RSU studentes prakse Marokas slimnīcā
Kvalificēti ārsti ar labām zināšanām medicīnā, kuri ar nepietiekamu medicīnas līdzekļu apjomu spēj ārstēt ar visdažādākajām kaitēm sirgstošus pacientu tūkstošus. Ārstu, zāļu un higiēnas līdzekļu trūkums, netīrība, pie slimnīcas ārdurvīm guloši pacienti. Tik kontrastainus iespaidus no prakses Marokā atveda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes sestā kursa studente Laura Bajāre.
Kāpēc Maroka?
Laura ir aktīva un zinātkāra studente, kura ne tikai studē medicīnu RSU, bet arī darbojas Latvijas Medicīnas studentu asociācijā (LaMSA). Šī jauno medicīnas studentu organizācija piedāvā iespēju jau no trešā kursa reizi gadā uz mēnesi doties ārvalstu praksē. Ierastākās valstis gan ir Vācija, Austrija vai citas Eiropas valstis, tomēr iespēja praktizēties Āfrikā bija vilinošāka un neierastāka.
Publiskā jeb valsts klīnika, kurā Laura iepazinās un izbaudīja Marokas medicīnas specifiku, atrodas trešajā lielākajā pilsētā Fēsā, kur dzīvo nedaudz vairāk nekā miljons iedzīvotāju. 2009. gadā durvis vēra karaļa Hasana II būvētā universitāte un slimnīca, un kopš tā laika pilsēta un apkārtējais reģions sākuši strauji attīstīties.
Publiskā un privātā medicīna
Marokā ir izteikta atšķirība starp publiskajām un privātajām medicīnas iestādēm. Privātajās klīnikās ir augsts ārstniecības līmenis, profesionāli pakalpojumi, izcili speciālisti un nepieciešamie medikamenti, bet tas viss – maksātspējīgiem marokiešiem vai iebraucējiem. Arī Laurai tika ieteikts izmantot privāto medicīnas iestāžu pakalpojumus, kamēr kāds cits prakses kolēģis tika aizvests uz valsts slimnīcas uzņemšanas nodaļu, kur vietu palātā dalīja ar kādu daudzbērnu kaķu ģimenīti. Nevar teikt, ka publiskajās klīnikās strādātu nekvalificēti mediķi, tomēr milzīgā algu atšķirība ārstus pārvilina uz privāto medicīnu, tādēļ publiskajās medicīnas iestādēs pārsvarā strādā rezidenti. Brīdī, kad Laura veica savu praksi, kāds rezidents stāstīja, ka alga tiekot aizkavēta jau deviņus mēnešus.
Pārsteidz garās rindas, lai nokļūtu pie ārsta. Turklāt ne pats gaidīšanas fakts, kas arī Latvijā ir pazīstams, bet forma. Pacienti ierodas ar lielām somām, kurās ir segas, spilveni, pārklāji, izritina tos pie slimnīcas durvīm vai to tuvumā un uzsāk gaidīšanu – dzīvošanu. Pacientu skaits ievērojami pārsniedz mediķu kapacitāti, tādēļ ārdurvju tuvumā jādzīvo nezināmu laiku. Iespēja ātrāk nokļūt pie speciālista ir akūtiem slimniekiem. Dažbrīd pie slimnīcas galvenajām ieejas durvīm dzirdami skaļi vaidi un saucieni pēc palīdzības, kas mēdz būt gan pamatoti, gan simulācijas, lai ātrāk tiktu pie ārsta.
Kā izvairīties no infekcijas slimībām?
