Tiks aizstāvēta disertācija par acs lēcas izmaiņām pēc kataraktas operācijas pacientiem ar subluksētu lēcu
Cilvēka acs lēcas subluksācija ir iedzimts vai iegūts lēcas saišu daļējs trūkums vai vājums, kas kataraktas (lēcas apduļķošanās) operācijas nepieciešamības gadījumā ir izaicinājums ķirurgam, rada papildu komplikāciju riskus operācijas norisē, kā arī ietekmē tās rezultātu ilgtermiņā.
Darba mērķis bija analizēt cilvēka acs lēcas priekšējās kapsulas atveres (kapsulorekša) izmaiņas pēc kataraktas operācijas pacientiem ar subluksētu lēcu un pierādīt tās saistību ar lēcas saišu vājumu/ trūkumu, kā arī izvērtēt izmantotās ķirurģijas metodes un izmantoto materiālu efektivitāti.
Pētījumā tika konstatēta pakāpeniska cilvēka acs lēcas priekšējās kapsulas atveres samazināšanās pēc kataraktas operācijas ar subluksētu lēcu. Tās saistība ar dažādiem faktoriem (piem., glaukoma, trauma, pseidoeksfoliāciju sindroms) un izmantotajiem materiāliem (piem., kapsulas tensijas riņķis, hidrofobās akrila intraokulārās lēcas) tika ņemta par pamatu priekšējās kapsulas atveres samazināšanās ātruma modeļa izveidošanā, tādējādi palīdzot identificēt pacientus ar potenciāli strauju un izteiktu kapsulas atveres samazināšanos, kas savukārt ļauj izvairīties no iespējamajām komplikācijām. Izmantotā ķirurģiskā pieeja ļauj subluksētas lēcas operāciju pielīdzināt parastai kataraktas operācijai.