Zinātne reizēm ir kā amerikāņu kalniņi

Ārste Renāta Klagiša ir līdzautore stenda referātam, kas pirmajā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes nedēļā plūca laurus, saņemot skatītāju balvu. Kas tobrīd un tagad bruģē jaunās ārstes ceļu uz panākumiem?

"Sacensības ir ļoti labs formāts, kas palīdz attīstīties un celt savu latiņu," uzskata jaunā otorinolaringoloģe un medicīnas doktora grāda kandidāte Renāta Klagiša.

Zinātne ir kā amerikāņu kalniņi – ar kāpumiem un kritumiem, un arī es esmu piedzīvojusi brīžus, kad šķiet, ka darbs nav nemaz tik vērtīgs un rezultāti nav gana iespaidīgi. Balvas un uzslavas ļauj atsperties un tiekties pēc tālākiem sasniegumiem. 

Patlaban jūsu ceļš uz doktora grādu nonācis finālposmā – tiek izstrādāts promocijas darbs. Sakiet, kā sadalāt laiku starp klīnicista, pētnieka un docētāja pienākumiem?

Tas prasa ievērojamu pašdisciplīnu. Zinātne patlaban ir izvirzījusies pirmajā vietā, jo plānveida palīdzība pacientiem ar ausu, kakla un deguna slimībām pandēmijas dēļ ir apturēta. Arī kā Otorinolaringoloģijas katedras docētājai man janvārī ir kluss laiks, jo studentiem norisinās eksāmeni. Šo laiku veltu zinātnei.

Covid-19 ir plaši digitalizējis mūsu ikdienu, piešķirot daudz mazāku nozīmi mūsu ģeogrāfiskajai lokācijai. Strādājot Daugavpilī, tas man ļauj ietaupīt daudz laika, ko citkārt pavadītu ceļā. Ceru, ka pēc pandēmijas mēs pieturēsimies pie hibrīdveida komunikācijas vairāk nekā pirms Covid-19, izmantojot tiešsaistes platformas. Vienlaikus gan neliegšos – ja zinātnē tas strādā lieliski, tad darbā ar studentiem ir jāpieliek krietni vairāk pūļu, lai panāktu to pašu iesaistīšanos un motivāciju, ko klātienes studijās, kad tiekamies auditorijās vai pie pacientiem.

Runājot par motivāciju, kas jums pašai palīdz virzīt uz priekšu savu zinātnisko darbu? Iepriekš pieminējāt pašdisciplīnu...

Manī ir izteikta pašizaugsmes ambīcija un tieksme pēc izaicinājumiem. Turklāt vide mūsu augstskolā ir ļoti motivējoša – pētniecība RSU ir tik ļoti realizējama un iespējama. Kā fantastisks balsts, kam nespēšu gana pateikties, ir profesore Juta Kroiča, profesore Ligija Ķīse un docente Gunta Sumeraga. Izstrādājot promocijas darbu, ik dienu pētnieks sastopas ar veselu informācijas okeānu, kurā ir viegli pazust. Promocijas darba vadītājs un konsultanti ir kā bākugunis, kas signalizē, ja esi novirzījies no kursa. Pateicoties profesorei J. Kroičai, man ir iespēja veikt pētnieciskā darba praktisko daļu Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras laboratorijā, kur ir viss nepieciešamais – reaģenti, iekārtas, laboranti.

Kas ir jūsu promocijas darba uzmanības centrā?

Es pētu hronisko tonsilītu, ar ko daudz saskaros savā klīnicista darbā. Meklēju tos mikroorganismus, kas ir rezistenti pret antibiotikām vai citu ārstēšanu un dzīvo pacienta mandelēs gadiem.

Ne tikai Latvijā, bet Eiropā un citviet pacienti ar hronisku tonsilītu rada virkni neatbildētu jautājumu gan ārstiem, gan pētniekiem. Kolēģi Vācijā pārskata hroniskā tonsilīta definīciju un vadlīnijas ārstēšanas procesam.

Starptautiskā mērogā par manu pētījumu interese varētu būt ne tikai otorinolaringoloģijas specialitātē, bet plašāk, jo es skatu biofilmas, ko veido šīs baktērijas.

Biofilmas patlaban zinātnē ir karsts temats. Ceru, ka rakstu izdosies publicēt augsti citējamā starptautiskā zinātniskajā žurnālā.

Vai tēzes RSU Zinātnes nedēļai 2021 jau iesniedzāt?

Jā, startēšu ar divām: Staphylococcus aureus Colonisation in Patients with Recurrent Tonsillitis un The Associations Between Bacteria, Fungi and Biofilm Production in Patients with Recurrent Tonsillitis and Healthy Controls. Man ir liela interese par gaidāmo pasākumu. Konferences, jo sevišķi tik plašas un visaptverošas, kādas ir Zinātnes nedēļā, pētniekiem ir svētki. Vien ceru, ka tiešsaistē šī sajūta pilnībā nezudīs. 

RSU Zinātnes nedēļas 2019 apbalvošanas ceremonijā. No labās: Renāta Klagiša, Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja doc. Gunta Sumeraga un zinātņu prorektore Agrita Kiopa. Renātas darbs "Assessment of Biofilm Production by Pathogenic Bacteria Isolated from Tonsillar Crypts of Patients with Chronic Tonsillitis" ieguva skatītāju balvu kategorijā "Labākais stenda referāts"

Kādu padomu jūs dotu jaunpienācējiem, kuri sper savus pirmos soļus zinātnē? 

Pirmkārt, iesācējam būtu jāuzdod sev jautājums – kas ir vissvarīgākais un vērtīgākais, ko es varētu paveikt, ņemot vērā apstākļus, kuros esmu, un resursus, kas man pieejami.

Otrkārt, ir iespējams izdomāt milzu tēmu, izvirzīt fantastisku hipotēzi, bet, ja tu esi tajā visā viens, tad drīz vien attapsies iestrēdzis. Tāpēc atrodiet sev domubiedrus, kas strādā pie līdzīga darba vai atrodas līdzīgās grūtībās. Mans cīņubiedrs ir ārsts un pētnieks Kārlis Rācenis, kurš ir palīdzējis daudzkārt, kad esmu bijusi krustcelēs.

Treškārt, būtiski ir atrast statistiķi, kurš palīdzēs piemeklēt pareizo testu pareizai datu kombinācijai un pareizi to interpretēt. Man šāds neatsverams palīgs ir Lāsma Asare no RSU Statistikas laboratorijas.

Un finālā – kā atpūtināt galvu un ķermeni savā tik aizņemtajā ikdienā? 

Man ļoti patīk doties garos pārgājienos meža biezokņos, pa neiestaigātām takām. Reizēm pārvērtēju spējas un ir jāpacīnas, lai tiktu līdz finišam, bet tas ir fantastisks veids, kā uzlādēt savas baterijas.