Zināšanu vai uzturēšanās atļauju eksports?
Nu jau bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis eiro ieviešanas svinībās uzsvēra, ka pašlaik galvenais ir celt labklājību un konkurētspēju. Valdība ir darījusi visu, lai ieviestu eiro, taču diezgan maz konkurētspējas veicināšanai. Uzskatāms piemērs ir augstākā izglītība un veselības aprūpe, kas tērē būtisku valsts budžeta daļu, bet strukturāli nav reformētas kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem.
Latvijas iekšzemes kopprodukts nespēj finansēt esošo augstākās izglītības un veselības aprūpes sistēmu. Izmisuma saucieni no akadēmiskajām aprindām un ārstiem pēc papildu valsts finansējuma nav izpildāmi, jo Latvijas iedzīvotāji nodokļos nespēj samaksāt papildus simtiem miljonu eiro, ko atdot universitātēm, slimnīcām un to darbinieku algām. Jo ātrāk akadēmiskās aprindas un ārsti sapratīs makroekonomisko realitāti, jo labāk visiem. Brīvā tirgus likumi neredzami un nenovēršami regulē arī augstākās izglītības un veselības nozares.
Izglītības eksports ir tautsaimniecības nozare un attīstīto valstu ekonomikas sastāvdaļa. Diemžēl Latvijā spējam runāt par termiņuzturēšanās atļauju, nevis augstākās izglītības pārdošanu. Dīvaini, ka, pārdodot uzturēšanās atļaujas par viszemāko cenu Eiropas Savienībā, ceram celt Latvijas konkurētspēju. NVS pilsonim nopērkot par 71 000 eiro dzīvokli ar iepriekšējiem īrniekiem piepilsētā vai tukšu graustu laukos, ekonomikas struktūra neizmainās. Īrnieks turpina maksāt īri ārzemniekam, savukārt īpašuma pārdevējs ar 71 000 eiro kabatā neuzsāk savu biznesu lauku reģionā, bet visticamāk atdod parādus vai emigrē uz valsti ar labu darbavietu. Uzturēšanās atļaujas nestimulē ekonomikas strukturālu uzlabošanos, banku kredīti būvniecībai nerada jaunas ražotnes vai ilgtspējīgas darbavietas. Faktiski – nekustamā īpašuma iegāde, nevis ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā mazina jau tā visnotaļ zemo Latvijas industriālo bāzi.
Publiski pieejamie aprēķini un masīvas komerciālas reklāmas apliecina politisko un ekonomisko lobiju intereses. Termiņuzturēšanās atļauju pārdošana esot devusi Latvijas tautsaimniecībā 145 miljonu vai pat 300 miljonu latus. Strauji pieaugošais uzturēšanās atļauju pieprasījumu pieaugums norāda, ka pieprasījums sāk pārsniegt piedāvājumu. Ja neesam gatavi katru gadu uzņemt 10 000 jaunus iedzīvotājus, tad jādubulto cena un jāmaina politika, jo uzturēšanās atļauju pārdošana nevar noturēt Latvijas ekonomiku pieaugošā līknē.
Daudzi darbspējīgie nemākulīgas politikas dēļ ir pametuši valsti, taču Latvijā joprojām dzīvo un strādā gudri un izglītoti cilvēki, kuri ar savām zināšanām spēj jaunradīt vērtību. Zināšanas un augstākā izglītība līdz šim maldīgi nav uzskatīta par eksporta nozari. Atļaušos apgalvot pretējo – ilgtermiņā augstākās izglītības eksporta pienesums Latvijas tautsaimniecībai spēj dot daudz lielāku atdevi nekā termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība. Pamatojumam lieti noderēs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) piemērs.
RSU ir līderis Baltijas valstīs augstākās izglītības eksportā. Ne Kauņas, ne Viļņas vai Tartu Universitātē nestudē tik daudz ārzemju studentu. 2014. gada sākumā RSU studē vairāk nekā 1100 ārvalstu studenti, galvenokārt no Vācijas, Skandināvijas un citām ES valstīm. No visiem ārvalstu studentiem vairāk nekā trešdaļa studē medicīnu un stomatoloģiju tieši Rīgas Stradiņa universitātē. Visām vadošajām augstskolām koncentrējot pūles specializācijas virzienā, veidojot kopīgas programmas un piesaistot ārvalstu studentus, nozares kopējais pienesums Latvijas tautsaimniecībā būtu ievērojams.
