Komunikācijas situāciju analīze

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts

Kursa apraksta versija:7.00

Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:21

Par studiju kursu
Kursa kods:		KSK_126		LKI līmenis:		7. līmenis
Kredītpunkti:		4.00		ECTS:		6.00
Zinātnes nozare:		Komunikācijas zinātne		Mērķauditorija:		Komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:		Līga Ozoliņa
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:		Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:		Dzirciema iela 16, Rīga, szfrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)		12	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		24
Nodarbības (skaits)		8	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā nodarbību kontaktstundas		16
Kopā kontaktstundas								40
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Vispārēja izpratne par komunikācijas procesiem, dalībniekiem, kanāliem un vēstījumiem (bakalaura studiju programmu līmenī).
Mērķis:
Iepazīstināt ar komunikācijas teorētiskajiem pamatelementiem, komunikācijas praktiskās analīzes modeļiem un metodēm, izmantojot atsevišķu aktuālu komunikācijas situāciju piemērus, kā arī sniegt elementāras iemaņas komunikācijas situāciju analīzē. Galvenais uzdevums ir mobilizēt un nostiprināt studentu iepriekšējās zināšanas komunikācijas teorijas un pētniecības jomā, aktualizējot tās lietišķu komunikācijas studiju problēmjautājumu un risinājumu un akadēmisku pētījumu kontekstā.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.	Tēma			Īstenošanas forma		Skaits	Norises vieta
1	Ievadlekcija. Kas ir komunikācija? Komunikācijas elementi un modeļi.			Lekcijas		2.00	auditorija
2	Komunikācijas teorijas. Komunikācijas analīzes pamati.			Lekcijas		2.00	auditorija
3	Semiotika. Modalitātes un kodi. Reklāmas vēstījuma analīze.			Nodarbības		1.00	auditorija
4	Medijpratība.			Nodarbības		1.00	auditorija
5	Masas un masu komunikācija. Ziņu nogurums, dezinformācija.			Lekcijas		2.00	auditorija
6	Mediju politika un mediju regulācija Latvijā - status quo un topošie likumi.			Lekcijas		1.00	auditorija
				Nodarbības		1.00	auditorija
7	Mediju efekti komunikācijā.			Lekcijas		1.00	auditorija
8	Dienaskārtības pētījumi masu mediju komunikācijas pētniecībā.			Nodarbības		1.00	auditorija
9	Auditorijas studijas.			Lekcijas		2.00	auditorija
10	Politiskā komunikācija. Diskursa analīze.			Lekcijas		2.00	auditorija
11	Mediju kvantitatīvā analīze.			Nodarbības		2.00	datorklase
12	Komunikācijas situācijas analīze. Noslēguma darbu prezentācija un diskusija.			Nodarbības		2.00	auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Literatūras studijas, praktiskie uzdevumi, noslēguma darbs – referāts.
Vērtēšanas kritēriji:
Referāts, eksāmens, 3 analīzes uzdevumi, lekciju un semināru apmeklējums un atbilžu kvalitāte.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):		Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:		Kursa apguves rezultātā studējošie padziļināti saprot dažādas pieejas komunikācijas pētniecībā un analīzē, apzinot komunikācijas struktūru, aktuālās problēmas, vietu sabiedrības dzīvē un kultūrā.
Prasmes:		Kursa apguves rezultātā studējošie analizē un kritiski izvērtē dažāda veida komunikācijas situācijas, izklāsta savas idejas un situāciju analīzē iegūtās atziņas komunikācijas studijām atbilstošā terminoloģijā.
Kompetences:		Kursa apguves rezultātā studējošie modelē un analizē dažāda veida un līmeņa komunikācijas situācijas.
Bibliogrāfija
Nr.	Atsauce
Obligātā literatūra
1	McQuail, D. (2010). McQuail’s Mass Communication Theory. Los Angeles, California (USA) ;London: Sage Publications, p. 621.
2	Hanson, R. E. (2019). Mass Communication: living in a media world. Los Angeles: SAGE Publications, p. 493.
3	Hallin, D.C. and Mancini, P. (2004). Comparing media systems: Three models of media and politics, Cambridge, Cambridge University Press.
4	Dobek-Ostrowska, B., Glowacki, M. (eds.). (2015). Democracy and media in Central and Eastern Europe 25 years on. Frankfurt am Main; New York: Peter Lang Edition.
