RSU un Hārvarda Universitātei digitālā infrastruktūra ir vienā līmenī. Asoc. prof. Andžāna viespētnieka pieredze ASV
Linda Rozenbaha,
RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa
Jūnijā pēc semestra prestižajā Hārvarda Universitātē atgriezies Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Māris Andžāns. Šis periods bijis intensīvs, jo veikts pētījums un rakstītas publikācijas.
Asoc. prof. M. Andžāns vēsturiskajā Hārvarda bibliotēkas ēkā. (Visi attēli no privātā arhīva)
Tāpat sajusts vēlēšanu gars, apmeklējot toreizējās Amerikas Savienoto Valstu prezidenta kandidātes Nikijas Heilijas (Nikki Haley) mītiņu, redzēts klātienē, kā norit superotrdienas priekšvēlēšanas ASV. Viņam bijusi iespēja satikt politiķus un politikas zinātnes zvaigznes, kuru grāmatas lasītas studiju laikā.
M. Andžāns ir iecienīts eksperts Latvijas plašsaziņas līdzekļos, kurš komentē ASV prezidenta gaidāmās vēlēšanas.
Asoc. prof. M. Andžāns starptautiskā ilgtermiņa pētniecībā ir trešo reizi. Viņš pats atzīst, ka zinātnē šāda starptautiskā pieredze ir ļoti svarīga: “Ir pieņemts, ka labam zinātniekam jābrauc pēcdoktorantūrā vai arī viespētnieka statusā uz ārvalstīm. Nepietiek tikai lasīt grāmatas. Pirmoreiz kā viespētnieks 2019.–2020. gadā biju Džonsa Hopkinsa Universitātē ASV, pagājušā gadā – Vācijā, Starptautisko attiecību akadēmijā Bonnā, un šogad Hārvarda Universitātē.”
Baltijas valstīm ASV ir ļoti labs tēls
Uzturēdamies ASV, asoc. prof. M. Andžāns veica pētījumu Baltijas valstu ietekme uz ASV politiku pret Krieviju Krievijas kara Ukrainā laikā. Viņš paskaidro: “Tas nozīmē – pētīju, kā Baltijas valstis ietekmē ASV politiskajā pozīcijā pret Krieviju un pret karu Ukrainā. Protams, ir grūti mērīt ietekmi tāpat kā sarežģīti ir prognozēt vēlēšanu rezultātus, jo ir tik ļoti daudz ietekmējošo faktoru. Mans secinājums: protams, Baltijas valstīm bija un ir ietekme attiecīgajā jautājumā. Ukrainas tēls ASV acīs nebija perfekts. Te vietā minēt, ka arī viens bijušā prezidenta Donalda Trampa impīčmenta process bija tieši saistīts ar Ukrainu. Un, protams, ir labi zināmi fakti par aspektiem, kuros Ukrainai ir jāprogresē – korupcijas apkarošana, pārvaldības uzlabošana, vēl citi jautājumi. Iepretim ir trīs Baltijas valstis – tām ir ļoti labs tēls ASV, vismaz lēmumu pieņēmēju vidū, kuri tās zina. Mūs pazīst ar savu stāstu par neatkarības atgūšanu un trīs veiksmīgām brīvas valsts desmitgadēm.
Asoc. prof. M. Andžāns pie Hārvarda Universitātes
Jā, mums Baltijā patīk sevi kritizēt, par daudz ko pamatoti, tomēr globālā plānā mēs izskatāmies ļoti labi, arī ekonomiskie rādītāji tomēr mums ir daudz labāki nekā daudzām citām valstīm, ar kurām bijām spiesti atrasties Padomju Savienībā.
Baltijas valstis ir kā demokrātijas paraugs, labas pārvaldības un relatīvas pārticības sala.
Savu lomu ietekmē spēlē mūsu tautiešu aktīvās organizācijas ASV – Amerikas Latviešu apvienība, Apvienotā Baltijas–Amerikas nacionālā komiteja u. c. Ļoti bieži ASV Kongresā gan, gan ministrijās, gan citos līmeņos notiek Latvijas, Lietuvas un Igaunijas amatpersonu vizītes. Jā, pētījuma intervijās ar politikas veidotājiem un vērotājiem noskaidroju, ka ir bijusi nozīme tam, ka Baltijas valstis iestājas par Ukrainu,” rezumē asoc. prof. M. Andžāns.
Protams, viņš piebilst: nevar pateikt, kā būtu, ja būtu – ja Baltijas valsts atbalsts Ukrainai izpaliktu… Daļa sabiedrības ASV izsakās par Ukrainas karu kā par “kaut kādu attālu karu” – kādēļ par to vispār būtu jāinteresējas? Arī intervijas ar politikas pētniekiem, īpaši tiem, kuri pēta starptautisko attiecību jautājumus, apliecina: arī aktīvā baltiešu darbošanās dažādos pasākumos un sanāksmēs, uzstāšanās ārvalstu plašsaziņas līdzekļos, vairo izpratni, kādēļ nevajadzētu būt vienaldzīgiem pret Ukrainā notiekošo.
