RSU vieslektore no ASV Kortnija Kvīna: kopienas zeļ tad, kad tās ir veselas

Kortnija Kvīna (Courtney Queen) ir Teksasas Tehnoloģiju universitātes Veselības zinātņu centra Sabiedrības veselības katedras docente. Viņa ir Fulbraita stipendiāte Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un no 2022. gada februāra līdz martam vada semināru ciklu par vienlīdzību veselības jomā.

Kā jūs atradāt savu ceļu uz RSU?

Lielu iespaidu uz mani atstāja arī tehnoloģiju izmantošana pētniecības prezentēšanai, un es secināju, ka pieeja konferences organizēšanā ir ļoti mūsdienīga un progresīva. 
 
Stenda referāti bija labi organizēti un ideāli saskaņoti ar runātājiem. Protams, ka viens no manām lieliskākajām iespaidiem bija dzirdēt bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runu! Viņa ir ļoti iedvesmojoša personība, it īpaši kā akadēmiķe, sieviete, kas ir produktīva zinātniece un valsts ierēdne. Biju ļoti pagodināta būt tur, lai dzirdētu, kā viņa runā par zinātnes un pētniecības integritāti.

Kāpēc jūs šeit ieradāties 2000. gadā?

Es šeit biju no 2000. līdz 2002. gadam kā brīvprātīgā Miera korpusa (Peace Corps) organizācijā. Miera korpuss sāka darbu 1991. gadā, un mana grupa 2002. gadā bija pēdējā. Pēc tam viņi atcēla Miera korpusu, ko aizvietoja ES un NATO. Es dzīvoju Rēzeknē un Balvos un strādāju kopienas līmenī, veicot attīstības darbu, palīdzot uzsākt NVO, izstrādājot stratēģiskos plānus, domājot par nākotni un plānojot budžetus. Es palīdzēju cilvēkiem rakstīt CV, lai veidotu jaunu ekonomiku, jaunu sabiedrību. Es jutu, ka tiešām varēju kvalitatīvi dzīvot kopienas līmenī, iepazīstot cilvēkus, viņu biogrāfijas un vēsturi. Es to uzskatīju par kaut ko īpašu. Manuprāt, augot profesionālajā un akadēmiskajā jomā, es dabiski saglabāju šīs intereses un attiecības.

Pastāstiet, lūdzu, nedaudz plašāk par savām pētnieciskajām interesēm!

Es sākotnēji studēju vēsturi, pēc tam dabiskā veidā pārgāju uz socioloģiju, sabiedrības veselību un medicīnas socioloģiju. Sociālie, politiskie un ekonomiskie faktori, kas ietekmē veselību, vienmēr ir bijuši daļa no manas profesionālās karjeras. Jautājumi, kas izriet no vēstures un strukturāli ietekmē veselības jomu. Vienmēr esmu bijusi ieinteresēta tajā, kā dažādas sabiedrības strukturē cilvēku veselības jomu, izmantojot politiku, praksi vai vēsturi.

Kā jūsu karjeru ir ietekmējušas zināšanas par Latviju un te gūtā pieredze?

Ietekme ir milzīga! Amerikāņiem ir pašiem sava vēsture, kā strukturēt iespējas kopienām un iedzīvotājiem.

Dzīve Latvijā un latviešu iepazīšana pavisam noteikti veidoja manu globālo skatījumu uz to, kā citas sabiedrības un kopienas strukturē veselības jomā sasniedzamos rezultātus.

Kad aizbraucu no Latvijas, es devos pabeigt doktorantūru, bet kādu brīdi strādāju arī Rietumāfrikā. Tur es darbojos ar novārtā atstātajiem tropisko slimību jautājumiem attālās lauku kopienās, kurām nav tāda pati pieeja veselības aprūpei, kāda ir pilsētas vidē.

Kādi ir daži no stereotipiem un mītiem par ASV un Eiropas veselības aprūpes sistēmu, ko esat dzirdējusi?

Sastopos ar tiem visu laiku. Cilvēki par veselības aprūpes sistēmu Eiropā, Kanādā vai Apvienotajā Karalistē mēdz teikt: “Es negribu to sistēmu, jo bezgalīgi jāgaida rindā.” Savukārt amerikāņi domā, ka cilvēkiem var tikt liegta piekļuve.

Pastāv daudz nepareizu priekšstatu, jo neviens no mums patiesībā nezina pietiekami daudz par citām sistēmām.

