Pārlekt uz galveno saturu
Doktorantu stāsti
Sociālā antropoloģija

Turpinām piecu stāstu sēriju par pieciem aizrautīgiem, drosmīgiem cilvēkiem, kuri metuši izaicinājumu sev un pieņēmuši lēmumu, uzsākot kāpienu, kas savā ceļā prasa gribasspēku, izturību un elastību grūtību pārvarēšanā, bet pretī sniedz jaunus, aizraujošus atklājumus, komandas pleca drošību un reibinošus horizontus, par ko dzirdam no alpīnistiem – virsotņu kāpējiem. Tomēr ne vienmēr, lai uzkāptu virsotnē, ir jāpako ceļasoma, – to var izdarīt, iestājoties doktorantūrā.

Šajā sērijā piedāvājam mūsu jauno doktorantu atbildes uz pirmajiem svarīgajiem jautājumiem, kas var būt aktuāli arī tev, ja domā, ka akadēmiskais alpīnisms ir aizraujoša nodarbe un ka tavā dzīves plānā ietilpst virsotnes sasniegšana. Šo ciklu turpina Ilze Mileiko, doktorante sociālajā antropoloģijā (attēlā).

Kā izvēlējies doktorantūras tēmu?

Man ir būtiski saskatīt sava darba tēmā kā vispārīgi nozīmīgo, tā arī personīgi aktuālo un manu profesionālo un akadēmisko darbību papildinošo. Uztura jautājumu pētīšana sociālantropoloģiskā tvērumā apvieno šos abus aspektus, un mani vienlīdz saista gan pats pētniecības process, gan gaidāmie vai, ļoti iespējams, negaidītie rezultāti.

ilze_mileiko.png

Kā atradi promocijas darba vadītāju?

Ar promocijas darba vadītāju jau iepriekš bija izveidojusies veiksmīga sadarbība citos ar darba tēmu saistītos projektos. Augsti vērtēju vadītāja kompetenci ne vien ar darbu saistītos saturiskos, bet arī metodoloģiskos jautājumos.

Kā tu izvēlējies augstskolu un programmu?

RSU iepazinu caur maģistra studijām sociālajā antropoloģijā. Balstoties uz pozitīvo pieredzei līdzšinējās studijās, uzticējos RSU kompetencei piedāvāt augstas kvalitātes studiju pieredzi arī doktorantūras līmenī.

Tavi ieteikumi, kā izstrādāt pieteikumu.

Pirmkārt, ieteiktu kādu brīdi pabūt un sadraudzēties ar savu tēmu – iespējams, iziet ar to kādā garākā pastaigā; iesaistīt to sarunās ar vēl kādu, kurš ir kompetents šajā tēmā, vai varbūt tieši otrādi – mēģināt pastāstīt par to kādam, kura ikdiena nav ar to būtiski saistīta. Pēc tam, arī pieteikumu rakstot, vari iztēloties, ka vēlies pasniegt sava darba ideju kādam, kurš par to dzird pirmo reizi. Pamazām audzēt sevī pārliecību par to, ko vēlies pateikt, un mēģināt to uzlikt uz papīra.

Ir saprotams, ka pieteikumā paustās idejas var darba izstrādes gaitā vēl pāraugt citās un mainīties. Galvenais – just, ka pieteikums varētu kalpot kā labs atspēriena punkts tālākajam procesam.

Ko tu novērtē RSU?

Atvērtību un individuālu pieeju. Tiekšanos uz izaugsmi un izaugsmes veicināšanu savos studentos.