“Veicu intervijas ar politikas veidotājiem un vērotājiem. Analizēju arī dažādus politiskos procesus, skatoties, cik un kādas Baltijas amatpersonu vizītes bijušas un kādi lēmumi sekojuši. Kā jau teicu, skaidrs, ka matemātiski tas nav izmērāms,” piebilst pētnieks. Viņš ieskicē, kā Baltijas atbalsta piemēram Ukrainai ar laiku, kā ar sniega bumbas efektu, sekojušas citas valstis: “Baltijas valstis bija vienas no vismazāk kautrīgajām militāra atbalsta sniegšanā jau pašā kara sākumā, sūtot tiešām nepieciešamu bruņojumu. Kamēr Vācija tobrīd palīdzēja tikai ar ķiverēm un līdzīgām noderīgām lietām, arī labi, tomēr Ukrainai bija citas daudz nepieciešamākas lietas.”
Interesants esot fenomens, ka būšana ASV (vai citos braucienos attiecīgajās valstīs) dod lielākas iespējas nekā Latvijā satikt Baltijas politiķus un diplomātus: “Mani laipni uzņēma Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga un Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes. Tāpat, piemēram, pavisam īsu mirkli izdevās satikt Lietuvas Ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi (Gabrielius Landsbergis) un dzirdēt arī pārējo Baltijas valstu ārlietu ministru viedokļus. Izdevās satikt arī bijušo Latvijas prezidentu Egilu Levitu (attēlā) un Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Raimondu Bergmani.”
Līdzās pētījuma veikšanai asoc. prof. M. Andžāns izstrādāja publikācijas, tostarp divas Hārvarda Universitātes mājaslapai. Viena bija saistīta ar krievvalodīgo viedokļiem Latvijā par karu Ukrainā, bet otra – par Latvijā atjaunoto obligāto militāro dienestu.
Iespaidi pasaulē bagātākajā universitātē
QS World University Rankings reitingā Hārvarda Universitāte ir ceturtajā vietā*. Arī citos nozīmīgos reitingos tā ir pirmajās vietās. “Šī ir pasaulē bagātākā universitāte,” atzīmē M. Andžāns, “un ar senām tradīcijām, jo dibināta 17. gadsimtā. Protams, tās aura un infrastruktūra ir fantastiska, neatkārtojama, jūtama visur!”
Lai arī nebūtu īsti korekti salīdzināt šo universitātes gigantu ar Latvijas universitātēm, tomēr ir aspekts, kur pētnieka M. Andžāna vērtējumā esam vienlīdz labi:
“Digitālās infrastruktūras līmenī RSU ir vienā līmenī ar Hārvarda Universitāti.
Hārvarda Universitāte
Tāpat kā RSU arī Hārvardā ļoti daudzi procesi paveicami digitāli un līdz ar to ērti un ātri. Lielākoties tiek izmantotas arī tādas pašas vai līdzīgas programmas, kādas tiek lietotas RSU.”
Kā pasaulē vienā no tradīcijām bagātākajām un investīcijām bagātākajām universitātēm tās mācībspēku un vieslektoru vidū ir daudz zinātnes superzvaigžņu. “Politikas zinātnēs un starptautiskajās attiecībās zinātnieku darbus lasa diplomāti, politiķi un ierēdņi, tāpēc šiem pētniekiem ir īpaši liela atpazīstamība. Hārvarda Universitātē docē leģendas, kuru grāmatas un publikācijas es vēl lasīju kā students. Piemēram, Džozefs Najs (Joseph S. Nye Jr.), kurš ir maigās varas koncepta autors. Patiesa leģenda! Stīvens Volts (Stephen M. Walt) – viens no starptautisko attiecību reālisma skolas simboliem. Man bija iespēja piedalīties viņa nodarbībās. Varētu minēt vēl ļoti daudz citus Hārvarda Universitātes profesorus, kas ir pasaulē slavenu grāmatu un citu publikāciju autori. Lielākā daļa Hārvarda Universitātes docētāju ir patiesas izcilības,” novērtē asoc. prof. M. Andžāns.
Liels prieks un gods M. Andžānam (no kreisās) bija satikt dzīvo leģendu profesoru Džozefu Naju. Neraugoties uz viņa sasniegumiem un statusu, viņš ir ļoti atvērts cilvēks
Viņš novēroja, ka prestižās universitātes studenti ļoti nopietni attiecas pret studijām. Kā nekā viņi arī maksā vairākus desmitus tūkstošus dolāru par studijām, turklāt studenti nododas pilna laika studijām, parasti nestrādā ne tikai bakalaura programmas apgūšanas laikā, bet arī maģistra un doktora programmās sociālajās zinātnēs. “Teorētiskās, metodoloģiskās zināšanas tur ir ļoti augstā līmenī. Ir vislabākie docētāji, un arī studenti tiecas tādi būt, jo Hārvarda Universitātes diploms atver ļoti daudzas durvis. Amerikā savā ziņā ir netaisnīgāka sistēma, jo karjera ir ļoti atkarīga no tā, kurā universitātē ir iegūts grāds – ja neesi to ieguvis Efeju līgas vai līdzvērtīgā īpaši atzīto universitāšu grādu (to vidū vēl ir Jeila, Pensilvānijas, Kolumbijas u. c. universitātes), ir daudz grūtāk atrast labu darbu.