Vēsture, kura noteica to, kā un kāpēc ASV sistēma izveidojās tāda, kāda tā ir tagad, ir interesanta un nemaz ne tik veca. Tā bija saistīta ar darba vietām, kurās darba devējs uzņemas daļu izmaksu, un tā arī šī sistēma nekad netika atjaunināta. Mēs nekad neatzinām, ka to nepieciešams mainīt, jo nodarbinātība un sabiedrība ir mainījusies, piemēram, gigantu ekonomikas izveidošanās vai jaunas idejas par to, kas ir tradicionāla ģimene.

Kopumā es uzskatu, ka nodarbinātību nepieciešams atvienot no piekļuves veselības aprūpei. Kopienas zeļ tad, kad tās ir veselas, un kopienām ir nepieciešama vienlīdzīga iespēja būt veselām.

Kā jūs raksturotu Latvijas veselības aprūpes sistēmu?

Latvijas sistēma atšķiras no Eiropas sistēmas. Jūs pašlaik esat pārveides posmā, jo jums bija modelis, kurā par pakalpojumu ir jāmaksā. Tas nav labs modelis, ņemot vērā veselības sistēmu rezultātus, taču jūs vēl nevarat atļauties ieviest Eiropas modeli pilnībā.

Latvijas sistēma joprojām ir samērā jauna. Jūs nākat no vietas, kurā nepieciešams augt un finansēt, tajā pašā laikā pavisam plašā līmenī cenšaties saglabāt veselīgu sabiedrību, kas var samaksāt nodokļus, lai finansētu šīs dažādās izaugsmes iespējas, vai ne? Ideālā variantā Latvija beigu beigās pieņems sistēmu, kas derēs visiem, bet līdz tam ir jānonāk pakāpeniski.

Daudzas jaunas, neatkarīgas veselības aprūpes sistēmas sāk darbu ar modeli, kurā par pakalpojumu ir jāmaksā, tieši tāpat kā tas notika Latvijā. Tas ir briesmīgs modelis, un cilvēki nevar to atļauties, taču citas izejas punkta nav. Ja ir augsts nabadzības līmenis, cilvēki nevar vienmēr atļauties maksas pakalpojumu modeli, bet tajā pašā laikā valsts struktūras arī nevar atļauties neko citu, tāpēc tam vienkārši ir nepieciešams laiks. 

Ko no savas darbības jomas gribat nodot tālāk savos semināros?

Ceru, ka spēšu citiem ierādīt sadarbības, sastrādāšanās perspektīvu, kā arī izklāstīt idejas praktiskās pētniecības jomā, lai uzlabotu veselības jomu. Turklāt vēlos nodrošināt rīkus un resursus, kas palīdzētu to darīt veselības vienlīdzības sistēmas ietvaros. 

Ekrānuzņēmums no doc. Kortnijas Kvīnas pirmā semināra RSU 2022. gada 17. februārī "Tradicionālie pētījumi par nevienlīdzību veselības jomā un nevienlīdzības vēsture veselības jomā ASV un Latvijā"

Ko jūs saņemat pretī vai ko cerat saņemt, esot šeit?

Gribu turpināt bagātināt savu pieredzi, uzsūkt vēsturi un uzturēt attiecības, kuras man jau ir. Vēlos turpināt dalīties ar šo skaisto vietu kopā ar savu ģimeni.

Priecājos, ka kopā ar mani šeit ir mana septiņus gadus vecā meitiņa. Gribu, lai viņa iepazīst brīnišķīgos cilvēkus, kuri šeit dzīvo, kā arī lai mācās latviešu valodu. 

Profesionālajā jomā es izbaudu sadarbību un priecājos par iespējām profesionāli pilnveidoties un augt, izmantojot jaunus modeļus, pētniecības jautājumus un jaunas idejas. 

Kā Covid-19 ietekmēja jūsu darbu?

Mani tas vairs tik ļoti neuztrauc, bet mēs pavisam noteikti tik daudz nesatiekamies, kā mēdzām to darīt.

Sadarbība, neformālās saiknes un tikšanās ir tieši tās, kurās notiek brīnums!

Varbūt konferences pārtraukumā tev nokrīt karote, un tad pēkšņi tev rodas iespēja parunāt ar kādu jaunu cilvēku. Tās mazās, negaidītās iespējas vairs nav, tāpēc daļa no šī brīnuma ir nozaudēta. Pētniecības pasaulē izjūtu zaudējumus, jo liela daļa pētniecības ir saistīta ar cilvēku satikšanu un viņu ideju uzklausīšanu. Var nejauši padzirdēt kaut ko, kas tevī rosina ideju un iedvesmo vērst pētījumus konkrētā virzienā. Var satikt kādu un nodomāt: “Ak, man vajadzīgas tavas zināšanas vai konkrētā metodoloģija…” Skumji, ka šīs iespējas ir zudušas, taču, raugoties no otras puses, tagad visi esam “vienā laivā”.