Pēc ķirurga vārdiem, publiskajā klīnikā ar pēcoperācijas infekcijām sasirgstot aptuveni 80 % pacientu. Tas saistīts ar sterilitātes pasākumu neievērošanu pašas operācijas laikā, higiēnas līdzekļu nepietiekamību, kopējo iedzīvotāju neziņu par veselīgu dzīvesveidu un zemo izglītības līmeni. Nekaitīgu dzeramo ūdeni ir jāpērk, jo no krāna vai akas lielākā daļā reģionu tiek iegūts nekvalitatīvs un nepārbaudīts ūdens. Tā kā iedzīvotāju lielākā daļa ir trūcīgi, naudas dzeramajam ūdenim nav, un tādēļ ir bieži konflikti ar dzeramā ūdens ražotājiem un tirgotājiem. Cilvēki iedzīvojas dažādās zarnu trakta infekcijās, kuras līdzekļu trūkuma dēļ parasti neidentificē. To ārstēšana notiek, lietojot pēc iespējas plašāka spektra antibakteriālu terapiju.
Fēsā prakses laikā bijis līdz 37 grādu karsts, kas ir netipiski vēss šajā gadalaikā. Ģimenes Marokā parasti ir lielas, un Fēsas vēsturiskajā centrā tās mitinās ļoti blīvi. Piemēram, pilsētas rajonu Medīnu, kurā dzīvo 70 tūkstoši cilvēku, bija iespējams šķērsot divdesmit līdz trīsdesmit minūšu laikā. Marokā bija iespējams novērot daudz retu ģenētisku saslimšanu, jo plaši ir izplatītas laulības starp radiniekiem. Reliģisku apsvērumu dēļ Marokas iedzīvotājiem, kuri pamatā ir musulmaņi, ir ierobežotas ārstēšanas iespējas, kā arī bieži netiek noskaidrots patiesais saslimšanas vai nāves iemesls. Iedzīvotāji var nodarboties arī ar pašārstēšanos, jo aptiekās ir iespēja bez receptes nopirkt jebkādas zāles, izņemot pretepilepsijas un spēcīgus narkotiskos līdzekļus. Tomēr daudzos Marokas apgabalos, kur ārsta pieejamība un maksātspēja ir ļoti zema, ārstniecībā ļoti plaši tiek izmantots šamanisms, kuru radītās sekas diemžēl nācās ārstēt publiskajā slimnīcā. Bieži vien šīs sekas bija traģiskas un laupīja pacienta dzīvību.
Attālumu mēra stundās
Laura stāsta, ka Marokā attālumu nemēra kilometros, bet laikā. Tā Fēsas slimnīca nosedzot reģionu piecu līdz astoņu stundu attālumā, un to apmeklē arī berberu cilšu pārstāvji, kuriem bija tradicionāli sejas krāsojumi. Dažādos Marokas reģionos ir atšķirīgas izplatītākās saslimšanas, jo tie ir piedzīvojuši dažādu vēsturi spāņu un franču kolonizācijas dēļ. Dažkārt vietējo pakļaušanai tika izmantoti pat ķīmiskie ieroči, kas atstājis traģisku iespaidu uz daudzu iedzīvotāju veselību vairākās paaudzēs.
Lauras grupā bija 17 praktikanti no dažādām valstīm, piemēram, Spānijas, Šveices, Norvēģijas, Turcijas, Slovākijas un citām. Marokas mediķi ir atvērti un viesmīlīgi, viņi ar prieku uzņem citu valstu studentus. Lauras prakses dienu rīts sācies ar lekcijām, kam sekoja pacientu apgaita pediatrijas nodaļā kopā ar vietējiem studentiem. Tad sekoja komunikācija ar mazajiem pacientiem, slimību vēstures analīze un dalība dažādās klīniskajās manipulācijās. Komunikācijā ar pacientiem palīdzējuši vietējie studenti, jo 90 % iedzīvotāju runā arābu valodā, bet 30–50 % – berberu valodās. Franču valoda tiek pasniegta skolās, un tajā runā apmēram trešā daļa iedzīvotāju. Angļu valoda ir retāk izplatīta, tomēr studentu vairākums to zināja.
