Vadošā pētniece un virusoloģe Modra Murovska: "Ar vīrusiem jāiemācās sadzīvot!"

Kaut arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadošās pētnieces un virusoloģes Modras Murovskas darbs ar tagadējo Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtu bijis saistīts 50 gadu un tikko viņa saņēmusi RSU Gada balvu par mūža ieguldījumu, nekas nav beidzies, jo viņa turpina strādāt divos projektos un kopā ar institūta kolēģiem pēta slimības, kurās iesaistīti vīrusi, bet kas nav infekciozas slimības.

RSU vadošā pētniece un virusoloģe Modra Murovska

“Tās ir slimības, kas galvenokārt skar nervu sistēmu, autoimūnās slimības. Tādas slimības, kurās vīruss ir slimības palaidējfaktors. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par mialģisko encefalomielītu jeb hroniskā noguruma sindromu, kas kļuvis aktuāls arī tā sauktā garā kovida jeb pēckovida gadījumos – kad cilvēks jūtas noguris pusgadu un vairāk un viņam ir tādi paši simptomi kā hroniskā noguruma sindroma gadījumā,” par savu darbu enerģiski stāsta Modra Murovska.

“Ja kovida pacientam nogurums ir arvien ilgāk un ilgāk, attīstās šī jaunā slimība – hroniskā noguruma sindroms. Līdz ar to varam secināt, ka SARS-CoV-2 nemaz nav tik nekaitīgs. Tas ir tā sauktais autoimunitātes vīruss, kas ierosina, palaiž dažādas autoimūnās slimības.”

Bez iepriekš minētajām ir vēl citas slimības, ko Modra Murovska pēta kopā ar institūta kolēģiem, piemēram, autoimūnās vairogdziedzera slimības, kur vīruss ir viens no biežākajiem palaidējfaktoriem, un virkni asins sistēmas slimību, kas ir autoimūnās slimības. “Pētām arī tādas hroniskās slimības kā osteoartrītu un reimatoīdo artrītu, kas saistīti ar vīrusu infekcijām kā palaidējfaktoru.

Tas viss ir tik aizraujoši, un ir vēl tik daudz nezināmā! Pētniekiem īpaši interesanti ir tagad, kad klāt nākuši garā kovida gadījumi.”

Savos pētījumos Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta zinātnieki izmanto pacientu bioloģisko materiālu – asinis, siekalas, urīnu utt., kur meklē vīrusu, kā arī antivielas un citus vīrusu infekcijas marķierus. Pēc tam iegūtos datus liek kopā ar konkrētā pacienta klīnisko ainu, lai varētu pamazām soli pa solītim atrast likumsakarības un veikt jaunus atklājumus vīrusu pasaulē.

Vai var teikt, ka jūs par vīrusiem zināt visu?

Noteikti nē, jo par vīrusiem nekad neviens visu nevar zināt! Katru gadu nāk klāt arvien jauni un jauni vīrusi. Tiklīdz tev šķiet, ka tu zini, tā atkal kāds jauns ir klāt.

Vai kaut uz mirkli varam pieļaut domu, ka reiz vīrusi pārņems visu pasauli?

Domāju, ka tā nevar būt. Protams, vīrusi ir gudri, taču arī mēs esam pietiekami gudri.

Vai jauniešiem ir interese par virusoloģijas pētījumiem – vai Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā ienāk jaunā paaudze?

Jā, jaunie speciālisti pie mums nāk! Mainījusies ir tikai viņu specialitāte. Ja agrāk, kad sāku strādāt institūtā, pārsvarā visi bijām pētnieki ar medicīnas izglītību, tad tagad tie ir biologi. Tikai es un vadošais pētnieks Šimons Svirskis pēc izglītības institūtā esam ārsti, Diāna Arāja – farmaceite, un mūsu jaunā darbiniece Lauma Ieviņa – fizioterapeite.

Jaunie kolēģi vispirms pie mums institūtā nāca izstrādāt kursadarbus, tad bakalaura darbus, maģistra darbus un pēc tam stājās doktorantūrā. Tie, kuri savu doktora darbu ir aizstāvējuši, pašlaik veido institūta kodolu.

Kāda vispār kopumā ir situācija Latvijas zinātnē un pētniecībā? 2013. gada intervijā, pieminot mazās pētnieku algas, teicāt, ka situācija ir traģiska. Vai kaut kas pēdējo gadu laikā ir mainījies?

Varbūt ir palicis mazliet labāk, nekā bija, tomēr daļa jauno pie mums nepaliek tieši mazās algas dēļ. Ar to diemžēl ir jāsamierinās. Jo ar pētnieka algu nevar izdzīvot un vēl uzturēt ģimenei.

Kādas, jūsuprāt, rakstura īpašības sevī jāpilnveido vai jāattīsta, lai kļūtu par virusologu?

