Top akadēmiskā personāla kompetences modelis pārejai uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru Latvijā
Valsts pētījumu programmā (VPP) Izglītība jaudīga pētnieku grupa Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadībā izstrādās akadēmiskā personāla kompetences modeli (KOMPAK) kompetences vērtēšanai un pilnveidei.
Projekta sadarbības partneris ir Latvijas Universitāte, un kopumā komandā iesaistīti pētnieki no sešām Latvijas augstākās izglītības institūcijām – izglītības zinātņu, psiholoģijas, socioloģijas, komunikācijas, antropoloģijas u. c. zinātņu nozarēm.
“Akadēmiskās karjeras sistēmas reformas rezultātā augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, pamatojoties jaunā akadēmiskās karjeras ietvara (JAKI) noteiktajās pamatprasībās, būs jāizstrādā savas prasības un kritēriji gan akadēmiskā amata iegūšanai atklāta konkursa vai amatā paaugstināšanas ietvaros, gan akadēmiskā personāla darba snieguma regulārai novērtēšanai. VPP Izglītība” projektā Akadēmiskā personāla kompetences modelis (KOMPAK)
izstrādātais akadēmiskā personāla kompetenču modelis būs liels atbalsts institūcijām šo pamatprasību pilnveidei un pielāgošanai savai specializācijai.
Brigita Kukjalko, IZM vecākā eksperte augstākās izglītības jomā. Foto no privātā arhīva
Savukārt kompetenču vērtēšanas rīks ļaus daudz efektīvāk īstenot dažādos akadēmiskā personāla novērtēšanas procesus. Iegūtos rezultātus institūcijām būs salīdzinoši vieglāk apkopot, izvērtēt un izmantot dažādu lēmumu pieņemšanai, kā arī savas cilvēkresursu attīstības politikas plānošanā, piemēram, izstrādājot un ieviešot ar darba snieguma rezultātiem saistītu akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmu,” tā projekta ietvaru iezīmē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vecākā eksperte augstākās izglītības jomā Brigita Kukjalko.
Akadēmiskā personāla kompetences modeļa (KOMPAK) izveides pamatmērķi plašāk skaidro projekta zinātniskā vadītāja asoc. prof. (Dr. paed.), RSU Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone-Ratinika:
“KOMPAK būs praktisks rīks, kas ļaus izprast pašu docētāju un pētnieku kompetences jēdziena saturu un piedāvās konkrētus kompetences indikatorus katram akadēmiskās karjeras posmam.
Katra akadēmiskā personāla pārstāvja ieguvums būs iespēja pašam novērtēt savu kompetenci noteiktā līmenī un identificēt, kādas ir viņa mācību vajadzības.
Nora Jansone-Ratinika, KOMPAK projekta zinātniskā vadītāja
Izstrādātā rīka lietojumu redzam arī plašākā profesionālās attīstības plānošanas, personāla politikas veidošanas un kvalitātes vērtēšanas kontekstā gan institucionālā, gan struktūrvienību līmenī. Galvenā pievienotā vērtība būs vienots kompetences redzējums un skaidri pašnovērtējami zināšanu un prasmju indikatori, kas ļaus pašam profesionālim apzināties, kuras kompetences jomas ir pilnveidojamas. Saprotot, ka ar mācīšanās vajadzību noskaidrošanu nepietiek, iesim soli tālāk un izstrādāsim akadēmiskā personāla kompetences mācību mikromoduļu satura paraugus. Tie augstākās izglītības institūcijām un zinātniskajiem institūtiem piedāvās struktūru, kā efektīvāk veidot mācības saviem darbiniekiem. Tādējādi būsim aptvēruši pilnu ciklu no kompetences līmeņu aprakstiem līdz profesionālās pilnveides mācībām atbilstoši katra izaugsmes vajadzībām.”
KOMPAK pētnieku komanda
KOMPAK izstrādē tiks ņemts vērā darbs, kuru JAKI ieguldījuši IZM piesaistītie Pasaules Bankas eksperti. Pašlaik projekta pirmajā posmā pētnieki veic zinātniskās literatūras, dokumentu un starptautiskās prakses analīzi. Balstoties pasaules pieredzē, tiks izstrādāts akadēmiskā personāla kompetences līmeņu apraksts un vērtēšanas sistēma katram no četriem karjeras posmiem: jaunākais akadēmiskais personāls, kvalificēts akadēmiskais personāls, augsti kvalificēts akadēmiskais personāls un vadošais akadēmiskais personāls.
Secīgi pētnieki turpinās darbu pie kompetences vērtēšanas un mācīšanās vajadzību identificēšanas rīka prototipa un izstrādās paraugus, pēc kuriem veidojamas akadēmiskā personāla mācības.
Jēgpilnai kompetences modeļa ieviešanai pētnieku komanda piedāvās vadlīnijas augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, kā arī rekomendācijas izglītības politikas veidošanai un normatīvo aktu izstrādei.
Lai pētnieku radītais rīks būtu sadarbības rezultāts un atbilstu Latvijas akadēmiskā personāla vajadzībām, projekta posmos mērķtiecīgi iestrādāta satura validēšana ar augstskolām un zinātniskajiem institūtiem. Projekta rezultāti tiks atspoguļoti zinātniskajās publikācijās un vēstīti medijos plašākai sabiedrībai.
