Uz sadarbību balstīta pāreja uz veselīgāku un ilgtspējīgāku uzturu Baltijas valstīs

Vai veselīgs un ilgtspējīgs uzturs ir abstrakts un nerealizējams mērķis? Kā apvienot pārtikas nozares ieinteresētās puses kopīgu mērķu sasniegšanai? Vai uzturs var būt Trojas zirgs cīņā ar mūsdienu nopietnākajiem izaicinājumiem?

2019. gada februārī Ziemeļvalstu Ministru padomes Ziemeļvalstu Pārtikas politikas laboratorija, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroji, PVO reģionālā pārstāvniecība Eiropā un Rīgas Stradiņa universitāte pirmoreiz tikās Rīgā, Latvijā, lai rastu atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem. Seminārā piedalījās viedokļu līderi, kas pārstāv sabiedrību, pētniecības organizācijas, veselības ministrijas, pārtikas, zemkopības, vides, izglītības un starpvaldību organizācijas, Ziemeļvalstu vēstniecības un finansēšanas aģentūras.

Semināra Ceļā uz veselīgu un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu izveidi Baltijas valstīs laikā šī mērķtiecīgā un enerģiskā komanda analizēja dažādas perspektīvas un iniciatīvas saistībā ar ilgtspējīgu un veselīgu uzturu Baltijas reģionā. Semināra interaktīvā programma rosināja jaunu ideju rašanos. Tās ietvaros tika prezentēti veiksmes stāsti, organizētas sistēmas kartēšanas sesijas, Latvijas labākie pavāri gatavoja ēdienus, izmantojot sezonas produktus, kā arī organizētas ekskursijas uz Rīgas Centrāltirgu, kas ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropā.

Triju dienu garumā sanāksmes dalībnieki smēlās iedvesmu no projektiem un organizācijām, kas veicina iekšējo sadarbību un paplašina priekšstatus par reģionam raksturīga uztura lomu labākai un harmoniskākai nākotnei.

Programmas vadmotīvs ir pakāpeniska sistēmas iepriekšēja kartēšana (t.i., sistēmas elementu, attiecību un saikņu konceptuāla atainošana, norādot, kā izmaiņas vienā jomā varētu ietekmēt pārējās jomas). Dalībnieki darbojās jauktās grupās, apspriežot ietekmējošos faktorus pārejā uz ilgtspējīgāku un veselīgāku uzturu Baltijas reģionā. Kopumā kopīgie centieni ar mērķi labāk izprast Baltijas pārtikas sistēmas bija noderīgi, lai

• veicinātu plašāku iesaistīšanos un vietējo līdzatbildību izmaiņu teorijas izstrādē;
• izstrādātu izmaiņu teoriju;
• definētu prioritārās jomas un atbalsta punktus sistēmā;
• veicinātu kritiskas pārdomas par vēlamo nākotnes uztura sistēmu.

Trešās dienas izskaņā dalībnieku komandas izvirzīja trīs jomas, kurās nepieciešama ātra rīcība:

• ilgtspējīga un veselīga Baltijas reģionam piemērota uztura kritēriju definēšana un izstrāde, lai izstrādātu sasniedzamus nākotnes plānus;
• esošo datu koordinēšana reģiona ietvaros, lai izprastu pašreizējo Baltijas reģiona pārtikas sistēmas situāciju, kā arī datu apkopošana, kas palīdzētu politikas izstrādātājiem rast labākus un precīzākus risinājumus;
• neatkarīgas Baltijas nākotnes pārtikas "laboratorijas" izstrāde, lai pārbaudītu jaunas un inovatīvas un attīstītu esošās idejas, veicinot reģiona iedzīvotāju iesaisti.

Ja jums nebija iespējas apmeklēt šo semināru, neuztraucieties! Mēs parūpēsimies, lai seminārā pārrunātais netiktu aizmirsts. Ja jums ir jautājumi vai vēlaties vērst uzmanību uz atsevišķiem jautājumiem vai iniciatīvām, sazinieties ar mums.

Jūs esat laipni aicināti pievienoties Ziemeļvalstu Pārtikas politikas laboratorijas LinkedIn kopienai, kur varat sekot līdzi sarunām par šo semināru un apspriest, kā pārtikas politika var palīdzēt izmaiņu ieviešanā.

Sekojiet līdzi! Mēs piedāvāsim iespēju iepazīties ar semināra kopsavilkumu.

Sekojiet līdzi! Mēs piedāvāsim iespēju iepazīties ar semināra kopsavilkumu.

Papildu informācija

Ziemeļvalstu Ministru Padomes birojs Latvijā: Maija Kāle, maijanorden[pnkts]lv
Rīgas Stradiņa universitāte: Gunta Lazdane, Gunta[pnkts]Lazdanersu[pnkts]lv
Ziemeļvalstu Ministru Padomes sekretariāts: Marie Persson, marpernorden[pnkts]org & Afton Halloran, afthalnorden[pnkts]org