Ir jābūt ļoti organizētam un precīzam, jo nedrīkst kļūdīties. Turklāt atbildīgam – ja kļūdies, tad ir jāpasaka, ka esi kļūdījies, lai tas kopumā neizvērstos lielā naudas un laika zaudējumā.

Ir jābūt interesei visu laiku ko jaunu uzzināt un pētīt. Ja dara un nav intereses par gala rezultātu, tad būs darbinieks zinātnē, nevis zinātnieks.

Kurš zinātnes sasniegums jums joprojām izraisa apbrīnu?

Tādu ir ļoti daudz! Piemēram, par to, kā var izdomāt jaunas metodes, tādas kā polimerāzes ķēdes reakcija, ko 1983. gadā izgudroja amerikāņu bioķīmiķis Kerijs Mulliss un kas ļauj zinātniekiem ņemt ļoti mazu DNS paraugu un to (vai tā daļu) pavairot līdz pietiekami lielam daudzumam, lai to varētu detalizēti izpētīt. Par šo izgudrojumu viņš 1993. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā.

Latvijā sācies kārtējais vīrusu laiks, kad paralēli kovidam cilvēki slimo ar dažādiem citiem vīrusiem… Ko jūs pati darāt, lai izvairītos no saslimšanas un stiprinātu savu imūnsistēmu?

Ja cilvēks ēd pilnvērtīgi un sabalansēti, regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm un ievēro pareizu miega un atpūtas režīmu, tad viņa imūnsistēmai jābūt labai. Taču, ņemot vērā, ka pašlaik ļoti izplatīta ir saslimšana ar kovidu, iesaku papildus lietot D vitamīnu, jo tas patiešām palīdz, un produktus, kuros ir C vitamīns, piemēram, dzērvenes un pīlādžus.

Ar vīrusiem ir jāiemācās sadzīvot! Un nevajag pārcensties un sākt lietot tagad dažādus uztura bagātinātājus un medikamentus imunitātes stiprināšanai bez vajadzības!

Ja ģimenes ārsts pateiks, ka kaut kas ir jālieto, tad arī lietosiet, bet citos gadījumos ar šīm lietām nevajag pārcensties! Nav jēgas pirkt visu pēc kārtas.

Rudens ir ne tikai vīrusu, bet arī ražas laiks. Vai jūs ejat ogot un sēņot?

Šogad gan neesmu bijusi, bet vispār man ļoti patīk sēņot! Ogot gan nepatīk, jo tas man ir par ilgu un grūtu, īpaši tad, ja jāiet purvā dzērvenes pusi dienas lasīt… (Smejas.)

Kas jūs satrauc mūsdienu Latvijā?

Raugoties uz to, kas pašlaik notiek pasaulē un Latvijā, es domāju par to, kas notiks ar tiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kuri ir vecāka gadagājuma un kuriem ir maza pensija – es nesaprotu, kā viņi varēs izdzīvot. Mums ir tik nesakārtotas šīs lietas un visa sistēma kopumā. Es zinu ļoti daudz cilvēku, kuriem pensija ir mazāka par 500 eiro. Kā viņi ziemā varēs iztikt, kad būs šī dārgā apkure?

Universitātē un zinātnē mani ļoti satrauc lielā birokrātija. Kad savulaik sāku strādāt, tad vairāk darījām un pētījām, nevis tik daudz papīru rakstījām. Tagad papīrs nāk pēc papīra – tikko vienu esi aizpildījis, kā jau atsūtīts nākamais.

1. oktobrī ir Saeimas vēlēšanas. Vai iesiet balsot?

Jā, es iešu! Manuprāt, tā ir lieliska iespēja izteikt savu viedokli.

Vēl daži fakti par Modru Murovsku

• Kopš 1972. gada 2. septembra strādā RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā (agrāk – Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts), sākot tur darbu kā vecākā laborante, pēc tam kļūstot par institūta direktori. Pašlaik viņa ir institūta vadošā pētniece.
• Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle kopš 2012. gada.
• Valsts emeritētā zinātniece kopš 2019. gada.
• Zinātniskais darbs veltīts vīrusu un to izraisīto slimību pētījumiem.
• 1972. pabeidz Rīgas Medicīnas institūtu (pediatre).
• 1978. iegūts medicīnas zinātņu kandidāta grāds onkoloģijā (eksperimentālā onkoloģija).
• 1992. atzīts medicīnas doktora grāds virusoloģijā (nostrifikācija).
• 2010. saņēmusi RSU Zinātnes gada balvu, 2017. – RSU Gada balvu nominācijā Gada zinātnieks, bet 2001. – Amerikas Mikrobioloģijas biedrības Morisona Rogosa balvu.
• Viens no 2017. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā bija Persistentu vīrusu infekciju iesaiste nervu sistēmas slimību attīstībā, kurā piedalījās arī Modra Murovska.