Man arī bija iespēja satikt cilvēkus, kas, ļoti iespējams, neatsauktos, ja es nerakstītu no Hārvarda Universitātes e-pasta adreses vai nesniegtu Hārvarda Universitātes vizītkarti,” saka pētnieks.
Viņš arī atzīmē, ka universitātē notiek daudz diskusiju ar esošajiem un bijušajiem politiķiem. Piemēram, tajā pabija senators Bērnijs Senderss (Bernie Sanders), bijušais ASV prezidenta amata kandidāts, arī bijušais Ņujorkas mērs Bils Deblasio (Bill de Blasio).
Studentiem notiek daudz aktivitāšu ārpus universitātes. “Kopiena ir ļoti dzīvīga,” raksturo M. Andžāns.
Viņš dzīvoja Hārvarda Universitātes dzīvokļu mājā, studentu pilsētiņā, kas saplūdusi ar pārējo Kembridžu. “Tur ir sporta zāles dažādām gaumēm, peldbaseini u. c. aktivitātes, kur universitātes sistēmas cilvēkiem – docētājiem, pētniekiem, viespētniekiem, studentiem – doties. Tas arī rada vienotības sajūtu,” novērtē M. Andžāns.
Viņam bijis prieks ASV satikt RSU absolventus, kuri strādā ASV – viens ir amerikānis Lī Alens (Lee Allen), kurš absolvējis starptautisko attiecību maģistrantūru RSU un strādā Apvienotajā Baltijas–Amerikas nacionālajā komitejā. Otra – Alise Ferrucci (attēlā), RSU starptautisko attiecību bakalaura un maģistra programmu absolvente, kura strādā Latvijas vēstniecībā ASV.
Priekšvēlēšanu mītiņi kā šovi
Pētniecības vizītēs M. Andžāns apmeklēja arī Vašingtonu, Filadelfiju un Ņujorku.
Labāk izprast politisko kultūru ASV, lai to pētītu un komentētu, palīdz ne tikai pētnieciskais darbs, bet arī politisko norišu novērošana tuvplānā ārpus universitātes. “Apmeklēju Nikijas Heilijas mītiņu, viņa kandidēja uz ASV prezidenta amatu, bija galvenā D. Trampa kunga izaicinātāja republikāņu vidū. Paspēju viņai pateikt paldies par labajiem vārdiem attiecībā uz Baltiju un NATO, kā arī kopā nofotografēties. Agrākā ASV braucienā esmu bijis gan uz D. Trampa mītiņu Floridā, gan demokrātu kandidāta Pīta Butidžidža (Pete Buttigieg) mītiņu netālu no Vašingtonas.
M. Andžāns ar Nikiju Heiliju
Jāteic, Latvijā cilvēki ir ļoti pasīvi. ASV viņi tiešām iet uz mītiņiem, skaļi izsaka atbalstu sev simpatizējošam politiķim. Mītiņi bieži vien ir kā koncerti, šovi, kur skan mūzika, ir virkne citu iesildošo runātāju.
Amerikā viss ir šovs – gan sportā, gan politikā.
Cilvēki arī ļoti aktīvi izliek pie mājām plakātus, atklājot, ko viņi atbalsta, izkarina karogus. Tas ļoti, ļoti palīdz saprast tur dzīvojošo cilvēku domāšanu. Vispār Amerikā ir ļoti polarizēti viedokļi par politiku, un īpaši par iekšpolitiskiem jautājumiem ir grūti sarunāties,” secinājis M. Andžāns.
Semestra laikā izdevies arī paceļot un, piemēram, pavērot vēlēšanu procesu vairākos iecirkņos Meksikā. “Tur viss izskatās pilnīgi citādi – iecirkņus pamatīgi apsargā policija vai nacionālā gvarde ar ložmetējiem. Tas parāda līdzās esošu valstu atšķirības,” norāda pētnieks.
No emocionāliem ceļojuma iespaidiem M. Andžānam atmiņā paliks pilnīga saules aptumsuma vērošana Ņūportā Vermontas pavalstī.
Vēlēšanu iecirknis ASV
Bostona
Ņujorka
Iegūtās zināšanas un atklāsmes asoc. prof. M. Andžāns jau tūlīt nodos tālāk RSU studentiem: “Tuvāko starptautiskās drošības studiju kursu sāksim ar semināriem par ASV prezidenta vēlēšanu ietekmi uz globālo un Baltijas drošību, kur man būs iespēja dalīties ar svaigām ASV iegūtām zināšanām. Tāpat būs iespēja padziļināt starptautiskās drošības studiju kursus ar jaunām teorētiskajām un praktiskajām atziņām. Būs arī lielākas iespējas palīdzēt RSU studentiem doties uz ASV.”
* Pašreiz pirmajā vietā ir Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (Massachusetts Institute of Technology), otrajā – Kembridžas Universitāte (University of Cambridge), trešajā – Oksfordas Universitātei (University of Oxford).
