Diskusijā ar RSU studentiem premjers uzsver drošības izaicinājumus un Latvijas ekonomisko izaugsmi
2. decembrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) aizvadīta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa diskusija ar studentiem Latvijas intereses Eiropā un pasaulē. Premjers ar RSU topošajiem politologiem un starptautisko attiecību ekspertiem ticies jau vairākkārt, un šoreiz diskusijas uzmanības centrā bija ģeopolitiskie izaicinājumi pierobežā un viedā reindustrializācija, kas bruģētu ceļu uz Latvijas ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.
Premjera vizīti RSU ievadīja rektors profesors Aigars Pētersons, ieskicējot izaugsmi līdz Eiropas nozīmīgāko augstskolu saimei un RSU devumu Latvijas tautsaimniecībai gan augsti izglītotu speciālistu un starptautiski atzītu zinātnieku, gan izglītības eksporta ziņā. Labi sagatavotos, kritiski domājošos un pasaulei atvērtos RSU studentus diskusijas ievadvārdos uzteica arī Eiropas studiju fakultātes dekāns profesors Andris Sprūds, kura vadītā fakultāte skolo topošos politologus un diplomātus jau vairāk nekā 20 gadus.
Politologa un sociālantropologa Mārtiņa Dauguļa moderēto diskusiju premjers iesāka, iezīmējot četrus aktuālākos izaicinājumus: Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, izmantojot bēgļus kā ieroci, Krievijas spēku koncentrēšanu Ukrainas pierobežā, strauji augošās energoresursu cenas, kuru cēlonis daļēji ir Gazprom mākslīgi veidotais gāzes deficīts, kā arī Krievijas izcelsmes masveida dezinformāciju. “Tā faktiski ir ofensīva pret Eiropas Savienību, cīņa pret demokrātiju,” rezumēja premjers, atgādinot par Maidanu Ukrainā un vairāk nekā 850 politieslodzītajiem baltkrieviem. Premjers arī norādīja, ka Latvijas valdības darba atspoguļojums nereti sākas ar “valdība diskusijās nevarēja vienoties”. “Es ieteiktu sākt uztraukties, ja dzīvojat valstī, kur valdībā neviens nerunā pretī un diskusijas nepastāv Diskusijas un viedokļu dažādība gan Latvijā, gan ES līmenī – tas ir spēks, nevis vājums,” studentiem atgādināja K. Kariņš, uzsverot – ir pamats lepoties, ka Latvija pārstāvēta visos starptautiski nozīmīgajos demokrātiskajos forumos. Tas īpaši novērtējams tieši šādos izaicinājumiem bagātos laikos, kad Latvijai jābūt spēcīgai, aizstāvot savas robežas. “Just Eiropas Savienības un NATO pilnu atbalstu šobrīd ir nozīmīgi tāpat kā ļoti ciešo sadarbību Baltijas valstu un Polijas starpā. Esam vienota fronte,” teica Ministru prezidents. Vaicāts, vai šajos apstākļos būtu gatavs viesoties Minskā kā 2020. gadā, premjers atbildēja noliedzoši, minot, ka apstākļi 2020. gada sākumā bija nesalīdzināmi ar kaimiņvalsts rīcību patlaban.
Studentu jautājumi mudināja premjeru pievērsties ekonomikai – gan Latvijas ostu nozīmei, gan atjaunojamās enerģijas attīstīšanai. Kopumā premjers akcentēja, ka tautsaimniecības nākotne ir viedajā reindustrializācijā, izceļot to, ka aizvadīto 10 gadu laikā Latvijas eksporta portfelī mežrūpniecību, metālapstrādi un lauksaimniecību apsteigusi mašīnbūve un elektronika. Te K. Kariņš atzīmēja tādu uzņēmumu kā MikroTik nozīmi, kā arī nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas. Te svarīgi ir augsti izglītoti speciālisti, un šajā kontekstā premjers uzteica RSU veikumu. “Esmu vērojis šīs augstskolas attīstību – tā ir apbrīnojama! Ir radīti tādi apstākļi, kas pievelk studentus, kuru veiksme, savukārt, pievelk nākamos studentus,” teica Ministru prezidents, aicinot dažādu jomu absolventus likt lietā zināšanas labākas nākotnes veidošanā, tostarp, pievienojoties valsts pārvaldei.
Diskusijai noslēdzoties, premjera simbolisko balvu saņēma jautājums par viņa sākotnējiem politiskajiem mērķiem – ko no iecerētajiem darbiem Ministru prezidenta amatā K. Kariņam nav izdevies sasniegt. Premjers pauda gandarījumu par to, ka ir iekustināta virkne reformu, kuru mērķis ir sakārtot vidi ārvalstu investīcijām, taču vienlaikus atzina, ka šis ir ilgtermiņa process, kura rezultāts viena premjera darba cēlienā nebūs pilnībā redzams. Tajā pašā laikā K. Kariņš mudināja katru klātesošo laiku pa laikam uzdot sev šāda veida jautājumu, izvērtējot savas sākotnējās ieceres pret sasniegto.
