, kas ierobežojumu dēļ rada pārejošas neērtības, bet tās nav samērojamas ar iespējamu cilvēka nāvi.
- Jārēķinās, ka vismaz tuvākos divus trīs mēnešus, taču, visticamāk, līdz gada beigām būsim aktīvi iesaistīti epidēmijas norisēs.
- Ir ļoti svarīgi panākt, lai Latvijā inficēto skaits nepieaug strauji. Tas ir svarīgi divu aspektu dēļ:
- jo pakāpeniskāka būs epidēmijas attīstība, jo racionālāk un kvalitatīvāk varēs sniegt palīdzību pacientiem un izmantot esošos resursus;
- ir vairāk laika kolektīvās specifiskās imunitātes iegūšanai, veidojoties antivielām atsevišķiem indivīdiem, no kā savukārt veidojas kolektīvā imunitāte, tādējādi bremzējas vīrusu cirkulācija un ierobežojas no jauna inficēto un saslimušo skaits.
- Aicinu RSU studējošos un darbiniekus bezatbildīgi neriskēt, lai neinficētos paši un neinficētu citus.
- Aicinu struktūrvienību vadītājus rast iespēju mūsu kolēģiem, kas ir grupā ≥65, radīt darba apstākļus, kur inficēšanās iespēja ir mazāka un/ vai izsargāšanās drošāka.
- Atgādinu, ka mūsu pienākums ir darīt visu, kas var mazināt vīrusa izplatību, tostarp aktīvi informēt un iespēju robežās ietekmēt tos cilvēkus, kuri ir sociāli bezatbildīgi un neievēro noteikto disciplīnu.
Ja rodas būtiski jautājumi, lūdzu, rakstiet man e-pastā!
prof. Dr. habil. med. Ludmila Vīksna
Katedras vadītāja, Infektoloģijas katedra
Docētāja, Infektoloģijas katedra
Padomnieku konventa priekšsēdētāja
Docētāja, Infektoloģijas katedra
Padomnieku konventa priekšsēdētāja
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Infektoloģijas centrs
Rīga, Linezera iela 3
+37167014777
ludmila [pts] viksnarsu [pts] lv
Saistītās ziņas
Pasaules psihiatrijas kongresā klausītāju augstu novērtēta RSU medicīnas studenta prezentācijaStudentiem, Pētniecība, Starptautiskā sadarbība, Psihiskā veselība un narkoloģija
RSU "Gada students" Roberts Kārkliņš: "Uzskatu, ka zinātne ir neatņemama medicīnas sastāvdaļa"Studentiem, Atzinība, Darbiniekiem, Pētniecība