Sajust pasaules politikas pulsu: docents Andžāns par pieredzi Vašingtonā
Publikācijas par drošības un aizsardzības politiku, kas drīzumā dienasgaismu ieraudzīs labos Eiropas zinātniskajos žurnālos, nolasītas vieslekcijas, izvērstas diskusijas augstskolās un domnīcās, kā arī labi nostiprināts tīkls ar starptautisko attiecību pētniekiem visā pasaulē – šie ir ieguvumi, ar kuriem kabatā no Vašingtonas mājās atgriezās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents Māris Andžāns. Šī pieredze bija iespējama, pateicoties ASV valdības Fulbraita stipendijai zinātniekiem.
Atgriezies Rīgā īsi pirms pandēmijas sākuma, Māris aizvien ir uz iedvesmas viļņa. Diendienā viņš strādājis kopā ar Džonsa Hopkinsa universitātes Padziļināto starptautisko attiecību skolas spicākajiem prātiem un brīvajā laikā apmeklējis ne vien diskusijas dažādās augstskolās un domnīcās, bet arī ASV prezidenta kandidātu mītiņus, kur tuvplānā izbaudījis amerikāņu politisko kultūru.
Vašingtonā pavadītie pieci mēneši Mārim bijuši raženi. Kopskaitā izstrādātas piecas publikācijas – gan par Krievijas drošībošanu Latvijā, gan par Latvijas aizsardzības politiku, kā arī par gribu aizstāvēt valsti un ārējo krīžu vadību.
Trīs no šiem rakstiem patlaban ir ceļā uz publicēšanu atzītos Eiropas zinātniskajos žurnālos, kas būs laba artava RSU sociālo zinātņu flangam.
Ikdiena ārpolitikas pētniecības epicentrā
Džonsa Hopkinsa universitāte QS pasaules universitāšu reitingā patlaban ir 24. vietā. "Reitingu galvgalī nonāk tās augstskolas, kas daudz investē pētniecībā. Institūtā Vašingtonā bija pētniecībai ļoti pateicīga vide – pieejami visi nepieciešamie resursi, un darbs notiek kopā ar augsti kvalificētiem un ieinteresētiem kolēģiem, kas nāk no visas pasaules," stāsta Māris.
Ikdiena ASV Mārim pagājusi, gan lasot teorētisko literatūru un vācot empīriskos datus, gan dodoties vizītēs uz valsts iestādēm, pie ārpolitikas veidotājiem un komentētājiem. Viņš vairākkārt apmeklējis ASV Kongresu, ticies ar dažādu universitāšu un domnīcu pētniekiem. "Vašingtonā ir viegli aizrauties – ik dienu notiek tik daudz pasākumu, veltītu teju jebkuram pasaules reģionam. Bija jāraugās, lai nepamestu novārtā savus tiešos viespētnieka uzdevumus," smejas Māris. Vismaz ik mēnesi kopā sanākusi pētniecības grupa, lai apspriestu publikācijas un dalītos ar jaunākajām zināšanām un pētniecības pieejām.
Fulbraita viespētnieka statusā Džonsa Hopkinsa universitātes Padziļināto starptautisko attiecību skolas ārpolitikas institūtā. Foto: Sofia Jern
Dzīve Vašingtonā, kā atzīst Māris, ļoti atšķiras no citām ASV pilsētām politiķu, ierēdņu, akadēmiķu, lobistu, starptautisko organizāciju un uzņēmumu blīvuma dēļ. "Ja iecerēts iedziļināties starptautiskajās attiecībās, tad šī ir īstā vieta. Protams, Brisele, Berlīne, Londona, Pekina un citas pasaules pilsētas nekur nepazūd, bet Vašingtona vēl aizvien ir tā vieta, kur saplūst viss un visi. Reizēm, šķiet, tur pat ir vieglāk nekā Baltijā sastapt arī mūsu reģiona līderus," stāsta Māris. Runājot par Baltijas reģionu, lielāko interesi ārvalstu pētniekos patlaban raisa ne vairs jautājums par attiecībām ar Krieviju, bet gan ar Ķīnu. "Ķīna ir izaicinājums daudziem, tostarp ASV. Ķīnas izaugsme un tās varas globālā izplatība – šie ir jautājumi, kam patlaban pievērsta visas pasaules uzmanība," ieskicē Māris. Viņa paša interešu lokā aizvien ir starptautiskās drošības jautājumi, kas, protams, nav apskatāmi atrauti no politiskajām un ekonomiskajām norisēm pasaulē, tostarp Ķīnas darbības uz starptautiskās politikas skatuves.
Nišas programmas un izcilība tajās
Atgriezies no šī starptautisko attiecību epicentra, Māris ar gandarījumu secina, ka paša alma mater uzņemtais kurss saskan ar ASV spicāko augstskolu stratēģisko vīziju.
"RSU šobrīd intensīvi investē zinātnē, iesaista doktorantus pētniecībā, veicina publikācijas prestižos zinātniskajos žurnālos, sniedz iespēju pētniekiem strukturētā veidā izstrādāt spēcīgus pētījumu pieteikumus un ir izveidojusi motivācijas sistēmu, kas veicina pētniekos degsmi darboties,"
uzskaita docents, vienlaikus uzsverot, ka pētniecībā nevar gaidīt straujus augļus – tie ienāksies un cels starptautiskajos augstskolu reitingos ar pāris gadu nobīdi.
Lasot vieslekciju Marista koledžā ("Marist College") Ņujorkas štatā. Foto no Marista koledžas arhīva
Lai gan šo piecu mēnešu vizītes fokusā bija pētnieciskais darbs, Māris, būdams divu RSU maģistra studiju programmu (Starptautiskās attiecības un diplomātija un International Governance and Diplomacy) vadītājs, nevarēja nepievērst uzmanību arī tam, kā veidotas līdzīgas ASV studiju programmas. Globālā konkurence sociālajās zinātnēs ir ļoti liela, un RSU ar savu studiju programmu angļu valodā ir jauns spēlētājs tirgū – patlaban augstskolā studē pirmie starptautisko attiecību un diplomātijas studenti angļu valodā, kuri nāk gan no Eiropas, gan no Āzijas un Āfrikas.
Vienlaikus būtiski ir likt lietā savus reģionālos trumpjus, norāda pētnieks, tāpēc arī augstskola strādā pie jaunas studiju programmas – Transition and Russia Studies, kas varētu piesaistīt studentus arī no ASV.
"Nereti mēs Latvijā sakām, ka Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Centrālāziju saprotam labāk nekā Rietumos. Tad nu šādas nišas studiju programmas izveide ir ļoti likumsakarīga un iespēja vārdus pārvērst darbos. Tā ļauj mums izmantot savu pieredzi un izpratni – nofokusēties kādā nišā un būt labākajam tajā," Māris ieskicē nākotnes plānus.