- 20 % no RSU studējošiem ārzemniekiem, pēc universitātes aprēķiniem, piecu gadu laikā rada tautsaimniecisko efektu 200 miljonu eiro apmērā.
- Pieņemot, ka RTU, LU, LLU, RSU un citas augstskolas koncentrē darbību ārzemju studentu piesaistē, nozares kopējais pienesums ekonomikā piecu studiju gadu laikā pilnīgi noteikti ir vairākas reizes lielāks, sasniedzot vismaz 400–500 miljonus eiro.
- Ārzemju studenti Latvijas augstskolās rada jaunas darbavietas. Saistībā ar ārzemju studentu pieplūdumu RSU vien ir papildus nepieciešamas 56 akadēmiskās štata slodzes. Nozarē kopumā ārzemju studentu klātbūtne ne vien rada darbavietas, bet arī liek paaugstināt studiju kvalitātes latiņu un pašām universitātēm dod iespēju kļūt par sava specializācijas virziena zināšanu, cilvēkresursu un kompetenču centriem. Latvijas akadēmiskajam personālam ir kritiski nepieciešamas darbavietas ar skaidru izaugsmes un karjeras potenciālu.
Veselības ministre Ingrīda Circene ir vairākkārt aicinājusi veselības aprūpes un medicīnas studijas Latvijā koncentrēt vienā augstskolā. Bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis nav izpratis nepieciešamību veikt reformas augstākajā izglītībā un veselībā, tādējādi atstājot nākamajai premjerei Laimdotai Straujumai nesakārtotas un publisko izmaksu ziņā dārgas nozares.
Straujumas kundze, vēl esot zemkopības ministres amatā, kopā ar Circenes kundzi atbalstīja IZM ierosinātos augstskolu specializācijas virzienus, lai samazinātu izmaksas un celtu augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju. Ja jaunā valdība sekmīgi turpinātu iesākto IZM augstskolu specializācijas politiku, tad paredzamas pozitīvas pārmaiņas augstākajā izglītībā, vismaz veselības aprūpes un medicīnas studiju virzienā.
RSU apvienošanās ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu radītu Latvijā pirmo medicīnas un veselības aprūpes cilvēkresursu ekselences centru. Atbilstoši Eiropas praksei katrai universitātei ar specializācijas virzienu medicīnā un veselības aprūpē ir sava slimnīca, kurā tiek nodrošināts pilnvērtīgs studiju process. Universitāte varētu uzņemt aizvien vairāk ārzemju studentu, attīstīt zinātni un pētniecību klīniskajā slimnīcā, ieguldīt ieņēmumus no izglītības eksporta vai ES fondu līdzekļus slimnīcas attīstībā. Studenti iegūtu labākas kvalitātes studijas, slimnīcu personāls stabilas darbavietas ar izaugsmes iespējām. Slimnīcu ārsti saņemtu papildu atalgojumu, strādājot ar ārzemju studentiem studiju un pētniecības procesā.
Veselības aprūpes un medicīnas ekselences centrs ir nepieciešams, lai piedāvātu izaugsmes iespējas ārstiem rezidentiem un jaunajiem doktorantiem. Izglītotākās sabiedrības daļas emigrācija uz labi apmaksātām darbavietām universitātēs, slimnīcās, institūtos vai privātā biznesā rada vislielāko risku jebkādam Latvijas konkurētspējas pieaugumam. Jaunās valdības mērķis vairot Latvijas iedzīvotāju labklājību nav sasniedzams bez jaunradītām darbavietām. Valdībai Latvijas augstskolām jāpalīdz. Tās nodrošina ne vien zināšanu ietilpīgas darbavietas tepat uz vietas Latvijā, bet arī līdz šim neizmantotu augstākās izglītības eksporta potenciālu.
Docētājs, Sociālo zinātņu fakultāte
Valdes loceklis, SIA "RSU Stomatoloģijas institūts"
Saistītās ziņas
Profesore Dace Bandere: Tiltu būvēšana starp augstskolām un industrijas uzņēmumiem – visiem izdevīga sinerģijaViedoklis
