Sociālais darbs ir uz pārmaiņām vērsta iespēju profesija
Jautājot par to, kas motivējis izvēlēties sociālā darbinieka profesiju, visbiežākā atbilde ir: es vēlos palīdzēt cilvēkiem. Tie, tā teikt, ir aicinājuma motivētie. Vēl ir cita atbilde: gribu būt noderīgs sabiedrībai. Tie ir uz pārmaiņām orientētie.
Gan palīdzēt, gan mainīt lietu kārtību var ļoti dažādi: izglītojot un dodot zināšanas, vajadzīgā brīdī sniedzot atbalstu, aizstāvot pret netaisnību, iesaistot sadarbībā kopīgu ideju un mērķu sasniegšanai...
Īsāk sakot, strādāt ar cilvēkiem un cilvēku labā. Tāds ir sociālais darbs.
Sociālā darba kā profesijas vēsture pasaulē kopumā ir nedaudz ilgāka par 100 gadiem, bet sociālais darbs Latvijā šogad atzīmē 30 gadu pastāvēšanu. Profesionāli sociālie darbinieki ir daudzpusīgi izglītoti komandas darba cilvēki. Viņi strādā pašvaldību sociālajos dienestos, veselības aprūpes institūcijās un krīzes centros, kā arī ir sociālo pakalpojumu sniedzēji un organizatori, pakalpojumu attīstītāji un piedāvātāji nevalstiskajās organizācijās.
Sociālā darbinieka profesijas attīstība
Pēdējo gadu laikā valstī ir aktualizēti svarīgi jautājumi sociālā darbinieka profesijas attīstībā. Pirmkārt, kā novērst asi izjūtamo kvalificētu sociālo darbinieku trūkumu. Otrkārt, kā panākt sociālo darbinieku profesionālo prasmju un kompetences labāku atbilstību sociālajam pieprasījumam mūsu strauji mainīgajā sabiedrībā. Šie jautājumi ir 2021. – 2027. gada plānošanas perioda dienaskārtības priekšplānā.
Pārmaiņas zināšanu, prasmju un kompetences jomā skars visus: gan sociālā darba jomā jau strādājošos, gan tos, kuri vēl tikai iegūs profesionālā sociālā darbinieka izglītību un kvalifikāciju.
Pēdējo divu gadu laikā ir apstiprināti divi jauni profesijas standarti: Sociāla darbinieka profesijas standarts (2020.) un Vadošā sociālā darbinieka profesijas standarts (2021.).
Pārmaiņas profesijas standartos uzskatāmi parāda to, kā līdz ar pārmaiņām sociāli ekonomiskajā un kultūras vidē līdzi mainās arī sociālā darbinieka profesija. Šeit vietā atcerēties, ka pirmais sociālā darbinieka profesijas standarts tika pieņemts 2002. gadā, bet otrais – 2010. gadā.
Jaunie profesijas standarti Latvijā ir saistīti ar iegūstamās izglītības līmeni
Profesionālā bakalaura studiju programmu saturs un sasniedzamie rezultāti – zināšanas, prasmes, kompetences – ir formulēti un aprakstīti Sociāla darbinieka profesijas standartā. Savukārt Vadošā sociālā darbinieka profesijas standartā ir definētas zināšanas, prasmes, kompetences profesionālā maģistra grāda iegūšanai.
Rīgas Stradiņa universitāte realizē trīs sociālā darba studiju programmas: profesionālā bakalaura studiju programmu Sociālais darbs, profesionālā maģistra studiju programmu Sociālais darbs (latviešu valodā) un starptautisko akadēmiska maģistra studiju programmu Sociālais darbs ar bērniem un jauniešiem (angļu valodā, sadarbībā ar Lietuvas Mīkola Romera universitāti, Slovākijas Ružomberokas Katoļu universitāti un Portugāles Lisabonas Universitātes institūtu).
Standartu maiņa ir būtisks priekšnosacījums arī sociālā darba studiju programmu pilnveidošanai
Turpmākā attīstībā gan bakalaura, gan maģistra studiju programmu modernizācija RSU ir vērsta uz efektīvu mācīšanas un mācīšanās pieeju un metožu izmantošanu prasmju apguvē un profesionālās veiktspējas palielināšanā studiju procesā.
Simulētas sociālā darba vides kā prasmju treniņa drošas vides izmantošana mācību procesā ir viens no veidiem, kā, mūsuprāt, ir panākama absolventu augstskolā iegūto profesionālo zināšanu, prasmju un kompetences labāka pārnese reālā sociālā darba praksē.
Izmaiņas ir paredzamas grāda un kvalifikācijas piešķiršanā maģistrantiem. Saskaņā ar apstiprināto profesijas standartu pēc maģistra studiju programmas satura apgūšanas turpmāk tiks piešķirts profesionālā maģistra grāds un vadošā sociālā darbinieka kvalifikācija.
Studiju programmas direktore, Sociālais darbs
Docētāja, Labklājības un sociālā darba katedra
rsu [pts] lv
