Uzdrošinājos un īstenoju savu sapni kļūt par māsu
Sabīne Berķe Liepājā ir savējā – šeit dzimusi un augusi, pēcāk arī studējusi. Sabīni noteikti atceras ne tikai viņas skolas un studiju biedri, bet arī neviens vien Liepājas reģionālās slimnīcas pacients – šeit viņa strādā par māsu. Intervijā Sabīne atzīst, ka dzīvē gājusi dažādus ceļus, bet beidzot ir profesijā, kas sniedz patiesu gandarījumu.
Jāpieņem lēmums un jārīkojas!
RSU Liepājas filiāles absolvente Sabīne Berķe. Foto no privātā arhīva
Sabīne, tu līdz kaulam esi liepājniece…
Esmu dzimusi un augusi Liepājā, un patiešām bez liekuļošanas un no sirds varu apgalvot, ka esmu bezgala pateicīga Dievam par iespēju piedzimt, augt un dzīvot Liepājā! Tā man ir ļoti mīļa, un man šeit ļoti patīk un ne mirkli neapnīk. Mācījos Liepājas 10. vidusskolā, pēc tam studēju Liepājas Universitātē, ieguvu bakalaura grādu izglītībā un sociālā pedagoga profesionālo kvalifikāciju.
Kā nonāci līdz izvēlei mācīties un strādāt māsas profesijā?
Medicīna mani interesējusi kopš mazām dienām. Jau bērnībā, ja kādreiz nokļuvu slimnīcā, man tās vide vienmēr šķita ļoti vilinoša. Bērnudārzā biju nolēmusi, ka kļūšu par zobārsti, arī vēlāk vēlme studēt medicīnu manī bija, taču vidusskolas gados pietrūka apņēmības, lai dotos uz Rīgu un stātos Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).
Zināju, ka gribu strādāt kādā no palīdzošajām profesijām, tāpēc izvēlējos sociālo pedagoģiju un jau studiju laikā sāku strādāt skolā, turklāt – internātpamatskolā, vēlāk neilgu laiku arī bāriņtiesā. Taču, kaut arī centos savu darbu darīt pēc vislabākās sirdsapziņas, jutu, ka darbs nesniedz gandarījumu.
Arvien skaidrāk un skaidrāk sapratu, ka man vienkārši ir jāpieņem lēmums un jārīkojas, nav ko čīkstēt par to, ka nejūtos īsti labi tur, kur esmu. Ieraudzīju informāciju, ka RSU Liepājas filiāle rīko atvērto durvju dienas, devos turp un, kopš tur iegāju, skaidri sapratu, ka vēlos tur studēt un to arī darīšu.
Tātad pilnībā izmetu sevi no komforta zonas – aizgāju no tābrīža darbavietas un iestājos pilna laika studijās RSU Liepājas filiālē. Ne uz mirkli neesmu šo savu soli nožēlojusi, pat ne brīžos, kad bija grūti.
Praktiskā nodarbība higiēnas procedūru kabinetā RSU Liepājas filiālē. Pacienta lomā – kursabiedrene.
Tu esi RSU Liepājas filiāles absolvente, studēji māszinības. Vai atceries, kāpēc izvēlējies studēt šajā RSU programmā?
Kā jau iepriekš minēju, medicīniskās izglītības man nebija, taču bija liela vēlme to iegūt. Studēt RSU izvēlējos tāpēc, ka šeit, manā mīļajā Liepājā, tika izveidota universitātes filiāle, un tas būtu bijis ļoti muļķīgi no manas puses neizmantot šādu lielisku iespēju. Jā, esmu RSU Liepājas filiāles absolvente, studēju māszinību programmā, un es lepojos ar savu iegūto profesiju – māsa.
Varu būt starp savējiem
Daudzus nodarbina jautājums par studiju maksu. Cik sīvs bija konkurss uz budžeta vietām?
Protams, jautājums par studiju maksu nodarbināja arī mani, jo, lai uzsāktu pilna laika studijas, vajadzēja aiziet no darba. Precīzi vairs neatceros, cik budžeta vietu tajā gadā bija, bet šķiet, ka visas, kuras gribējām studēt, tikām budžetā. Tāpēc iedrošinu studētgribētājus nenobīties, bet kārtīgi visu noskaidrot, jo bieži vien viss nav tik traki, kā sākumā šķiet.
Cik viegli vai grūti pēc studijām bija atrast darbu? Kāpēc izvēlējies palikt veselības aprūpē Latvijā, jo ir zināms, ka vilinoši piedāvājumi māsām nāk arī no citām sfērām, piemēram, kosmetoloģijas, un ārvalstīm?
Es zināju, ka gribu sākt darbu slimnīcā pēc iespējas ātrāk, un šāda iespēja arī tika piedāvāta. Skolai ir lieliska sadarbība ar Liepājas reģionālo slimnīcu. Sāku strādāt slimnīcā jau pēc pirmā kursa, toreiz – par māsas palīgu. Tā bija kardioloģijas nodaļa, kur iegūta lieliska pieredze.
Pēc tam, mācoties ceturtajā kursā, mums, studentiem, kuri vēl studē, bet jau zina, ka pēc studijām grib turpināt darbu slimnīcā, tika dota iespēja uz nepilnu slodzi slimnīcā strādāt par medicīnas asistentiem – veicām visus māsas pienākumus, taču virsmāsas uzraudzībā. Vēlāk, kad absolvējām RSU Liepājas filiāli, slimnīca mūs pieņēma darbā par māsām.
