Mediķu prakses – bez ģeogrāfiskām robežām
Līdzšinējo piecu studiju gadu laikā iepazīt Latvijas, Polijas, Spānijas un Vācijas veselības aprūpes sistēmas – tieši tik starptautisks ceļš uz mediķa profesiju izvērties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentam Valērijam Soloveičikam, kurš nupat atgriezies no klīniskās prakses Vācijas pilsētas Unnas slimnīcā. Pēdējo gadu laikā RSU mērķtiecīgi attīstījusi sadarbības partneru tīklu ne vien Latvijas reģionos, bet arī ārvalstīs – Vācijā, Itālijā – un strādā pie konkrētām iecerēm Zviedrijā un Izraēlā, lai ļautu topošajiem mediķiem smelties pēc iespējas plašāku pieredzi. Augstskolas nākotnes plānos ietilpst ārvalstu prakšu piedāvāšana arī citiem speciālistiem, piemēram, topošajiem zobārstiem vai rehabilitologiem.
“Mums kā atvērtai augsta līmeņa augstskolai šķiet tikai pašsaprotami veidot ap sevi plašu sadarbības partneru tīklu – gan ar Latvijas reģionālajām ārstniecības iestādēm, gan ar klīnikām un universitātēm ārvalstīs. Šī tīkla attīstīšana notiek nevis lavīnveidīgi, bet izsvērti un atbildīgi, un nu uz klīnikām ārpus Latvijas iespējams doties ne vien praksē, bet arī lai apgūtu noteiktus studiju kursus, atgriežoties gan ar starptautisku pieredzi, gan ar kredītpunktiem kabatā,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons. Augstskolas plānos ietilpst šo virzienu attīstīt ne vien topošajiem mediķiem, bet arī stomatologiem, rehabilitologiem, medicīnas māsām un citiem veselības aprūpes speciālistiem, nākotnes ieceres iezīmē RSU veselības studiju prorektors profesors Guntis Bahs.
Ikviena topošā mediķa ceļā ir vismaz divas prakses – aprūpes prakse trešajā studiju gadā un klīniskā prakse piektajā studiju gadā, kad zināšanu pamati ir ielikti un jaunais speciālists ir gatavs vismaz trīs nedēļas aktīvi līdzdarboties kā ārsta asistents. “Šādi ēnojot ārstu, var labi izgaršot, ko nozīmē mediķa darbs. Tā kā veselības zināšanas, prasmes un kompetences ir globālas un viegli adaptējamas jebkur pasaulē, neesam nosprauduši robežas mūsu veselības izglītībai – praksi var iziet tikpat labi Rīgā vai Valmierā kā Minsterē vai Unnā,” stāsta veselības studiju prorektors.
Praksēs dodas gan ārvalstu, gan vietējie Latvijas studenti, un vienīgās robežas uzliek studenta valodu zināšanas. Lai gan pirmsprakses valodas testā ieguvis augsto B2 līmeni vācu valodā, Valērijs atzīst, ka, nonākot Unnā, tomēr bijis jāpārvar valodas barjera. “Pirmajā nedēļā intensīvāk bija jāapgūst atsevišķa medicīniskā terminoloģija, bet otrajā – jau pilnībā ielauzījos. Bez labām svešvalodu zināšanām praksē ārvalstīs ir ļoti grūti. Vācijas medicīnas sistēmā, piemēram, liela loma tiek piešķirta komunikācijai ar pacientu – lai gan vide ir ļoti multikulturāla, vienmēr tiek mēģināts piemeklēt kādu, kas var pacientam saprotamā valodā izstāstīt, kas un kāpēc tiks darīts. Tāpēc jo vairāk valodu zini, jo labāk. Pāris reižu saziņai ar pacientu Unnā tika izmantotas arī manas krievu valodas zināšanas,” saka Valērijs.
RSU patlaban visattīstītākā ir sadarbība ar Vācijas klīnikām, kas skaidrojams ar faktu, ka tieši vāciešu RSU ārvalstu studentu saimē patlaban ir visvairāk, kā arī akūto mediķu trūkumu Vācijas slimnīcās. Aplēses liecina, ka tuvāko gadu laikā mediķu deficīts Vācijā pieaugs līdz 6500 neaizpildītām ārstu vakancēm. “RSU sevi redz ne tikai kā globālu spēlētāju izglītības sfērā, bet arī kā pragmatiskas, lietišķas izglītības flagmani – tādu augstskolu, kas palīdz jaunajam speciālistam iekļauties darba tirgū, viegli atrast savu nākotnes darbavietu. Aizbraucot praksē uz Vāciju, vāciski runājošam studentam ir iespēja iejusties vidē, kurā viņš vēlas nokļūt pēc tam, kad RSU diploms jau būs kabatā,” stāsta profesors Bahs.
Domājot par vērā ņemamo itāļu studentu skaitu, patlaban RSU uzsākusi sadarbību ar Itālijas ziemeļu pilsētu Bolcāno, kur pirmie studenti jau pabijuši. Ņemot vērā nopietno studentu skaitu no Skandināvijas, uzrunātas arī praksēm atvērtas klīnikas Zviedrijā un Somijā. Savukārt domājot par studentiem, kas nerunā ne vāciski, ne kādā no skandināvu valodām, bet spēcīgi ir tieši angļu valodā, RSU plāno izvērst sadarbību ar Izraēlas klīnikām, jo liela daļa medicīnas studentu Izraēlā studē angļu valodā.
Šī sadarbība, kā uzsver prorektors, notiek pakāpeniski un atbildīgi. Aiz katras jaunas klīnikas, kas pievienojas RSU ārvalstu sadarbības partneru tīklam, ir pamatīga izpēte, neskaitāmu e-pastu, telefonzvanu saziņa un tikšanās klātienē, kad tiek iepazīta gan ārstniecības iestādes esošā situācija un nākotnes vīzija, gan studiju vide un sadzīves apstākļi. Rezultātā top sadarbības līgums.
RSU sadarbības partneru tīkls Vācijā attīstījās, sākot ar Minsteres pilsētas slimnīcu un apkaimes reģionālajām slimnīcām, kur kopš 2012. gada prakses iespējas medicīnas studentiem piešķir Sv. Franciska Minsteres fonds (St. Franziskus-Stiftung Münster). Gadiem ejot, tīkls audzis un nu Minsterei pievienojusies arī Noisa, Hamburga, Unna. “Nākotnē vēlamies nodibināt sakarus arī ar Berlin-Buch slimnīcu,” ieskicē prorektors Bahs.
Unnā aizvadītās piecas nedēļas, kas Valērijam pagāja, iepazīstot klīniku no ķirurģijas, iekšķīgo slimību un anestezioloģijas skatupunkta, viņš sauc par lielisku pieredzi – gan akadēmiskajā un profesionālajā, gan valodas un kultūras ziņā. “Lai kur es būtu devies – uz Poliju, Spāniju vai Vāciju, visur redzētais ir ļāvis man mācīties un licis augt – atvēris acis, paplašinājis redzesloku, sniedzis vērtīgus kontaktus,” rezumē Valērijs, norādot vēl uz virkni iespēju medicīnas studentiem gūt pieredzi ārpus Latvijas, piemēram, Latvijas Medicīnas studentu asociācijas piemeklētās prakses un voluntēšanas iespējas, kā arī Erasmus+ mobilitātes programmas.