Palīdzība mazajam pacientam
Prakses laikā bijis kāds satraucošs un nepieņemams gadījums. Laura kopā ar vietējām studentēm naktsmaiņas laikā iepazinās ar pacienta slimības vēsturi. Bērns klīnikā atradās jau 15 dienas, kuru laikā tika veikta diferenciāldiagnostika starp leikēmiju un tuberkulozi. Pacienta stāvoklis tika raksturots kā smags, ar augšanas aizturi. Rentgenoloģiski bija redzams, ka labā plauša ir pilnībā aizēnota, bet kreisajā bija saglabājies neliels neaizēnots laukums. Vēdera dobumā bija liela apjoma ascīts jeb uzkrājies šķidrums. Varēja novērot vieglas dehidratācijas pazīmes, jo pacientam tika piekodināts samazināt ūdens patēriņu.
Ieejot palātā, meitenes ieraudzīja nobijušos bērnu, kas, ieķēries pediatres halātā, smagi un paātrināti elpoja. Studentes apsēdušās pie mazā gultas, un slimnieks iztaujājis Lauru par viņas mājām, ģimeni un mājdzīvniekiem. Cilvēks no Eiropas ar gaišām acīm un matiem bērnam bija vēl neredzēts brīnums.
Pēc dažām stundām un meiteņu vairākkārtējiem lūgumiem tika nolemts veikt ascīta punkciju, ko ar intravenozo katetru, izmantojot parastu 0,5 l plastmasas pudeli, veica pediatre. Procedūras laikā pacientam parādījās stipras sāpes vēderā, bet pretsāpju medikamenti visiem pacientiem nepietiek, tādēļ tie tiek izsniegti, rūpīgi izvērtējot nepieciešamības pakāpi. Lai gan redzams, ka šoreiz ārstu rīcība nebija atbilstoša, Laura uzsver, ka studentu un rezidentu mācības notiek balstoties uz Eiropā pieņemtajām vadlīnijām un Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām.
Laura aizstāv vietējos mediķus, kuri ar nelielu medicīnas materiālu un medikamentu daudzumu, kā arī stipri ierobežotām diagnostikas iespējām ārstē ļoti lielu, pamatā trūcīgo Marokas iedzīvotāju daļu. Ja nebūtu ārstu pašaizliedzības, situācija 34 miljonu iedzīvotāju valstī būtu daudz kritiskāka. Uz jautājumu, vai ir ko pārņemt no Marokas pieredzes, ieviest vai vismaz censties pielāgot Latvijai, Laura uzreiz nosauc studentu ciešo kontaktu ar pacientiem. Tā kā šajā Ziemeļāfrikas valstī trūkst mediķu, studenti agri sāk praktisku iesaisti ārstniecībā. Latvijas veselības aprūpē situācija ir daudz labāka, tomēr Laura uzskata, ka praksei klīnikās vecākajos kursos ir jābūt vairāk.
Kas jāzina, braucot uz Maroku?
Ikvienam, kas vēlas doties praksē uz Maroku, būtu kārtīgi jāpārliecinās par to, vai ir veikta vakcinācija pret tuberkulozi un hepatītu. Noteikti jārēķinās, ka roku dezinfektanti un cimdi būs jānēsā līdzi paša baltā halāta kabatā. Tiem, kas dodas uz Maroku tikai atpūsties, būtu jāiegādājas veselības apdrošināšana un iepriekš jāpārbauda dažādu klīniku pieejamība izvēlētajā reģionā, jo ātrās palīdzības mašīnas diemžēl ne vienmēr ir darba kārtībā, un valsts klīnikas ne visur ir pieejamas. Dažādos Marokas reģionos var būt atšķirīgas biežākās saslimšanas un biežākie infekciju izraisītāji, tādēļ būtu vērtīgi pirms ceļojuma plānošanas izpētīt, kādus profilaktiskus pasākumus būtu vēlams veikt, lai pasargātu sevi no saslimšanas. Par to plašāk – vietnē https://wwwnc.cdc.gov/travel/destinations/traveler/none/morocco