5	Chilton, P. Lakoff, G. Foreign Policy by Metaphor. In: Language and Peace. ed.by Schaeffner, C., Wenden, A.L. – London, NY: Routledge, 1995/ 2004., pp.37 – 60.
6	Booth.T.A. Organisational Communication; A Case Study
7	Daniel M. Shea. (1999). All Scandal Politics Is Local Ethical Lapses, the Media and Congressional Elections. Harvard International Journal of Press/Politics 4, no. 2. 45-62.
8	Haidar, J. & Rodriguez L. (1995/ 2004). Power and Ideology in Different Discursive Practices. In: Language and Peace. ed.by Schaeffner, C., Wenden, A.L. – London, NY: Routledge, pp.119 – 135.
9	Ijabs, I. un S. Kruks (2008) Saeima, vārdi un demokrātija. Rīga: Sorosa Fonds – Latvija.
10	Drotner K. Differenc, K. ((2000). Difference and Diversity: trends in young Dane’s media uses. Media, Culture & Society 22, no. 2: 149-166.
11	Mats Ekström. ((2002). Sweden Epistemologies of TV journalism :A theoretical framework. Journalism 3, no. 3: 259-282.
12	McNamara, C. Basics in Internal Organizational Communications.
13	Saussure, F. de (1918) Course in General Linguistics - Курс общей лингвистики. (II nodaļas 4., 5., 6 daļas).
14	Silvio R. Waisbord Academy for Educational Development, Scandals, Media, and Citizenship in Contemporary Argentina
15	van Dijk, T.S. Discourse Anlysis as Ideology Analysis. In: Language and Peace. ed.by Schaeffner, C., Wenden, A.L. – London, NY: Routledge, 1995/ 2004. , pp.17 – 36.
16	Vitgenšteins, L. Filosofiskie pētījumi. – Rīga: Minerva, 1997. 11.- 21.lpp.
17	Vološinovs, V. (1929) Марксизм и философия языка – Marxism and philosophy of language. (I un II daļas)
18	Baldwin-Philippi, J., The technological performance of populism. New Media & Society,2019., 21(2), pp.376-397.
19	De Cleen, B., Glynos, J. and Mondon, A., 2018. Critical research on populism: Nine rules of engagement. Organization, 25(5), pp.649-661.
20	Ernst, N., Blassnig, S., Engesser, S., Büchel, F. and Esser, F., Populists prefer social media over talk shows: An analysis of populist messages and stylistic elements across six countries. Social Media+ Society,2019 5(1), p.1-14
21	Danesi, M. Semiotics of the Mass Media. In International Handbook of Semiotics Springer, Dordrecht, 2015 pp. 485-502
22	Tomasello, M., 2008. Origins of human communication. MIT press.
23	Xi, H., Emotional Expression and Communication of Netizens in Specific Event Situations. Argos, 2019., 36(72).
24	Riffe, D., Lacy, S., Watson, B.R., & Fico, F. (2019). Analyzing Media Messages: Using Quantitative Content Analysis in Research (4th ed.). Routledge.
25	Neuendorf, K. A. (2002). The content analysis guidebook. Thousand Oaks, Calif: Sage Publications.
26	Shoemaker, P.J. and T. Vos. (2009), Gatekeeping theory, London, Routledge.
27	McCombs, M. (2004). Setting the agenda: The mass media and public opinion, Cambridge, UK, Polity Press.
28	Dearing, J.W. and E. Rogers. (1996), Communication concept 6: Agenda-setting, Thousand Oaks, CA, Sage publications.
29	Juzefovičs, J. (2017) Broadcasting and National Imagination in Post-Communist Latvia: Defining the Nation, Defining Public Television. Bristol, Chicago: Intellect.
30	M. Wijermars, K. Lehtisaari (eds.). (2019). Freedom of Expression in Russia’s New Mediasphere. London: Routledge.
Papildu literatūra
1	Barts, R. Runas veidu iedalījums. // Kentaurs, XXI, 1999 Nr. 18, 108. – 120.lpp.
2	Bourdieu, P. The Linguistic Market. In: Sociology in Question. – London, SAGE Publications, 1994., pp. 78- 87.
3	Ostins, Dž. Performatīvie izteikumi. // Literatūra un Māksla, 1992., nr. 46/47, 27. XI/4.XIII
4	Guo, L. and M.E. McCombs. (2011). Network agenda setting: A third level of media effects. Paper presented at the annual conference of the International Communication Association, Boston, MA.
5	Scheufele, D.A. (2000). 'Agenda-setting, priming, and framing revisited: Another look at cognitive effects of political communication', Mass Communication & Society, vol. 3, no 2–3, pp. 297–316.