Rehabilitācijas profesionāļi kongresā diskutēs par aktuālajiem jautājumiem nozarē
No 25. līdz 27. novembrim tiešsaistē norisināsies Latvijas II Nacionālais rehabilitācijas kongress, kuru organizē Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).
Šajā nacionāla līmeņa zinātnes un prakses platformā tiksies rehabilitācijas ārsti, fizioterapeiti, ergoterapeiti, audiologopēdi, tehniskie ortopēdi, mākslas terapeiti, uztura speciālisti, veselības psihologi un citi saistītie speciālisti, kuri diskutēs par dažādu veselības aprūpes speciālistu sadarbības iespējām rehabilitācijā, Covid-19 pacientu rehabilitāciju, rehabilitāciju pacientiem ar hroniskām – onkoloģiskām, neiroloģiskām, psihiskām – saslimšanām u. c. Kongresā uzstāsies speciālisti ne tikai no Latvijas, bet arī no Zviedrijas, Vācijas un Polijas.
“Rehabilitācijas uzdevums ir ārstnieciskos sasniegumus – dzīvības izglābšanu, slimības izārstēšanu un citus – pārvērst reālos sociālos ieguvumos sabiedrībai un dzīves kvalitātē pacientam.
Turklāt rehabilitācija nav atsevišķu rehabilitācijas speciālistu veiksme vai neveiksme, palīdzot pacientam. Prakse un dažādos aspektos veikti pētījumi apliecina – tikai strādājot komandā multiprofesionālā vai multidisciplinārā veidā, rehabilitācijā ir iespējams gūt reālus panākumus, mazinot funkcionēšanas ierobežojumus un saglabājot pacientu darba spējas,” rehabilitācijas jomā nozīmīgo sadarbības aspektu uzsver kongresa prezidents RSU profesors Aivars Vētra.
Rīkotāji piebilst, ka kongresā būs iespējams ne vien izglītoties par jaunāko nozarē, bet arī diskutēt par aktualitātēm un publicēties kongresa rakstu arhīvā. Darbs kongresā noritēs četrās plenārsēdēs, kas mīsies ar sekcijas sēdēm, stenda referātu prezentēšanu, industrijas simpoziju un kongresa atbalstītāju prezentācijām.
Šīgada jaunums ir apaļā galda diskusija Rehabilitācijas pakalpojumu organizācijas izaicinājumi Latvijā, kurā plānots skatīt, kā Latvijā veicināt vienotas rehabilitācijas sistēmas izveidi, lai nodrošinātu valsts un pacientu vajadzībām atbilstošus savlaicīgus, pēctecīgus un efektīvus rehabilitācijas pakalpojumus. Plānots arī skatīt jautājumu par veiksmīgu sadarbību ar Pasaules Veselības organizāciju Latvijas rehabilitācijas sistēmas uzlabošanai.
“Ilgstoši esam vērsuši valdības, atsevišķu ministriju un visas sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību sakārtot Latvijas rehabilitācijas pakalpojumu sistēmu, mazinot tās fragmentāciju starp veselības, labklājības un citām sfērām.
Tas ļautu nodrošināt rehabilitācijas pakalpojumus vajadzīgajos termiņos, apjomos un ievērojot to nepieciešamo pēctecību,” vienu no gaidāmās diskusijas aspektiem iezīmē kongresa viceprezidente, RSU Rehabilitācijas fakultātes dekāne asociētā profesore Signe Tomsone.
Ceturtdien, 25.novembrī, vairākās plenārsēdēs, sekcijās un stenda referātos būs iespējams dzirdēt referātus par rehabilitācijas pakalpojumu integrāciju veselības aprūpes sistēmā un rehabilitācijas pakalpojumu klasifikāciju (Christoph Gutenbrunner), Vācijas pieredzi, integrējot uz pierādījumiem balstītu praksi rehabilitācijā (Uwe Koch-Gromus), ES Medicīnas speciālistu apvienības Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu sekcijas nozīmi rehabilitācijas pakalpojumu attīstībā (Anda Nulle), rehabilitācijas pakalpojumu organizāciju militāru aktivitāšu upuriem, balstoties uz Izraēlas (Iuly Treger) un Ukrainas (Volodymyr Golyk) pieredzi, kā arī par psiholoģiskās palīdzības stratēģijām darbā ar pacientiem rehabilitācijā (Agnieszka Popiel, Christian M. G. Stierle). Tāpat iepazīstinās ar rehabilitācijas programmām neirodeģeneratīvo saslimšanu, insulta un citu veselības traucējumu gadījumos.
Piektdien, 26.novembrī, rīta plenārsēdē spriedīs par izaicinājumiem, ar ko rehabilitācijas joma sastapusies Covid-19 infekcijas skartajā periodā, un šajā plenārsēdē iepazīstinās ar Zviedrijas pieredzi (Katharina Sunerhagen, Kristian Borg) un sniegs ieskatu tajā, kā Covid-19 ietekmi pieredz rehabilitācijas profesionāļi (Paula Lebre). Savukārt pēcpusdienā notiekošā plenārsēde būs veltīta tematam par atbalsta sistēmām Latvijā funkcionēšanas ierobežojumu mazināšanai un invaliditātes novērtēšanas un tehnisko palīglīdzekļu aprites sistēmu reformām (Elīna Celmiņa, Guna Bērziņa, Irina Grečnaja). Šajā kongresa dienā notiks arī vairākas sekcijas, kurās iepazīstinās ar aktuālāko saistībā ar izvērtēšanas un novērtēšanas instrumentu izveidi, adaptāciju un izmantojumu, kā arī rehabilitācijas mērķu izvirzīšanas un novērtēšanas principiem. Notiks arī seminārs par funkcionālo speciālistu izglītību Latvijā un industrijas forums.
Kongresa noslēdzošajā dienā, sestdien, 27.novembrī, plānots diskutēt par rehabilitācijas aktualitātēm onkoloģijā.
Kongress notiks tiešsaistē divos paralēlos kanālos. Plašāk iepazīt programmu un reģistrēt dalību iespējams kongresa mājaslapā līdz tā norises sākumam: www.lnrk.lv.
Šāda veida kongresu rehabilitācijas jomas speciālistiem iecerēts rīkot ik pēc gada. Latvijas I Nacionālais rehabilitācijas kongress, kas noritēja 2019. gada septembrī, bijis līdz šim plašākais rehabilitācijas speciālistu saiets Latvijā. Tas pulcēja ap 700 dalībnieku – ne vien rehabilitācijas ārstus, fizioterapeitus, ergoterapeitus, audiologopēdus, tehniskos ortopēdus, mākslas terapeitus, uztura speciālistus un veselības psihologus, bet arī sociālā darba ekspertus, iekļaujošās izglītības speciālistus, augstskolu mācībspēkus, studentus u c.
