Zinātņu prorektore Agrita Kiopa: pētniekiem efektīvi jāizmanto šodienas apstākļi

Ar kādiem izaicinājumiem šobrīd saskaras RSU pētnieki?

Pētniecībā ir tāda pati situācija kā citur valstī, jo arī uz pētnieku kā uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju attiecas prasība palikt mājās, ievērot sociālo distancēšanos un īstenot citus piesardzības pasākumus. Mēs esam spējuši veiksmīgi pārorganizēt savu ikdienas darbu. Esam ar visiem mūsu zinātnisko institūtu direktoriem un laboratoriju vadītājiem vienojušies, ka cilvēki strādās attālināti. Uz laboratoriju atnāks tikai tad, kad tas būs absolūti nepieciešams – piemēram, jāveic šūnu audzēšana vai kāda cita darbība, ko nevar veikt attālināti. Iespēju robežās visas klātienē veicamās darbības ir pabeigtas un šobrīd apturētas.

Pētniekiem tas nozīmē, ka šis ir lielisks brīdis, kad izmantot esošos datus un no tiem veikt nepieciešamos aprēķinus. Lasīt, rakstīt jaunas publikācijas. Nupat esam ļoti čakli pastrādājuši un iesnieguši 42 projektu pieteikumus jaunajā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu uzsaukumā. Pētniecības darbs neapstājas, bet pāriet jaunā formā, izmantojot šābrīža iespējas un izaicinājumus.

Jaunie apstākļi dod jaunas iespējas, piemēram, publikāciju vai līdzīgās aktivitāšu sfērās?

Piespiedu atrašanās mājās un pārvietošanās ierobežojumi pilnīgi noteikti ļauj cilvēkiem koncentrēties uz to, ko šobrīd var darīt, un publikācijas ir viens no tādiem darbiem. RSU ir ieviesta ļoti laba sistēma IT jomā, proti, mēs varam piekļūt visiem nepieciešamajiem resursiem (piemēram, visiem bibliotēkas resursiem) attālināti, no jebkuras vietas. Darba nodrošinājums mums ir augstā līmenī.

Nesen notika RSU kā zinātniskās institūcijas starptautiskais izvērtējums medicīnas un sabiedrības veselības platformās. Tas bija pēdējā laika nozīmīgākais notikums RSU zinātnes jomā. Kad zināsim vērtējumu?

Mēs ceram, ka pirmo reizi ekspertu izvērtējumu redzēsim aptuveni mēneša laikā. Saprotam, ka vispirms eksperti uzrakstīs savu ziņojumu par visām institūcijām, kuras viņi ir redzējuši, un tad viņi iesniegs to Izglītības un zinātnes ministrijā. Pēc tam arī mēs šo ziņojumu redzēsim un varēsim komentēt, piemēram, ja kādi fakti nav pareizi vai ir neprecīzi interpretēti.

Medicīnas un sabiedrības veselības platformas eksperti atbrauca laikā, kas bija pēdējais mobilitātes brīdis, kad cilvēki vēl ceļoja. Tagad visi citi paneļi ir atcelti. Turpmākās ekspertu vizītes tiks pārplānotas. Nav zināms uz kādu laiku, bet, domājams, tas nebūs ātrāk kā rudenī. Sagaidām, ka novērtējums kopumā, iekļaujot arī sociālās zinātnes, ar visiem iesniegtajiem gala ziņojumiem noteikti tiks pārcelts, un es nedomāju, ka tas būs ātrāk kā nākamajā gadā.

Jāuzsver, ka nav viegli sarunāt ekspertus un noorganizēt vienuviet. Viņi visi ir noslogoti cilvēki, kuriem ir gads izplānots, turklāt globālā pandēmija plānos ievieš būtiskas korekcijas ar daudziem nezināmajiem.

Kāds ir jūsu personīgais viedoklis par ekspertu vizītes gaitu?

Domāju, ka mums ļoti labi izdevās parādīt savu spēku un daudzveidību. Ka mūsu profils medicīnas un sabiedrības veselības jomās veidojas gan no tiem pētniekiem, kuri strādā mūsu institūtos un laboratorijās, gan no tiem mūsu docētājiem un pētniekiem, kuri vienlaikus ir arī klīniskie speciālisti. Ekspertiem bija iespēja aprunāties ar mūsu studentiem, doktorantiem, tātad jaunajiem zinātniekiem.

Eksperti bija ļoti labi sagatavojušies, uzdeva precīzus jautājumus par visu spektru, ko gribēja zināt. Arī par publikācijām, kuras mēs uzskatām par labākajām, un gribēja satikt to autorus. Piemēram, autori, kurus eksperti vēlējās satikt un par kuru pētījumiem dzirdēt, bija Kārlis Rācenis un Elita Poplavska. Ar tīru sirdsapziņu varam teikt, ka augstā līmenī parādījām visu savu zinātnisko bagātību. Par to liels paldies jāsaka ikvienam, kas izbrīvēja laiku savā saspringtajā ikdienā, ieradās no tuvākām un tālākām ārzemēm, ziedoja atvaļinājuma dienu, pielika roku vides sakārtošanā un materiālu sagatavošanā vai atnāca savā brīvajā dienā. Bija liels gandarījums redzēt kā universitātes līmenī spējam mobilizēties un sastrādāties. Esmu arī ļoti gandarīta par Zinātnes departamenta komandas kopdarbu.

Jau teicāt, ka šobrīd ir daudz nezināmo, bet kādi būtu svarīgākie uzdevumi pētniecībā, kurus jūs vēlētos īstenot, ja būtu iespējams ietekmēt apkārtējo situāciju?

Gribētos vairāk projektu uzsaukumu, kuros startēt un iesniegt savus piedāvājumus. Mēs, RSU, ļoti konsekventi uz katru konkursu iesniedzam 40–50 pieteikumu. Tas nozīmē, ka mums ir ko piedāvāt. Mums ir idejas, mums ir komandas, mēs varam strādāt. Gribētos lielāku iespēju klāstu no valsts puses. Gribētos, lai valsts šajā brīdī, reaģējot uz pandēmiju un notikumiem, kurus tā izraisa, dotu iespēju zinātniekiem vairot savu ieguldījumu šo problēmu risināšanā – piemēram, uzsauktu kādu ātru pētījumu konkursu. Tādu ir uzsaukusi Eiropas Komisija, un mēs jau vērtējam, kā varam tajā iesaistīties, tomēr gribētos šādu piedāvājumu redzēt arī mūsu valstī.

Neskatoties uz to, kas notiek aiz loga, mums ir kāds cits nozīmīgs uzdevums RSU zinātnes jomā. Svarīgi ir līdz gada beigām uzrakstīt jauno RSU zinātnes stratēģiju. To mēs jau iesākām rakstīt, gatavojot pašvērtējuma ziņojumus pirms starptautisko ekspertu vizītes. RSU zinātnes līderi izvērtēja esošo stratēģiju, iezīmēja spēcīgākos virzienus mūsu zinātnes attīstībā turpmākajiem gadiem un uzsāka nākamās stratēģijas izstrādi.

Svarīgi, lai mēs šo neziņas, satraukuma un cerību pilno laiku pētniecības jomā pavadītu maksimāli lietderīgi, spētu efektīvi pārkārtoties un paveikt daudzus svarīgus darbus, kuru īstenošanai pašreizējie apstākļi ir piemēroti un veicinoši.