RSU rektora Jāņa Gardovska viedoklis par Uģa Gruntmaņa pausto viedokli intervijā "Latvijas Avīzē"(15.07.2011.)

Intervija ar Uģi Gruntmani laikrakstā „Latvijas Avīze” (15.07.2011.)

„Uģa Gruntmaņa kungs vairākkārtīgi publiski ir izteicis savu viedokli par augstākās izglītības attīstību. Ir atbalstāmi, ka vadošo ārvalstu augstskolu prakse tiek iepazīta un iespēju robežās pārņemta un pielāgota Latvijas apstākļiem.

Tomēr, iespējams, lielais attālums starp ASV un Latviju vai citi apstākļi ir bijuši par iemeslu dažu, precizitāti prasošu vispārīgu apgalvojumu izteikšanai. Šajā sakarā vēlos precizēt U.Gruntmaņa izteikumus par it kā dārgo un nelietderīgo tehnikas iegādi RSU.

Apstākļos, kad valstī daudzos uzņēmumos un institūcijās notiek finanšu līdzekļu optimizācija, arī Rīgas Stradiņa universitāte rīkojusies taupīgi un veikusi finanšu līdzekļu uzkrājumu rezidentūras izglītības tālākai attīstībai. Ietaupījums tiešām ir aptuveni 1,5 miljoni latu, taču tas ir veidots apzināti un finansiāli rūpīgi rīkojoties, lai ietaupītos līdzekļus tuvāko gadu laikā novirzītu ārvalstu augstskolu līmenim atbilstošas tehnoloģijas iegādei un citu labiekārtošanas darbu veikšanai rezidentūras apmācībās RSU. Vai vēlama būtu atbilde, ka 1,5 miljonus latu esam notērējuši, neskatoties, kur un kā?

Šādi rīkojamies, lai noturētu studijās pašmāju rezidentus, piedāvājot viņiem citviet pasaulē līdzvērtīgu tehnoloģisko bāzi un apstākļus. Protams, uzskatu, ka vienlīdz svarīgi ir nodrošināt gan motivējošu atalgojumu akadēmiskajam personālam, gan arī motivējošu vidi un apstākļus pašiem rezidentiem.

Tehnika, par kuru intervijā min Gruntmaņa kungs, ir paredzēta pētniecībai un ir izmaksājusi aptuveni 226’000 LVL. Tā tiek izmantota iesaistot rezidentus arī pētniecības darbā, kas ir neatņemama akreditētas rezidentūras programmas sastāvdaļa. Līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši līgumam starp RSU un Veselības ministriju, kas paredz, ka mācību procesa organizēšanas un materiālu izmaksas sastāda ap 365’000 LVL gadā. Šos līdzekļus RSU var apgūt atbilstoši saviem ieskatiem, rūpīgi izvērtējot prioritātes ilgtermiņa attīstībā – piemēram, iegādājoties minēto tehniku. Minētā tehnika atbilst Rietumeiropas un ASV augstskolu laboratoriju tehnikai, kuru praksi vēlamies ieviest arī Latvijā.

Tehnika iegādāta atklāta, vairāku mēnešu garumā ilguša iepirkuma rezultātā, ievērojot LR normatīvajos aktos atrunāto iepirkuma procedūru, par iepirkumu informējot arī Veselības ministriju, kuras pārraudzībā atrodas RSU. Turklāt RSU juridiskais statuss ļauj pašai veikt iepirkumus šādas summas apmērā.

Savukārt, runājot par amatiem, kurus ieņemu un par kuriem (lai gan tieši vārdā nenosaucot) runā Gruntmaņa kungs, vēlos norādīt, ka saskaņā ar Augstskolu likumu, par rektoru ievēl profesoru, tātad, lai es būtu rektors, man ir jābūt arī profesoram. Taču profesoriem ir noteikti pienākumi. Saskaņā ar Augstskolu likumu (28.pants), profesoru galvenie uzdevumiem ir: 1) augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā; 2) pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam; 3) doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam; 4) piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā; 5) jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana. Savukārt RSU rektora un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Ķirurģijas klīnikas vadītāja amatu ļāva savienot Ministru kabinets (skat.: http://www.likumi.lv/doc.php?id=170943). Tāpat Ministru kabinets ļāva apvienot manus līdzšinējos darba pienākumus ar Veselības ministra ārštata padomnieka amatu (http://www.likumi.lv/doc.php?id=211399&from=off).

