RSU mikrobiologi un biologi izveidojuši jaunu tehnoloģiju nedzīvo baktēriju jeb paraprobiotiķu iegūšanai

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieki laboratorijas apstākļos izstrādājuši jaunu tehnoloģiju nedzīvo jeb inaktivēto baktēriju (paraprobiotiķu) iegūšanai no Lactobacillus Helveticus baktērijām un pašlaik pēta, kā tās iedarbojas uz cilvēka imūnsistēmu.

Nedzīvās baktērijas jeb paraprobiotiķus tāpat kā dzīvās baktērijas jeb probiotiķus izmanto kā izejvielu jaunas funkcionālās pārtikas vai uztura bagātinātāju ražošanā. Gandrīz ikviens ir dzirdējis par skābpiena produktiem ar dzīvajām baktērijām, kas pozitīvi ietekmē zarnu mikrofloru un līdz ar to stiprina cilvēka imunitāti.

Attēls no RSU biznesa jomas studentu prezentācijas, kuri simulētā studiju vidē iesaistīti RSU pētnieku idejas komercializācijas posmā 

Dzīvās baktērijas tirgū ir ļoti plaši zināmas, un to iedarbība uz cilvēka veselību ir diezgan plaši pētīta, taču produktu ražošanas process, izmantojot dzīvas baktērijas, ir sarežģīts, jo jānodrošina baktēriju dzīvotspēja visā ciklā, sākot no ražošanas līdz nonākšanai cilvēka organismā.

“Ja probiotiķi, nonākuši cilvēka organismā, vairs nav dzīvi, tie nespēj pozitīvi ietekmēt cilvēka veselību,” skaidro RSU projekta Dabīgo glikopeptīdu iegūšanas tehnoloģijas pilnveidošana un to imūnmodulējošo īpašību izpēte pētniece un komercializācijas eksperte Līga Žūka.

“Tādēļ zinātnieki veic jaunus pētījumus, lai izstrādātu tehnoloģiju tādu nedzīvu un sašķeltu baktēriju iegūšanai, kuru imunitāti uzlabojošās īpašības ir līdzīgas vai pat labākas nekā probiotiķiem. Un tam ir liela priekšrocība – gala produktu ražošanas process nav tik sarežģīts, jo nevajag izstrādāt tehnoloģijas baktēriju dzīvotspējas nodrošināšanai.”

RSU pētnieku izstrādātā jaunā tehnoloģija jeb metode, kā iegūt nedzīvās baktērijas, ir aprobēta laboratorijas apstākļos. Pašlaik notiek pētījumi, kas ļautu saprast, kā šīs baktērijas iedarbojas uz cilvēka imunitāti.

“Mēs pētām, kā inaktivētās baktērijas, ko esam ieguvuši, ietekmē šūnas laboratorijas apstākļos – šūnu kultūrās – un kā tās potenciāli var ietekmēt cilvēka imūnsistēmas darbību – uzlabo to vai ne un kādā veidā.

Lai secinājumi būtu zinātniski pamatoti, mums vajadzīgi vēl vismaz trīs mēneši,” skaidro Līga Žūka.

Šobrīd Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā norit projekta Dabīgo glikopeptīdu iegūšanas tehnoloģijas pilnveidošana un to imūnmodulējošo īpašību izpēte 2. posms, kad dažādu jomu eksperti veic pētniecības un komercializācijas aktivitātes, lai pētnieku atklājumu veiksmīgi virzītu tālāk tirgū. Viņi kopā lemj, kā aizsargāt radušos intelektuālo īpašumu, pēta globālā tirgus tendences un konkurentus, izstrādā informatīvos un prezentācijas materiālus par jauno tehnoloģiju un uzrunā uzņēmējus licences līguma iegūšanai.

Projekta Dabīgo glikopeptīdu iegūšanas tehnoloģijas pilnveidošana un to imūnmodulējošo īpašību izpēte vadītāja ir RSU vadošā pētniece Vaira Saulīte. Komandas kodolu veido mikrobioloģe, vadošā pētniece Gundega Gulbe un bioloģes, pētnieces Ilze Blāķe un Liene Patetko, kurām ir pieredze in vitro šūnu kultūru eksperimentu plānošanā un izpildē zīdītāju šūnu un ādas šūnu kultūrās, kā arī iegūto datu analīzē.

“Patlaban laboratorijas apstākļos (in vitro) testējam un pārbaudām dažāda cilvēka imūno šūnu tipus, lai noskaidrotu, kā mūsu izveidotais paraprobiotiķis ietekmē organisma imūnās reakcijas.

Šī brīža rezultāti liecina, ka preparātam piemīt spēja mazināt iekaisuma procesus, kas savukārt potenciāli varētu palīdzēt mazināt vīrusu un baktēriju izraisītas ķermeņa reakcijas,”

pastāstīja bioloģe un eksperte biotehnoloģijā Liene Patetko.

Pētījumi šai virzienā RSU sākās 2010. gadā līdz ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu Jaunu dabīgo imunomodulatoru kompozīciju izstrāde un to efektivitātes izpēte onkoloģisko un vīrusu slimību gadījumā. Laika gaitā paraprobiotiķu pētniecības aktualitāte tikai pieaugusi, īpaši līdz ar pandēmiju, kad interese par imūnsistēmas stiprināšanu ir kāpusi. Darbs šai pētniecības virzienā RSU atsākās 2020. gadā, kad noritēja projekta Dabīgo glikopeptīdu iegūšanas tehnoloģijas pilnveidošana un to imūnmodulējošo īpašību izpēte I posms. Projekta II posms augstskolā rit kopš pērnā gada sākuma, un tas noslēgsies šā gada 30. jūnijā.