Ja jautājat par labāk atalgotu darbu ārzemēs – jā, arī man tāda doma prātā ir ienākusi, taču nē, ārzemēs es sevi pagaidām neredzu, man ļoti svarīga ir mājas sajūta un tas, ka varu būt starp savējiem.
RSU Liepājas filiāles manipulāciju kabinetā notiek nodarbība ķirurģijā. Foto no Sabīnes privātā arhīva
Kuri ir galvenie programmas sniegtie ieguvumi, ko pašlaik savā profesionālajā dzīvē visaugstāk novērtē?
Lai strādātu par māsu, svarīgas ir šīs trīs lietas: galva uz pleciem jeb teorētisko zināšanu bāze, prasmīgas rokas, silta un izpalīdzīga sirds. Programma mums sniedza teorētisko zināšanu bāzi un iespēju apgūt praktiskās pamatiemaņas, taču papildu iemaņas vajadzēs apgūt un uzlabot, sākot darbu.
Nav vārda „nevaru”
Ir zināms, ka jābūt lielai apņēmībai un darbaspējām, lai studētu RSU – tā teikt, ir jābūt iekšām šeit studēt. Atskatoties, vai šīs bažas studiju procesā apstiprinājās un vai tiešām bija tik grūti?
Piekritīšu, ka studēt RSU nav joka lieta, prasības šajā augstskolā ir ļoti augstas. Man bija iespēja salīdzināt studijas Liepājas Universitātē un RSU. Atšķirība ir ļoti jūtama. Jā, apņēmība ir vajadzīga un darbaspējas arī, jo īpaši tad, ja paralēli studijām vēl strādā. Bet viss ir izdarāms – svarīgākais ir vispirms izvērtēt, ko es gribu un vai vispār gribu. Par 100 % piekrītu teicienam, ka nav tāda vārda nevaru, ir tikai negribu. Ja es patiešām vēlos kaut ko sasniegt, tad es to daru, un izrādās, ka arī varu.
Pirms studijām, protams, bija pārdomas par to, vai spēšu ar visu tikt galā – mācību procesu skolā un jo īpaši praksi slimnīcā pie reāliem pacientiem un reālās situācijās. Ne viss bija viegli, bet, manuprāt, studējot medicīnu, tā arī jābūt – ir jānoskaņojas, ka jāmācās būs daudz. Taču viss ir izdarāms. Turklāt mums Liepājas filiālē ir lieliski, zinoši un atbalstoši pasniedzēji. Ne mazāk svarīgs ir kursabiedru atbalsts. Studiju laikā nedaudz darbojos Studentu pašpārvaldē, tāpēc iesaistījos un piedalījos dažādos pasākumos, arī projektā Lucky you. Getting older in Europe (no angļu val. – Laimīgais. Novecojot Eiropā), kur darbojos kopā ar mūsu docētājiem, iepazinos ar ārvalstu studentiem un pasniedzējiem.
Mēs bijām superīgs kurss, atbalstījām cita citu, iedrošinājām un palīdzējām. Kopīgi gan smējāmies, gan reizēm arī raudājām. Kursā sākotnēji bijām aptuveni 40 studentes, vēlāk skaits samazinājās – kāda pēc pirmajiem eksāmeniem, kāda pēc pirmās prakses saprata, ka nav īstais lauciņš. Tas ir ļoti apsveicami, ka cilvēks visu izvērtē un laikus to saprot. Kursā bija meitenes ne tikai no Liepājas, bet arī no Siguldas, Ezeres, Priekules, Durbes, pēdējā studiju gadā mums pievienojās jauniete no Ventspils.
Sabīne kopā ar kursabiedrenēm. Foto no Sabīnes privātā arhīva
Kas tev visvairāk paliks atmiņā no sava studiju laika RSU Liepājas filiālē, un kāpēc tu citiem ieteiktu RSU kā studiju vietu?
Četri studiju gadi un viss studiju process kopumā bija ļoti intensīvs, īpašs un atmiņā paliekošs. Pateicoties tam, ka RSU ir filiāle Liepājā, es uzdrošinājos un īstenoju savu sapni.
Vispirms katram būtu svarīgi ieklausīties sevī un saprast, ko viņš vēlas. Studēt to, kas neinteresē un nepatīk, nav nekādas jēgas, tikai lieks stress, lieki iztērēts laiks.
Ja esi liepājnieks vai kurzemnieks un gribi strādāt medicīnā, tad RSU Liepājas filiāle ir lieliska iespēja. Tevi gaida varbūt ne viegls, taču ļoti interesants studiju process un lieliska mācībspēku komanda – prasīgi, taču vienlaikus arī ļoti atbalstoši un pretimnākoši.
Un jāatceras, ka ļoti daudz ir atkarīgs no tevis paša – ar kādu skatu raugies uz dzīvi. Ir divi varianti – fokusēties uz iespējām vai uz problēmām. Domāju, ka pirmais variants ir daudz labāks.
Sabīne RSU Liepājas filiāles auditorijā.
Daži fakti no Sabīnes Berķes CV
- Bakalaura grāds izglītībā un sociālā pedagoga profesionālā kvalifikācija
- Profesionālā bakalaura grāds veselības aprūpē un internās aprūpes māsas profesionālā kvalifikācija
- Sertificēta internās aprūpes māsa
- Darbavieta: Liepājas reģionālā slimnīca
- Dzīves moto: „Tu nezini, ko tev nesīs rītdiena, tāpēc pacenties būt laimīgs šodien!”