Vēlos uzsvērt, ka likumdošana paredz rektora līdzdalību lekciju lasīšanā, jauno pētnieku apmācībā un jaunās zinātnieku paaudzes veidošanā. Tas nozīmē, ka man, kā profesoram ķirurģijā, lai nodrošinātu pilnvērtīgas lekcijas, vienlaicīgi jābūt arī praktizējošam ķirurgam – regulāri jāveic operācijas. Kurš gan gribētu, lai topošos ārstus izglītotu pasniedzējs, kurš pats neseko līdzi pasaules tendencēm un neveic praktiskas manipulācijas, bet lekcijas lasa vien no „kladītes”!? Tā ir medicīnas profesoru specifika – darbs klīnikā nedrīkst tikt pārtraukts. Līdzīgi strādā daudzu citu medicīnas klīniku vadītāji un profesori, kuri tiek ievēlētie par rektoriem. Piemēram, Kauņas medicīnas universitātes rektors tāpat vienlaikus ir profesors, katedras vadītājs un lielas universitātes klīnikas vadītājs. Arī citi Latvijas Universitāšu rektori vienlaikus rektora pienākumiem pilda profesora, pētnieka un citus darbus, kas atļauti atbilstoši likumdošanai.

No tā arī izriet, ka es kā rektors vienlaicīgi esmu gan profesors, gan praktizējošs ķirurgs, jo to prasa likums. Taču es kā profesors esmu tikai 0,1 slodzes apmērā un arī kā klīnikas vadītājs pienākumus veicu par nepilnas slodzes apmaksu, kas ļauj mana amata pienākumus pilnvērtīgi savienot ar rektora pienākumiem, turklāt gan RSU, gan PSKUS atrodas 10 minūšu attālumā, arī vairākas RSU katedras ir izvietotas minētajā slimnīcā. Neskatoties uz to, gan Ķirurģijas klīnika, gan RSU strauji attīstās. PSKUS Ķirurģija klīnika ir vadošā šāda klīnika valstī, kurā, piemēram, šā gada janvārī manā vadībā pirmo reizi Latvijā tika veikta aknu transplantācija. Arī līdzšinējie RSU rādītāji – ārvalstu studentu piesaistes labie rādītāji, pašmāju studētgribētāju rekordskaits uzņemšanā un sasniegtais zinātnē – manuprāt, pierāda, ka manis veiktie darba pienākumi RSU tiek veikti kvalitatīvi, ir pozitīvi un RSU attīstība turpināsies, neskatoties uz kāda kritisko viedokli. Mūsu nākotnes mērķi ir ļoti ambiciozi. Un ja viens cilvēks strādā, viņš var paveikt lielus un nozīmīgus darbus.”

Modris Dzenītis, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs:

Stradiņa slimnīcas darba līgumā ar prof.Gardovski noteikta nepilna darba slodze. Prof.Gardovskis veiksmīgi tiek galā ar saviem darba pienākumiem kā klīnikas vadītājs un ķirurgs. Svarīgāks par stundu skaitu „uz papīra” ir darba rezultāts. Piemēram, tieši prof.Gardovskis veicināja aknu transplantācijas projekta īstenošanu Latvijā un pats arī „atrada laiku”, lai piedalītos 11 stundu garajā operācijā, glābjot 46 gadus veca vīrieša dzīvību.

Manuprāt, tas, ka Stradiņa slimnīcas ārsti vienlaikus ir arī mācību iestāžu vadošie speciālisti, daudzu medicīnas nozaru asociāciju vadītāji, kā Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi, patiesībā ir ieguvums – Stradiņa slimnīca spēj daudz augstākā līmenī ārstēt pacientus, kā arī izglītot medicīnas studentus un topošos ārstus.

 

Par Rīgas Stradiņa universitāti:

Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no vadošajām un modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. Tās 10 fakultātēs līdzās ar medicīnu saistītajām studijām jau 12 gadus ir iespējams apgūt dažādas modernas sociālo zinātņu programmas. Rīgas Stradiņa universitātē kopumā studē vairāk nekā 6100 studentu no visas pasaules. 2010./2011.studiju gadā RSU sasniedza rekordu ārvalstu studējošo skaita ziņā – jaunajā studiju gadā RSU tika uzņemti 104 ārvalstu studenti, līdz ar to RSU ārvalstu studiju programmās kopumā zināšanas un praksi pašreiz apgūst 302 jaunieši no 18 pasaules valstīm. Tas ir lielākais ārvalstu studentu skaits RSU pēdējo 20 gadu laikā.

Papildu informācija par RSU ir pieejama interneta mājas lapā www.rsu.lv. Par RSU aktualitātēm var uzzināt arī RSU studentu radio „Runā Skaļāk” – http://runaskalak.lv.

Papildu informācijai: